“Kaut viens Porziņģa tvīts varētu ļoti mainīt mūsu biznesu” 2
Florbola vārtsargs, uzbrucējs, sabiedrisko attiecību speciālists, ekspremjeres Laimdotas Straujumas preses sekretārs, sporta ekipējuma izgudrotājs un ražotājs – tas viss ir rakstāms Anda Blinda biogrāfijā.
Viņa uzņēmums “Blindsave” ražo florbola ekipējumu un tagad ar īpašiem aizsargiem, kas pieņem ķermeņa formu, sāk aptvert arī citus iekštelpu sporta veidus. Savā birojā Āgenskalnā Andis aizrautīgi izstāsta un parāda, ar ko tieši viņa aizsargi ir īpaši un izklausās – iespaidīgi. Viņš zina drēbi un zina, ko grib izdarīt.
Labas atsauksmes
Kā tu nokļuvi jomā, kuru jau var, šķiet, dēvēt par sporta zinātni?
Visam pamatā tas, ka pats ar sportu nodarbojos. Florbolā pirms četriem gadiem sapratu, ka ir daudz problēmu ar ekipējumu, par vārtsargiem padomāts vispār tikai tādā ķeksīša līmenī un man nešķita normāli, ka 60 minūtes spēlē uz ceļiem, bet citi ražotāji piedāvā līdzīgus sargus, kas ir volejbolā. Pašam bija problēmas ar ceļiem, izmantoju hokeja sargus, kas ir ļoti neērti. Izdomāju – uztaisīšu savus. Sapirku materiālus, uzšuvu, pamēģināju – pašam likās baigi labi. Treniņos izmantoju, spēlēs gan joprojām izvēlējos hokeja sargus. Latvijas čempionāta finālā izdomāju uzlikt savējos un – nostāvēju sausā!
Nezinu, vai pasaulē finālā kāds ir uz nulli palicis. Ņemot vērā, ka esmu māņticīgs, uztvēru to ļoti nopietni. Iedevu otram izlases vārtsargam pamēģināt, viņam arī patika. Un tā pamazām, neko nesaprotot no ražošanas, sāku darboties. Neviens brends sportā neiet ar vienu produktu, tāpēc pamazām produktus liku klāt, cilvēki to novērtēja. 90 procentus eksportējam, lielākie tirgi ir Zviedrija, Čehija, Šveice.
Sākumā gan likās, ka florbola tirgus ir lielāks, turklāt pirktspēja dažās valstīs nav nemaz tik liela. Florbolā visi pieraduši, ka tas ir lētais sporta veids. Taču ir ļoti daudz TOP vārtsargi pasaulē, kas apģērbti “Blindsave” – ceļasargi, vestes, pat apakšveļa kompresijas, krekli, bikses, cimdi, ķiveres, kuras uztaisīt bija ļoti sarežģīti, tā pieņem galvas formu. Florbols ir bīstams ar to, ka pretinieka celis ir tavā galvas augstumā, man vienreiz tā ieskrēja iekšā, ka atslēdzos, bija kontūzija. Ķivere izšķīda. Tā notiek reti, bet tomēr, ar manu ķiveri tā nevar notikt.
Kāda bija tā ķēdīte – Latvijā rādīji vārtsargiem, pēc izlases mačiem gāji pie citu valstu kolēģiem un teici: man ir baigi labā lieta?
Sākumā neviens mani neuztvēra nopietni. Zviedrijā lielie brendi nopērk klubus un tu netiec iekšā. Taču vārtsargi lieto manus aizsargus, to es zinu. Tāpēc lielie cepas. Bet – jā, pats gāju un runāju ar vārtsargiem, devu pamēģināt. Galvenais ir izmēģināt – tad uzreiz paņem. Arī aizsargvestes. Florbolā tās ir kā mačalkas, es uztaisīju cietas, taču – bumbiņa atlec mazāk.
Tagad ej iekšā arī basketbolā.
