Egils Līcītis: Kaut kas sācis svilt tautas un vadības attiecībās. Kā izrādās, valdība atkal dodas cīņā ar “zaļo pūķi” 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut kas atkal sāk svilt tautas un vadības attiecībās. Viņdien maizītes jau bij sasmērētas, uzgriežamie sagatavoti, glāzītes piepildītas, kad pie galda sasēdušos televīzijas vakara ziņu izlaiduma skatītājus vēsts ķēra kā zibens – valdība atbalstījusi plānu alkoholisko dzērienu patēriņa ierobežošanai un mazināšanai.
Ai jūli follarā! – vai tiešām valdošā nedarbnieku koalīcija nākamajās vēlēšanās grib paļauties tikai uz atsevišķu islāmā pārgājušo indivīdu, baptistu draudžu un dažu nešņabotāju kluba “Ametists” locekļu atsaucību, nevis baudīt tautas masu uzticību un atbalstu?
Kas tad iezīmēts plānā?
Paldies Dievam, uz servējamā galdiņa Ministru kabinetā ievestas tikai ieceres, taču arī tās ir zosādu dzenošas, trīsas izraisošas.
Galvenā un nepatīkamākā korekcija – “pārskatīt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku”, lasi, grādīgos turpmāk nepārdot pēc astoņiem vakarā.
To attaisno, ka par šķērsbomja krišanu piecas minūtes “pirms pusnakts” visur informēšot pa skaļruņiem un iedarbinot avārijas sirēnas.
Kur iespējams, tikšot norīkots lielgabalnieks, lai nograndītu brīdinājumu par dzērienu nodaļas slēgšanu ar šaušanu, taču, protams, tādējādi tiks izjaukti neskaitāmi jauki vasaras vakari, saīsināts laiks darbaļaužu spirgtai atpūtai.
Par laimi, vēl jau ir spēks vietējo šņabja un alus ražotāju un lielveikalu īpašnieku lobija rokās, tā ka maz ticama veselīga dzīvesveida aizstāvju tik galvu reibinoša veiksme – nostopēt spirtoto dzērienu tirgošanu divas stundas agrāk.
Vēl nepatīkami, ka ieplānots aizliegt alkohola atlaižu akcijas, turklāt nepelnīti pārmetot veikalniekiem, ka tie reklamējot – ņem pusstopu, otrs tev tecēs līdzi par brīvu.
Pastāstiet gan, kur redzēta degvīnīša akcija, kurā pērc kristāldzidro un dabūsi dzintardzelteno bez maksas! Vai – pērc sešpaku, piektā un sestā pudele būs lētāk! Lej, lej vēl – te sastopamies ar klaji manipulatīvām, no pirksta izsūktām puspatiesībām.
Jāņem vērā, ka šāds aizliedzošs dokuments tiek pieņemts draudošas otrās pandēmijas krīzes apstākļos, kad cilvēki ir pamatoti satraukti un ik vakaru – kurš pa salmiņu izsūc džintonika kokteilīti, kurš uztaisa štīmīti ar šardonē pudeli un kurš, nervozāks būdams, pašizolējas pastāvīgā švunkā.
Mūsu valdība par gadiem divdesmit ir atpalikusi no laika gara un aizliedzošām metodēm rīkojas nemoderni.
Lai paskatās, kā – īpaši uznākošā atkārtotā infekcijas viļņa priekšvakarā – civilizētās Eiropas zemēs cenšas atbalstīt ķitēšanu: subsidē alkohola iegādi, pazemina cenas, rada ērtāku iepirkšanās komfortu, popularizē konkursus, kurš vairāk ieraus un ātrāk iztukšos kausu sausu.
Domā, lai nebremzētos ekonomika un grādīgā patēriņa kāpums ir iepriecinājums un atspaids budžetiem, kam iekritušās ribas.
Ir cilvēki, kas dod mazumiņu, iemetot pa čarkai, un ir cilvēki, kas vienā vakarā, tempjot viskiju un konjaku, notriec vairāk nekā premjerministra alga!
Teiksim tā – lai veselības ministres Viņķeles apakšnieki izmanto sev rezervētās tiesības ik pa sešiem gadiem laist klajā šāda veida koncepcijas, aizbildinot papīru tapšanu ar priekšlaicīgu mirstību no dzeršanas bez sāta, mēra un apdoma, invaliditāti, saulesbrāļu sabeigtām aknām.
Lai vēršas pie jauniešu auditorijas, lai zīmē plakātus, lai pamāca galda kultūru un lai organizē lekcijas un priekšlasījumus par alkohola kaitīgumu un nodarīto postu. Bet ar to tad arī aktivitātēm jābeidzas un tālākie plāni zilā sapnīša līmenī atliekami uz vēlāku.
Iedzīvotāji kā viena no konfliktā iesaistītām pusēm kategoriski iebilst pret Veselības ministrijā dzemdinātiem papīriem cīņai ar zaļo pūķi un izsaka cerību, ka ministri, kas izjūt pienākumu pret sabiedrību, noraidīs alkohola apkarošanas pasākumu īstenošanu dzīvē, un tie būs politiķu pirmie savilktie salmi savas frakcijas ligzdas vīšanai arī nākamajā Saeimā.
Un nupat ir nopietni ņemami pretspēki, kam sūdzēt un kas var pretdarboties un panākt, ka valdība atduras kā miets pret iedzīvotāju pretestību.
Pirmais gājiens pa iemītu taciņu pie tiesībsarga, lai Jansona kungs uzmet acis, vai ar stingrākiem ierobežojumiem alkohola patēriņam netiek reizē ierobežotas cilvēka tiesības, un lai pārbauda, vai tas nepazemo cilvēka cieņu.
Tālāk ceļš ved uz Satversmes tiesu, vai nenotiek konstitucionālo tiesību pārkāpšana, ja Satversmē skaidri un gaiši ierakstīta brīvība iegādāties alkoholiskos dzērienus līdz desmitiem vakarā.
Un tad sabiedrības pārstāvji var sagatavot iesniegumu arī jaunajam ģenerālprokuroram, jo galu galā alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu pamatu skalošana ir valsts iekšējās drošības jautājums.
