Franks Gordons: Kaut Latvijai būtu tāda problēma 10
Kamēr Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paplašina savu labējo koalīciju, atstādinot godprātīgo aizsardzības ministru, šīs valsts medijos tiek apspriesta demogrāfiskā problēma, kas saistīta ar iedzīvotāju lielo blīvumu Izraēlā un visnotaļ apmierinošu dzimstību – vidēji pa trim bērniem katrā ģimenē.
Izraēlas platība (neskaitot okupēto t.s. Rietumkrastu) ir 22 000 kvadrātkilometru, tas ir – apmēram trešā daļa no Latvijas, turklāt puse no tās (dienvidos) ir tuksnesīga. Urbanizācijas līmenis ir augsts, un 90 procenti Izraēlas iedzīvotāju mīt 10 procentos no tās teritorijas – Vidusjūras piekrastes joslā. Taču, kā mēdz teikt, “ar visu to” Izraēlā, kuras iedzīvotāju skaits sasniedzis 8,5 miljonus, blīvums ir 384 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Vēl lielāks šis blīvums ir tikai Beļģijā, Nīderlandē un Dienvidkorejā.
Izraēlas iedzīvotāju skaits aug vidēji par 2% gadā, un, kaut gan lielas imigrantu masas jau labu laiku vairs neieplūst, tiek aplēsts, ka 2024. gadā Izraēlā būs 10 miljoni iedzīvotāju, bet 2050. gadā – 15 miljoni.
Protams, Izraēlā mītošajiem ir prieks par to, ka te vidēji katrā ģimenē ir trīs bērni. Ne velti teikts, ka bērni ir mūsu nākotne. Turklāt Izraēla pieder pie augsti attīstītajām valstīm, kurās vairumā dzimstība ir krietni mazāka. Bet gandarījumam par šo auglību un svētību jaucas klāt pamatotas bažas sakarā ar pilsētu saplūšanu milzu puduros, samazinot lauksaimniecībai piemērotu zemju platību. Arī šoseju tīkls, kas tik tikko spēj panest auto straumi, “apēd” zaļās joslas un apdraud ekoloģisko līdzsvaru.
Vecajā Derībā teikts: “Vairojieties un esiet auglīgi.” Tas ir ļoti jauki, “bet zeme ir pilna”, norāda profesors Alons Tals no Ben-Guriona universitātes. Viņaprāt, “te kaut kas ir jādara”, piemēram, samazinot subsīdijas daudzbērnu ģimenēm un vienlaikus finansiāli stimulējot ģimenes, kurās ir ne vairāk kā divi bērni.
Dieviņ tētīt, kaut Latvijai būtu tādas rūpes! Patiešām paradoksāls demogrāfijas aspekts.
