Kaut kur starp Romeo un Džuljetas dumpīgumu un pieaugšanu! Vecāku pieredze par laiku, kad bērnam paliek 14 0
Regīna Olševska, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultanti
Rīgas 64. vidusskolas izglītības psiholoģe Daina Žurilo
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre, psihoterapeite Ilze Mežraupe
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes doktora studiju programmas “Juridiskās zinātnes” vadītāja, projektu izstrādes un pētniecības laboratorijas vadošā pētniece Karina Palkova
Kad nosvinēta četrpadsmitā dzimšanas diena, pie durvīm klauvē vidējais pusaudžu periods. Fiziskajā attīstībā zēni panāk meitenes, aktuāla kļūst savas ārienes vērtēšana un pievilcības pārbaudīšana vienaudžu acīs, iemīlēšanās un sirdssāpes. Vairākās dzīves jomās pusaudzim tagad pašam jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām, tajā skaitā likuma priekšā. Arī izlemjot vakcinēties pret Covid-19, vecāku piekrišana vairs nav vajadzīga.
Laiks romantiskām attiecībām
Kurš gan nav dzirdējis par Viljama Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta” un jutis līdzi tās varoņu skumjajam un skaistajam mīlestības stāstam? Kad risinājās mīlasstāsta notikumi, Džuljetai bija tikai 14 gadi.
“Šajā vecumā romantiskas attiecības kļūst ļoti aktuālas, lai gan interese par tām rodas jau agrāk. Kamēr daudzi zēni vēl atrodas “miera periodā”, meitenes ir aktīvākas, vairāk gatavas iesaistīties šādās attiecībās. Taču jāņem vērā, ka visas attiecības, kuras veidojas agrīnajā pusaudžu vecumposmā, ir sava veida izmēģinājums, treniņš lielai, noturīgai mīlestībai nākotnē. Pusaudži vēl meklē paši sevi, tādēļ izveidot noturīgas attiecības ar otru cilvēku ir ļoti grūti, nākas piedzīvot vilšanos, šķiršanās sāpes,” stāsta psiholoģe Daina Žurilo.
Viņa uzskata, ka pusaudzība ir ļoti pretrunīgs dzīves periods, jo emocionāli bērns var vēlēties, sapņot par romantiskām attiecībām, bet fizioloģiski tas ir pārmaiņu laiks – nav viegli būt ideāli skaistam un pievilcīgam, ja uz sejas parādās pinnes, ķermeņa proporcijas vēl nav izveidojušās, dažas ķermeņa daļas, piemēram, kājas vai rokas, aug straujāk nekā citiem, tādēļ rodas dažādi kompleksi. Četrpadsmitgadnieka ķermenī noris svarīgi procesi, plosās hormonu vētras, tādēļ pusaudžu rīcību vada spēcīgi impulsi, bieži vien viņi ir emociju varā. Tas atstāj iespaidu uz pieņemtajiem lēmumiem, kuri bieži vien nav līdz galam izsvērti, racionāli.
Pirmā attiecību pieredze nereti saistīta ar vilšanos, šķiršanos, sirdssāpēm. Vecāki, cenšoties bērnu no tām pasargāt, mēdz mazināt šo emocionālā pārdzīvojuma nozīmīgumu, piemēram, sakot: “Kas nu tavos gados tā par mīlestību!?”, “Es jau teicu, ka tā būs” vai ko tamlīdzīgu.
“Nevajag pusaudzi mierināt, norādot, ka šīs attiecības, jūtas nav nemaz tik svarīgas. Šajā vecumā pusaudži ir ļoti jūtīgi pret to, kā viņus vērtē citi. Viņu personas identitāti lielā mērā veido tas, ko, viņuprāt, par viņiem domā apkārtējie. Ja pusaudzim sirds salauzta mazos gabaliņos, bet vecāki pret to izturas nievājoši – sak, tas jau nekas nav, gan jau tu to pārdzīvosi, pusaudzis var secināt, ka pieaugušos neinteresē tas, kas ar viņu notiek, ka viņš ir viens un nesaprasts.
Turklāt pirmo romantisko attiecību pieredzes izdzīvošana ir ļoti svarīga. Tā ļoti spēcīgi ietekmē turpmākajā dzīvē pieņemtos lēmumus, izvēles, uz šīs pieredzes jaunais cilvēks balstīsies, veidojot nākamās attiecības,” uzsver psiholoģe. Pieaugušajiem jābūt ļoti iejūtīgiem un rūpīgi jāpārdomā, ko viņi saka, lai pusaudža pārdzīvojumi netiktu noniecināti un viņš saņemtu vecāku atbalstu un sapratni.