Desmit izlases džekiem iedevām notestēt (aizsargus), cepuri nost par atsaucību. Visiem ir ļoti labas atsauksmes, tāpēc nolēmām virzīt uz priekšu, pašlaik ir prototipa stadijā. Ar Kasparu Kambalu un Armandu Šķēli, kuri filmējās klipā, vienojāmies, ka par sadarbību dabūs līdz karjeras beigām. Starp citu, Jānis Strēlnieks pēc testiem neatdeva, teica, ka patīkot. Man basketbols pašam tuvāks, jo bērnībā daudz spēlēju, arī Latvijā šobrīd ir ne tikai populārs, bet – aug. Īstais laiks visu salikt ķēdītē. Aizsargus var izmantot arī citos iekštelpu sporta veidos – florbolā, handbolā, telpu futbolā. Triecienspēja tāda, ka varbūt varētu arī regbijā, nākotnē – amerikāņu futbols, taču tas ir ļoti specifisks tirgus, kuru mēs nezinām. Produktu izstrādē gudras smadzenes pieliktas klāt, ir veiksmīgi sadarbības partneri. Testējām RTU zinātnes centrā – gan savējos aizsargus, gan konkurentu, kas vidēji izmanto centimetru biezu, mēs varam atļauties likt četrus milimetrus un tāpat esam labāki. Ar centimetru jau varētu ekstrēmos sporta veidos iet vai hokejā zem sargiem likt
Esi pieteicies pūļa finansējuma vietnē “Kickstarter”. Tev vajadzīgi 30 tūkstoši, lai sāktu ražošanu un prece nonāktu līdz veikalam?
Neatkarīgi no “Kickstarter” viss turpināsies, janvārī produkts būs pieejams šā vai tā. Mēs to vienkārši uztveram kā lielisku iespēju veikt kampaņu gan Latvijā, gan arī citur, pievērst uzmanību – parādīt, ka tāds produkts ir. Tas gan ir diezgan liels risks, jo “Kickstarter” ir ļoti maz sporta produktu.
Esi jau mēģinājis klauvēt pie Kristapa Porziņģa menedžmenta durvīm?
Protams. Nosūtījām testa komplektu, gaidām ziņu. Saprotam, ka viņam šobrīd ir citas prioritātes. Ja notestētu un pateiktu savu viedokli, iedotu svētību – būtu super. Mums pat nevajag kladzināt riņķī, bet saprast, ka esam uz pareizā ceļa. Šķiet jau, ka esam, jo izlases džeki teica, ka ir labi. Ja Kristaps ierakstītu kaut vai vienu tvītu, pieļauju, ka tas varētu ļoti mainīt mūsu biznesu. Dzīvosim, redzēsim.
Tev ir arī ambīcijas nokļūt līdz NBA līmenim – lai tie spēlētāji izmanto tavu produktu?
Jā. Kad produkts būs gatavs, sūtīsim Dāvim (Bertānam), tā kā viens lietotājs mums NBA būs. Ļoti labs tirgus ir Lietuvā, lēnām jau sākam iestrādnes tajā virzienā.
Ja pašam nebūtu problēmas ar ceļiem, būtu sevī atklājis uzņēmēja un izgudrotāja gēnu?
Domāju, ka nē. Pēc vidusskolas neaizgāju uz LSPA, domāju, ka jāiet mācīties to, ar ko varēsi ģimeni nodrošināt. Iestājos politologos, maģistros pabeidzu sabiedrības vadību. Pabiju politikā, taču beigās viss atgriezies pie mīļā sporta. Es florbolā sargus redzu ar citām acīm un tam pateicoties arī idejas izdevušās. Sapratu – es sev gribu tā, un sāku domāt.
Kur reāli notiek ražošana – Latvijā, Ķīnā?
95 procenti ir Latvijā. Izejvielas nāk no dažādām vietām, bet liekam kopā Latvijā. Tas, kas attiecas uz basketbolu, viss būs ražots Latvijā. Ķīnas ražošana ir izdevīga milzīgām rūpnīcām, kas var nodrošināt, lai uz vietas ir cilvēki, kas kontrolē visu. Viena izbijuša florbola zīmola īpašnieks, kurš visu ražoja Pakistānā vai Ķīnā, man teica, ka nekad dzīvē neviena krava nav atnākusi tāda, ka viss būtu kārtībā. Bet pats tur pabiju, papētīju. Viņi progresē, tuvojas.
Straujumas komandā
Kā tu kļuvi par Latvijas iepriekšējās ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāru?
Gandrīz desmit gadus strādāju sabiedrisko attiecību sfērā, vienojāmies, ka trīs mēnešus pamēģināšu, beigās sanāca divi gadi. Man ar Straujumu ļoti labi sapasēja, bija interesanti, palikušas pozitīvas atmiņas un tā bija vērtīga pieredze. Žēl, ka viņai viss tā beidzās.
Straujumai laikam nebija lielas publiskas neveiksmes?
