FOTO. Kaut zem tilta, bet ar saimnieku: gludspalvainais retrīvers 1
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Agnese Liepiņa no Liepājas puses savu gludspalvaino retrīveru, sauktu arī par fletu, kucīti Kimi (vārds ciltsrakstos – Wave Of Love Jurajska Gwizda) satika pirms trīsarpus gadiem un joprojām uzskata, ka šī tikšanās savā ziņā bija liktenīga. “Kādreiz man likās, ka es savu šķirni jau esmu “atradusi”… Fletu es vispirms ieraudzīju bildēs garāmejot, tad vienu, otro, trešo reizi… pēc tam sāku interesēties, kas tas vispār tāds ir? Sazinājos tepat Latvijā ar cilvēkiem, kuriem ir tāds suns, sarunājām tikšanos un viss – citu suni sev blakus vairs nespēju iedomāties!” atceras Agnese.
Šobrīd Agnese ar savu Kimi apmeklē suņu izstādes, hobija līmenī aktīvi sporto, šogad ģimenē ir sagaidīts arī pirmais pulciņš kucēnu. “Mūsu pirmais gludspalvaino retrīveru metiens!” saimniece ir lepna.
Runājot par šo suņu raksturu, Agnese atzīst, ka šķirnes lielākais pluss arī vienlaikus varētu būt lielākais mīnuss, un tā ir ļoti izteikta pieķeršanās cilvēkam un vēlme pēc cieša kontakta.
“Ja tas patīk un ir pieņemami – super, ja ne, tad šāds suns pavisam noteikti nebūs jums piemērots,” viņa stāsta.
Kopumā suns ir maigs, lēni nobriest – gan mentāli, gan fiziski, ir aktīvs, mīl visu un visus, ir ļoti ziņkārīgs.
Agnese uzskata, ka gludspalvainais retrīvers ir ļoti piemērots tādiem cilvēkiem, kas ikdienā ir vidēji aktīvi un ir ar mieru arī katru mīļu brīdi izjust suņa uzmanību. “Šāds suns lieliski iederēsies kā kuplā ģimenē, tā blakus vientuļniekam. Tas labprāt piedalīsies visās saimnieka aktivitātēs, vienalga, kādas tās būtu – sportošana vai aktīva sociālā dzīve, vai pastaigas mežā, vai vienkārši zvilnēšana pie TV,” stāsta Kimi saimniece.
Ja jūs vēlaties kļūt par šāda suņa īpašnieku, jārēķinās, ka ikdienā būtu jāatrod kāds kopīgs hobijs, ko darīsiet ar mīluli kopā: treniņi – paklausības sports, darba apmācības, pārgājieni, kanisterapija utt. “Tad par papildu liekās enerģijas novirzīšanu, visticamāk, nebūs jādomā. Kopīgas aktivitātes gan uzlabo savstarpējo kontaktu, gan attiecības, gan nodrošina sunim nepieciešamās fiziskās aktivitātes. Kucēna vecumā, saprotams, jebkurš suns prasa daudz saimnieka brīvā laika un uzmanības, taču vēlāk tas viss atspoguļosies pieaugušā sunī,” saka Agnese.
Kimi saimniece uzsver, ka gludspalvainais retrīvers pavisam noteikti nav piemērots tādiem cilvēkiem, kuriem nepatīk ikdienā suņa uzmanība un klātbūtne. “Cilvēka esamība šim sunim nav tāda – es tevi redzu, tātad tu te esi. Nē, tas neskaitās! Tu “skaities” tikai tad, kad viņam ar tevi ir kontakts. Tāpat šie suņi noteikti nav piemēroti skarbai, spēcīgai, fiziskai disciplīnai, jo viņu maigā daba to nesaprot un, šādi suni audzinot, var smagi iedragāt jebkādu turpmāko sadarbību ar cilvēku,” skaidro Agnese.
Kādi dzīves apstākļi būs piemēroti?
Jautājot par to, kur labāk gludspalvainais retrīvers jūtas – dzīvoklī vai tomēr privātmājā ar plašu pagalmu –, Agnese smejas: “Kaut zem tilta, kamēr vien kopā ar saimnieku!
Ja bez ironijas, tad šis suns, neskatoties uz šķietami bagātīgo kažoku, nav “sētas suns”, tas nozīmē – nav piemērots dzīvei ārā. Tāpat arī mentāli tas nevar dzīvot tik tālu no sava cilvēka – saimnieka. Fletiem ir jādzīvo iekštelpās kopā ar saimnieku.”
Viņi potenciāli labi var sadzīvot mājās ar jebkuriem citiem dzīvniekiem, arī ar sava dzimuma sugas brāļiem suņiem, taču, kā jau vairumā sadzīvisku lietu, būtiska loma šajā ziņā ir izpratnei par elementāru lietu kārtību mājās, arī apmācību un, protams, nodarbinātību.
“Gludspalvainie retrīveri arī bērniem ir izcili sabiedrotie. Protams, tas nenozīmē, ka mazus bērnus drīkst atstāt vienus ar suni kopā. Jebkādu suni!” uzsver Agnese.
Ikdienas rūpes par suni un veselība
Šie suņi ir viegli kopjami un ikdienā apmatojuma ķemmēšana nav nepieciešama, izņemot, ja apmatojuma mainīšanas periodā gribas mazāk izkritušo spalvu mājās, tad gan prasītos dažas reizes aiz mājas sienām izķemmēt. Ik pa laikam suņi ir jāsafrizē, Agnese stāsta, ka to iemācīties var paši vai arī vest uz suņu frizēšanas salonu, bet, ja saimnieki neplāno kopā ar mīluli apmeklēt suņu izstādes, tad tas nemaz nav obligāts pasākums.