“Attiecībām starp zēniem un meitenēm jābūt adekvātām pusaudža vecumam, bet seksuālas attiecības 14 gados nebūs adekvātas. Šajā laikā jāizbauda iemīlēšanās, pirmā romantiskā mīlestība. Diemžēl mūsdienu pasaulē tiek kultivēta seksualitāte, kas rada sajukumu pusaudžu pašvērtībā,” viņa saka.
Greizo spoguļu karaļvalstī
Četrpadsmit gadu vecumā ikvienam pusaudzim gribas būt slaidam, līdzinoties žurnālu un sociālo tīklu zvaigznēm. Dažkārt šī vēlme ir tik spēcīga, ka zēns vai meitene spogulī redz nevis savu patieso, bet nedrošības un baiļu radīto attēlu, kurš nereti šķiet pārāk apaļīgs.
“Neadekvāta sava ķermeņa formas un izmēra uztvere, izteikta nepatika pret savu ķermeni un bailes palikt resnam ir viens no anoreksijas simptomiem. Agrāk uzskatīja, ka šie ēšanas traucējumi sākas 14 līdz 16 gadu vecumā, taču mūsdienās no anoreksijas cieš pat vienpadsmitgadnieki.
Tas saistīts ar pubertāti: kad ķermenis sāk mainīt formu, meitenēm un zēniem sāk veidoties dzimumpazīmes un pusaudži sāk vairāk uzmanības pievērst savam ķermenim, tam, kā viņi izskatās, un salīdzināt sevi ne tikai ar vienaudžiem, bet arī ar attēliem, kas pieejami tādās interneta vietnēs kā Instagram, TikTok. Tas rada dziļus kompleksus. Jau tā pusaudzis nav laimīgs, ka dažas ķermeņa daļas aug ātrāk, citas lēnāk, bet meitenēm uz ķermeņa veidojas “mīkstumiņi”, kas ir tikai normāli hormonālās attīstības periodā,” stāsta bērnu psihiatre Ilze Mežraupe.
Ēšanas traucējumi ir specifiska, kompleksa psihisko traucējumu grupa, kurai raksturīga izmainīta domāšana par uzturu un ēšanu, ķermeņa masu, formu un atbilstoša uzvedība, kura ilgtermiņā ļoti nelabvēlīgi ietekmē veselību (menstruāciju izbeigšanās, kuņģa un zarnu darbības traucējumi u. c.). Pusaudži visbiežāk cieš no anoreksijas (anorexia nervosa), kuras dēļ pakāpeniski līdz minimumam samazina uzņemamā ēdiena un dzēriena daudzumu, pievēršas pārmērīgai fiziskai aktivitātei, caurejas līdzekļu lietošanai, lai veicinātu novājēšanu, smagos gadījumos novājējot līdz kaheksijai (pārmērīga, dzīvībai bīstama novājēšana).
Statistika liecina, ka no visiem pusaudžiem ar ēšanas traucējumiem tikai apmēram 10 procenti ir zēni. Psihiatre teic, ka viņi savu neapmierinātību ar ķermeni bieži vien risina citādāk, piemēram, ar pārmērīgu muskuļu masas palielināšanu sporta zālēs, proteīnu pulveru lietošanu, pārspīlētām rūpēm par savu ķermeni, taču ir arī puiši, kuri ēd arvien mazāk, bet sporto arvien vairāk aiz bailēm, ka varētu kļūt resni. Pārsvarā tie ir pusaudži ar sākotnēji normālu vai pat samazinātu ķermeņa masu.
“Šobrīd modē ir plakans vēders, pirms gadiem pieciem – tievi augšstilbi. Skatoties spogulī meitene pamana, ka vēders ir pārāk liels vai gurni par platiem. Viņa uz to fokusējas, bet pēc tam vairs netiek vaļā no šīs domas. Taču, protams, ne visiem pusaudžiem, kuri atsakās no kalorijām bagātās šokolādes vai bulciņām, attīstīsies anoreksija. Nepieciešama predispozīcija, papildu faktori. Meitenēm, kuras saslimst ar anoreksiju, raksturīga izteikta nedrošība par sevi, savu izskatu, vietu vienaudžu vidū. Nereti pietiek, ja kāds pasaka – “tu gan daudz ēd!” vai “tev ir lielāks dibens nekā man”, lai viņa nospriestu, ka tas ir visu nelaimju cēlonis,” atklāj Ilze Mežraupe.