Beigās jau bija – kad viņa nezināja par ministru algu kāpumu. Taču viņa tiešām nezināja, jo tobrīd neatradās Latvijā. Mediji to pagrieza – kā var premjers nezināt? Manuprāt, ministru prezidents ir briesmīgākais amats pasaulē, jo, piemēram, Zemkopības ministrijā ir tikai lauksaimniecība, pārtika, meži un vēl citas sfēras, arī tas ir ļoti plašs lauks. Taču premjeram ir visas nozares, visā jāiedziļinās, jāmeklē risinājumi. Man neceļas roka kritizēt premjeru, jo darba apjoms un atbildība – es nekad nepiekristu, turklāt par tādu atalgojumu kā šobrīd.
Cik smags darbs ir premjera preses sekretāram?
Arī grūti, jo neviens jau nezvana, lai pateiktu kaut ko pozitīvu. Vienmēr jākomentē problēmas, jāpiedāvā risinājumi. Jādomā par katru pateikto vārdu. Straujumai nepatika publicitāte, bet mēs lēnā garā to visu kāpinājām.
Mūža turnīrs
Jau pēc mēneša Rīgā pirmo reizi notiks pasaules čempionāts. Tas tev un komandai būs kā mūža turnīrs?
Protams! Īpaši manai paaudzei, esam pieci pieredzējušie, kuriem tas varētu būt pēdējais čempionāts. Tas būs ļoti emocionāli, motivācija vispār nav jāmeklē – iekšā viss vārās!
Mērķis ir pirmo reizi iekļūt četriniekā?
Būs smagi, konkurenti nāk klāt. Pie veiksmīgas sakritības varam aizķerties. Pagājušajā čempionātā ar Šveici nospēlējām ļoti līdzīgi, vēl pirms tam uzvarējām čehus, bet zaudējām vāciešiem. Latvijā florbolā ir arvien vairāk spēlētāju, bet kvalitāte… man šķiet, ka jaunie negrib fiziski strādāt. Mana paaudze atnāca no citiem sporta veidiem – es biju hokejā, basketbolā, trenējāmies četras, piecas un sešas reizes nedēļā. Florbolā ir divi, trīs, maksimums četri treniņi nedēļā. Taču ir arī jaunie, kas spēlē ārzemēs, virslīgā ir talantīgi spēlētāji.
Iepriekšējos trijos pasaules čempionātos Latvijas izlasi vadīja somu treneris Īro Parviainens. Viņš attaisnoja cerības?
Domāju, ka jā. Ieviesa vienu ļoti labu lietu – iziešanu no zonas caur centru. Mums visu laiku bija stāstīts, ka nevajag spēlēt caur centru, viņi iemācīja pretējo un tagad virslīgā tā spēlē visas komandas. Tai pat laikā droši vien arī vajadzēja pārmaiņas, viņi bija izsmēluši sevi.
Pirms 11 gadiem intervēju tevi ar brāli un bijāt kā suns ar kaķi…
…Nekas nav mainījies. Varbūt esam kļuvuši pieaugušāki, bet savu skarbuma pakāpi attiecībās uzturam. Nopietni neplēšamies, komunikācija ir retāka. Jā, nav tik traki kā agrāk, tad vēl dzīvojām kopā. Spēles vienam pret otru ir mazliet emocionālākas, apkārtējie uzbur to ainu. Laukumā es neiedziļinos, kurš met. Diemžēl esmu pozīcijā, kur apspēlēt brāli nevaru, varu tikai liegt viņam apspēlēt mani.
Vēl toreiz teicāt, ka nelietojat alkoholu. Šajā ziņā arī nekas nav mainījies?
Atbildēšu par sevi – īpaši nelietoju. Līdz 28 gadiem vispār nē, tagad kompānijas pēc – biznesā tā pieņemts, ka tiekoties kādu glāzi ir jāiedzer, lai neizskatītos pēc pilnīga sausiņa. Nekad dzīvē neesmu bijis piedzēries. Ja pārdošu miljonu, tad nosvinēšu (smejas).
ANDIS BLINDS
Dzimis: 1983. gada 26. oktobrī
ģimenes stāvoklis: neprecējies
izglītība: maģistra grāds sabiedrības vadībā (LU)
Nodarbošanās: SIA “Blindsave” valdes loceklis
Florbolā: no 16 gadu vecuma
pozīcija: vārtsargs, ir spēlējis arī uzbrukumā
Latvijas izlasi pārstāvējis piecos pasaules čempionātos
Pieckārtējs Latvijas čempions
Dvīņu brālis Atis arī ir ilggadējs Latvijas izlases spēlētājs, spēlē uzbrucēja pozīcijā
