Guntis Ščerbinskis: Laiki mainās jeb “Kaut tu dzimtenē atgrieztos…” 7
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem daudziem latviešiem pasaules malu malās atgriešanās brīvā Latvijā bija nepiepildāms sapnis. Laiki mainās. Izrādās, tagad latvietim svešumā pat mājiens dzimtenes virzienā ir “naida runa”, “ksenofobija” un “rasisms”. Frāze “Kaut tu dzimtenē atgrieztos” nu skan gluži vai kā nolādēšana.
Protams, pārspīlēju. Tomēr uz šādām pārdomām vedina ziņas Latvijas medijos par latviešu viesstrādnieku pašsajūtu Lielbritānijā pēc referenduma par tās izstāšanos no Eiropas Savienības. Nepārmetu cilvēkiem, kuri patiešām saskārušies ar pazemojumiem un ceļ par to trauksmi. Uz šādiem gadījumiem reakcijai ir jābūt stingrai un nepārprotamai. Drīzāk pārmetumi ir medijiem, kuri vispārina situāciju, balstoties uz dažiem viedokļiem, kas turklāt nereti pamatoti nevis paša pieredzē, bet gan baumās.
Lielbritānijā strādājošajiem latviešiem vien jāatgādina, ka viņi ir viesstrādnieki. Bet viesībām piemīt viens nerakstīts likums: lai cik jaukas un saviesīgas tās būtu – tās beidzas. Pārceļoties uz citu valsti, katram jārēķinās, ka tu tur nebūsi savējais. Lai cik atvērta un draudzīga būtu vietējā sabiedrība, tomēr tu esi un paliec iebraucējs. Un nevajadzētu lolot ilūzijas. Ir pilnīgi saprotams, ka briti iebraucējos saskata tikai “darbarokas”, kas zināmā brīdī nepieciešamas valsts tautsaimniecībai. Vai tas tā būs arī turpmāk – tas ir jautājums, ar kuru viesstrādniekiem jārēķinās neatkarīgi no tā, kurā valstī tie apmetušies un kādās savienībās šī zeme ietilpst vai neietilpst.
Viskaitinošākā pašlaik izskatās Latvijas amatpersonu mošanās tautiešu aizstāvībai Lielbritānijā. Mūsu valsts retorikā nu tā pacelta visaugstākajā līmenī. Piedodiet, bet tas jau sāk atgādināt Kremļa “cīņu” par saviem tautiešiem ārvalstīs. Izskatās, ka viens no mūsu ciešākajiem eiroatlantiskajiem partneriem pēkšņi kļuvis par peramo zēnu. Gaidīsim britu karavīrus Latvijas aizsardzībai, kamēr paši tur izvērsīsim “cīņu par tautiešiem”? Protams, savi pilsoņi ir jāaizstāv, taču tam ir ārlietu dienests, kam jāsadarbojas ar attiecīgām britu instancēm, sekojot reakcijai uz konkrētiem pārkāpumiem.
Skaļā klaigāšana par tautiešu aizsardzību Lielbritānijā nav nekas vairāk kā varas populisms. Turklāt skan diezgan divkosīgi. Jo gan latvieši Latvijā, gan ārvalstīs par visu vairāk gaida, kad vara sāks cīņu par katru savu iedzīvotāju savā zemē. Jā, celt labklājību savā valstī ir daudz grūtāk nekā paģērēt pabalstus tautiešiem citā zemē. Lai arī emigrantu naudas sūtījumi silda mūsu ekonomiku, tomēr balstīties uz to ir valstiski iznīcinoša tuvredzība. Gribot negribot depopulācija ir un paliek viens no Latvijas nākotnes pastāvēšanas, tātad drošības pamatjautājumiem. Gribētos, lai aicinājums tautiešiem atgriezties mājās kļūtu par iedvesmas, nevis naida runu.