Kad vecākiem būtu jāsāk satraukties, pievērst īpašu uzmanību meitas vai dēla uzturam? Mūsdienās daudzas ģimenes ēd veselīgi, vecāki, it īpaši mammas, seko līdzi savam svaram. Taču, ja pusaudzis sāk runāt par to, ka viņš ir pārāk resns, ka turpmāk ēdīs veselīgāk vai kļūs par veģetārieti vai vegānu, pieaugušajiem vajadzētu noskaidrot, kāpēc viņš to vēlas. Arī tad, ja šim lēmumam ir pamatots iemesls, piemēram, jaunietis tiešām ir nedaudz apaļīgs, ārste iesaka kopā doties pie uztura speciālista vai dietologa, bet pēc tam sekot viņa ieteikumiem. Nopietnu ēšanas traucējumu gadījumā jāvēršas pēc palīdzības Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Psihiatrijas klīnikā.
“Jo ātrāk tiek pamanītas izmaiņas uzvedībā, jo labākas ārstēšanas prognozes. Anorektīvā domāšana ir kā sūklis, kurš iesūc sevī spēju paraudzīties uz notiekošo kritiski. Ja ilgu laiku ēšana ir mazināta līdz minimumam, diez vai būs iespējas kaut ko mainīt ar sodiem vai lūgumiem,” viņa saka, piebilstot, ka bieži vien ar anoreksiju saslimst tie jaunieši, kuri ir uzcītīgi mācībās, sportā.
Diemžēl anoreksijas pacienti paši uzskata, ka ar viņiem viss ir kārtībā, un viņu karstākā vēlēšanās ir, lai vecāki un ārsti viņus liktu mierā, tādēļ daļai ēšanas traucējumi turpinās arī pieaugušā vecumā.
Daudz vairāk atbildības
“No jauniešiem bieži nākas dzirdēt: “Kamēr nav 18 gadu, neesmu ne par ko atbildīgs!” Jāteic, ka šis viedoklis ir maldīgs, jo atbildība par savu rīcību ne tikai vecāku, skolotāju un vienaudžu, bet arī likuma priekšā iestājas daudz agrāk,” uzsver Karina Palkova.
Jautājums par atbildības noteikšanu nepilngadīgiem atrunāts vairākos tiesību aktos. Jau no 14 gadu vecuma pusaudzi, kurš izdarījis likumpārkāpumu, var saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības. Vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem pusaudžiem parasti piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
“Bērnu vai pusaudzi var nogādāt policijas iecirknī ne tikai tad, ja viņš veicis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība, vai izdarījis administratīvu pārkāpumu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. pantu tas var notikt gadījumos, ja viņš atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, ubago, nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas nakts laikā publiskā vietā bez pilngadīgas personas klātbūtnes, ir apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākļos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viņa attīstībai, patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes,” skaidro juriste.
Vienlaikus speciāliste vēlas pievērst uzmanību pusaudža atbildībai par līdzdalību ārstniecības procesā un savu veselību. Neskatoties uz to, ka līdz 18 gadu vecumam viņš atrodas vecāku aizgādībā, arī uz viņa paša pleciem gulst pietiekami liels tiesību un pienākumu apjoms.
“Pusaudži ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem – gan fiziskiem, gan emocionāliem. Bieži vien neapdomīgi lēmumi tiek pieņemti, nonākot problēmsituācijās. Tādēļ ir ļoti svarīgi spēt apstāties, apdomāties, visu labi izsvērt un tikai tad spert nākamo soli. Jo ieraksts par kādreiz izdarītu pārkāpumu paliks valsts reģistros. Lai vēlāk ieņemtu noteiktus amatus vai varētu strādāt dažās profesijās, tiek vērtēta gan cilvēka reputācija, gan iepriekšējā sodāmība, piemēram, uz tiesneša amatu var pretendēt tikai tās personas, kuras agrāk nav sodītas. Arī par zvērinātiem advokātiem nevar strādāt personas ar sodāmību. Tāpēc esiet apdomīgi, atbildīgi, tālredzīgi un domājiet par savu nākotni!” novēl juriste.
