“Kaut nedaudz, bet skaidra nauda ir vajadzīga.” Kristovskis komentē, būt vai nebūt Latvijā skaidrai naudai? 34
Būt vai nebūt Latvijā skaidrai naudai? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par skaidras naudas apriti un Eiropas Savienībā plānoto digitālā eiro ieviešanas plānu, 14. Saeimas deputāts (JV) Ģirts Valdis Kristovskis, kurš ir arī bijušais Eiropas Parlamenta deputāts (2004-2009), sacīja, ka šobrīd Eiropā ir tāds “modes virziens”, par ko tiek runāts – par digitālo eiro.
“Manuprāt, bezskaidra nauda faktiski arī ir digitāla. Varbūt pēc definīcijas viņa atšķiras no tā, kas vēl būs. Skaidrs, ka tā dzīves realitāte ir tāda, ka kaut nedaudz, bet skaidra nauda ir vajadzīga,” tā uzskata Kristovskis. “Aizies uz tirgu – tur noteikti būs kādi tirgotāji, kuriem tie apjomi pret visām tām norēķinu sistēmām, kas ir elektroniskas, kases aparāti un tamlīdzīgi, ir apgrūtinoši. Varbūt arī tīri no transportēšanas viedokļa un tamlīdzīgi…Manuprāt, tā nauda neizsīks,” turpināja savu nostāju skaidras naudas saglabāšanas jautājumā paust Saeimas deputāts Kristovskis.
Kristovskis domā, ka daļa cilvēku pretosies skaidras naudas pilnīgai izņemšanai no apgrozības. “Noteikti tā būs, ka daļa cilvēku pretosies – vai viņi pretojas emocionāli labdabīgi vai arī tiem ir no finanšu nozieguma viedokļa kādi mērķi, to mums šajā gadījumā ir [grūti] pateikt…Es domāju, ka ir tiesības cīnīties par vienu variantu un par otru variantu – jāuzvar ir veselajam saprātam, racionalitātei tajā strīdā,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Kristovskis atbildot uz Hamleta tipa dziļdomīgo jautājumu: būt vai nebūt skaidrai naudai Latvijā, tāds ir jautājums…
Jau ziņots, ka trešdien, 18.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva “zaļo gaismu” nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, tā aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
Tas ļauj Eirosistēmai – ECB un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām – turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Zariņa norāda, ka šie vēl nav vērtējami kā praktiski priekšdarbi digitālā eiro ieviešanai un laišanai apgrozībā jeb emisijai.
Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Digitālais eiro būs esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, ne aizstājējs.
Eirosistēma ir skaidri definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā, šo naudas veidu mēs turpināsim attīstīt arī turpmāk, ko apliecina arī jau sāktais darbs pie trešās sērijas eiro banknotēm. Digitālais eiro papildinās sabiedrības iecienītos naudas veidus un nodrošinās alternatīvas un jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus.
Digitālā eiro izpētes posma ietvaros ir sagatavots digitālā eiro teorētiskais modelis ar mērķi uzturēt centrālās bankas naudas lomu tautsaimniecībā, papildinot skaidrās naudas piedāvājumu, stiprināt eiro zonas finanšu stabilitāti un monetāro neatkarību, nodrošināt eiro zonas maksājumu sistēmu krīzes situāciju noturību.
Zariņa skaidro, ka izpētes rezultāti apliecina iespēju izveidot un ieviest digitālo eiro, kas sasniegtu šos mērķus, vienlaikus nodrošinot sabiedrībai efektīvu un modernu norēķinu iespējas, izmantojot centrālās bankas emitētu naudu. Skaidrā nauda un digitālais eiro papildinātu viens otru, nodrošinot ikvienam iespēju izvēlēties sev piemērotāko un situācijai atbilstošāko centrālās bankas naudas formu.
Digitālā eiro sagatavošanās fāze sastāvētu no divām daļām.
ECB Padome trešdien pieņēma lēmumu par sagatavošanās fāzes pirmās daļas sākšanu, kas varētu ilgt divus gadus līdz 2025.gada novembrim.
Šajā posmā Eirosistēma pabeigtu digitālā eiro shēmas noteikumu izstrādi, izvēlētos shēmas pakalpojumu piegādātājus, kā arī veiktu tālāku eksperimentēšanu, lai vairotu izpratni par digitālā eiro izmantošanas iespējām.
Noslēdzot pirmo posmu, ECB Padomei būtu jāpieņem jauns lēmums par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu - digitālā eiro infrastruktūras praktisko izveidi un pakāpenisku digitālā eiro lietojuma gadījumu izlaidi tirgū pilotprojektu ietvaros.