Runājot par gludspalvainā retrīvera veselību, jāmin kāds būtisks faktors – lai arī kopumā šķirne tiek uzskatīta par veselīgu, tās galvenais risks tomēr ir un paliek vēzis.
Ar katru gadu situācija šajā jomā uzlabojas, atbildīga audzēšana sniedz vēlamos rezultātus arī veselības ziņā, tomēr jārēķinās, ka tāds risks šīs šķirnes ietvaros pastāv. Agnese uzsver – meklējot un izvēloties sev kucēnu, noteikti jāņem vērā vecāku veselības pārbaužu esamība un to rezultāti, tādējādi iespējams maksimāli izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, kas var skart jūsu mīluļa dzīves kvalitāti un ilgumu.
Īss šķirnes apraksts
Vidēja izmēra suns, kas ir ļoti aktīvs, bet vienlaikus arī maigs un mīlestības pilns. Tas ir darba suns – gludspalvainais retrīvers kā šķirne ir veidots darbam medībās – putnu padevei gan uz sauszemes, gan no ūdens. Tas nosaka viņa dabu arī sadzīvē – mīl ūdeni, peldēt teju cauru gadu un milzu vēlmi visu pienest saimniekam, turklāt tas viss ar izcilu pārliecību, mieru un stabilitāti.
Tieši viņu augstās darba kvalitātes gludspalvaino retrīveru padara par lielisku ģimenes suni.
Nav jābaidās no vārdiem “medību suns” – šis suns nav radīts nedz kādu dzīt, nedz plēst, viņa uzdevums ir atnest, pienest, turklāt to nesabojājot. Kimi saimniece smej, ka ikdienā tas var izpausties arī visai ērtā veidā – suns labprāt pienes čības vai TV pulti.
Citur pasaulē visai zināma šķirne, Latvijā – salīdzinoši jauna un vēl īsti nepamanīta. Salīdzinot ar populāro zeltaino retrīveru un labradoru retrīveru, gludspalvainais retrīvers ir maigākas dabas, smalkākas ķermeņa uzbūves, elegantāks un apdomīgāks.
Šķirnes vēsture
Šķirnes pirmsākumi meklējami 19. gs. vidū Anglijā. Uzskata, ka šķirnes pamatā ir no Ziemeļamerikas importēti St. John’s ūdens suņi, bet tas nav pierādīts. Ir pieņemts uzskatīt, ka Kanādas jūrnieki ir ieveduši Lielbritānijā ņūfaundlendiešus, un arī tie ir šķirnes saknēs. Kolliju tipa šķirnes piejauktas, lai palielinātu šķirnes apmācību, ņūfaundlendieši – lai nodrošinātu izturību, bet seteri – lai uzlabotu ožu. Pirmie šķirnes piemēri prezentēti ap 1860. gadu, bet galīgais tips noteikts tikai 20 gadus vēlāk.
Pēc ievešanas ASV gludspalvainais retrīvers strauji guva popularitāti kā medību suns.
No 1873. gada, kad šķirne kļuva par stabilu tipu, līdz 1915. gadam, kad to apstiprināja kā šķirni, viņu skaits strauji pieauga. Tomēr drīz pēc tam gludspalvainā retrīvera popularitāti sāka pārņemt zeltainais retrīvers, kas daļēji ir radies no gludspalvainā retrīvera.
Mūsdienās gludspalvainais retrīvers nav diez ko populārs (atkarībā no valsts popularitāte stipri atšķiras), bet attīstās kā šķirne – uzmanīgi audzējot, lai uzlabotu gan veselību, gan suņa eksterjeru, gan funkcionalitāti un izcilo temperamentu, kas ir kā šķirnes “paraksts”. Kā darba suns tas joprojām nav atguvis savu popularitāti, bet šobrīd atkal kļūst arvien pieprasītāks un atzītāks.
Uzziņa
Vidējais dzīves ilgums:
8 līdz 12 gadi
Cik maksā kucēns?
Latvijā kucēna cena ir aptuveni 1500 eiro. Skandināvijas valstīs – no 2000 līdz 2500 eiro. “Kucēns, protams, jāizvēlas no legāla audzētāja. Neskaitot veselības pārbaudes, jāņem vērā arī vecāku darba pārbaužu esamība – veselību var “izmērīt” ar medicīniskiem paņēmieniem, bet šķirnei raksturīgo temperamentu ar darba pārbaudēm. Tieši darba kvalitātes ir tās, kas nosaka gludspalvainajam retrīveram viņa izcilo temperamentu,” skaidro Agnese.
Uzziņa
Plusi
• Ļoti pieķeras savam cilvēkam
• Viegli apmācāms
• Draudzīgs ar visu un visiem
• Sabiedrotais itin visur
• Apmatojums ikdienā neprasa pastiprinātu kopšanu
Mīnusi
• Ikdienā jānodrošina nepieciešamas fiziskās aktivitātes, citādi suns kļūst destruktīvs
• Ļoti pārdzīvo vientulību un atšķirtību no saimnieka
• Prasa ļoti ciešu (arī fizisku) kontaktu ar cilvēku diendienā