“Bērnam līdz 18 gadu vecumam ir specifiskas, Pacientu tiesību likumā atrunātas tiesības un pienākumi. Jau no 14 gadu vecuma viņa ārstniecība ir pieļaujama tikai tad, ja saņemta paša bērna piekrišana. Proti, viņš pats ir tiesīgs pieņemt pozitīvu lēmumu par savu ārstniecību, ar to saprotot vakcināciju, diagnostiku un terapiju, medicīnisko rehabilitāciju un pacientu aprūpi. Savukārt, ja viņš nepiekrīt ārstēšanai, bet ārsts uzskata, ka tā ir šī pacienta interesēs, tad piekrišanu dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis, piemēram, vecāki,” stāsta K. Palkova, piebilstot, ka ikvienam bērnam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā arī minēta atruna uz bērna specifiskām tiesībām, sasniedzot noteiktu vecumu. Proti, ja grūtniecība iestājusies meitenei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kurš to konstatējis, ir pienākums uzklausīt pacienti un noskaidrot viņas viedokli, ņemot vērā viņas vecumu un brieduma pakāpi. Vienlaikus ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni.
Norīkojumu grūtniecības pārtraukšanai pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt tikai un vienīgi tad, ja vismaz viens no meitenes vecākiem vai aizbildnis ir devis tam rakstveida piekrišanu.
Savukārt, ja meitenei par to radies strīds ar vecākiem vai aizbildni, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.
Vecāku pieredze
Pusaudžu krīzes mums gājušas secen
Judīte Andersone-Svare: Kopš 7. klases mana meita mainījusies gan ārēji – gada laikā pāraugusi mammu –, gan iekšēji. Kerija vienmēr ir bijusi nosvērta un apdomīga meitene. Viņas etalons ir vecākā māsa Līva (21), kura studē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē un strādā Rīgas 1. slimnīcā. Tieši māsas ietekme lielā mērā izveidojusi Keriju par cilvēku, kuram ir savs motivēts viedoklis, uzskati, mērķtiecība un noteiktas dzīves vērtības.
Vienmēr esmu lepojusies ar saviem bērniem Keriju, Lauri (20) un Līvu. Pusaudžu krīzes mums gājušas secen. Ģimenē visi esam līdzvērtīgi, cits citu uzklausām, izsakām viedokli par aktuālu sasāpējušu jautājumu vai vajadzību. Kerija ir pieaugusi, mums ir kopīgas intereses – teātris, balets, ceļošana, sports un visa virzītājs – izglītība. Man patīk ar meitu sarunāties. Viņa ir atbildīgs cilvēks ar augstām darba spējām un izteiktu mērķtiecību, nepārtraukti pieņem izaicinājumus, piemēram, piedalās iniciatīvā “Neapēd zemeslodi”, prāta un erudīcijas konkursā “Gudrs, vēl gudrāks”.
Skolā viņas sekmju vidējais vērtējums tuvinās 10 ballēm, īpaši patīk eksaktie mācību priekšmeti – matemātika un bioloģija. Šogad ir jauni priekšmeti – ķīmija un fizika. Grūti pateikt, kā veiksies ar šo priekšmetu apguvi. Lai gan skola un mācības ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa, svarīgi ir arī hobiji un aizraušanās. Iepriekš tā bija dejošana, bet šobrīd jau astoto gadu tas ir jāšanas sports. Kerijai ir pašai savs zirgs Pandora, kura kopšana aizņem visu laiku. Visas vasaras brīvdienas tika pavadītas, trenējoties un darbojoties stallī.
Kerijai sava nākotnes profesija ir skaidra – arī te ir māsas ietekme. Jau šobrīd viņa pastiprināti mācās ķīmiju, bioloģiju un angļu valodu, jo šie mācību priekšmeti ir noteicošie, lai studētu medicīnu un nākotnē kļūtu par ārsti.
No 14 gadu vecuma:
ikvienai Latvijas Republikas Fizisko personu reģistrā reģistrētai personai pieejams drošs elektronisks paraksts (e-paraksts),
līdz 18 gadiem paredzēta administratīvā atbildība par tabakas izstrādājumu, enerģijas dzērienu lietošanu, kā arī alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos to ietekmē, kā arī par alkoholisko dzērienu iegādāšanos vai glabāšanu,
uz ārsta konsultāciju var ierasties bez vecākiem, arī vakcināciju pret Covid-19 var veikt bez vecāku atļaujas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu – pasi vai personas apliecību,
drīkst vadīt elektroskrejriteni, taču nepieciešamas velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības,
tiesības kārtot eksāmenu mopēda vadītāja apliecības (AM kategorijas vadītāja) iegūšanai. Par šīs kategorijas transportlīdzekļiem tiek uzskatīti arī četru riteņu transportlīdzekļi – kvadrimobiļi, kuru ātrums nepārsniedz 45 km/h, motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kw un pašmasa nepārsniedz 350kg.
