Kaut kas nelika mierā. Pēc 60 gadiem pagrabā atrod sava tēva kaulus 0
ASV Ņujorkas pavalsts Longailendas iedzīvotājam Maiklam Kerolam bija astoņi mēneši, kad viņa tēvs pazuda bez pēdām. Maikls bija jaunākais no četriem bērniem un, kad paaugās, radiniekiem vaicāja, kas īsti notika ar tēvu, bet skaidru atbildi nesaņēma. Aizgāja, pazuda, un viss.
57 gadus vēlāk savas dzimtās mājas pagrabā Maikls saņēma atbildi, kur bija palicis tēvs.
Kā šonedēļ vēstīja “The Washington Post” un citi ASV mediji, savā dzimtajā mājā Maikls atgriezās, kad iegādājās to no savas mātes neilgi pirms viņas nāves 1989. gadā.
Desmitiem gadu virmoja dažādas baumas, kas varētu būt noticis ar tēvu Džordžu Kerolu – Korejas kara veterānu –, kurš pēkšņi it kā izgaisa vienā dienā 1961. gadā.
Tika baumots, ka, iespējams, Džordžs devies atpakaļ uz Koreju, bet, iespējams, ka nogalināts. Māte teica, ka viņš vienkārši aizgājis. Tomēr, bērniem paaugoties, mistērija nelikusi mieru.
Maikla vecākais brālis Stīvens masu medijiem stāstījis, ka par to netika bērnībā daudz runāts, bet jau pieaugušā vecumā tomēr tas nav devis miera.
Faktu vietā izplatījās baumas – ka tēvs atgriezies Korejā, ka nogalināts un apglabāts pagrabā. Apkaimē, kur viņi dzīvoja, tajā laikā tika veikta aktīva būvniecība.
Neilgi pēc tēva pazušanas ģimenes mājā Olīvu ielā ievācās Ričards Daress, kurš vēlāk aprecējās ar māti, un viņiem bija viens kopīgs bērns. Abi gan izšķīrās 80. gadu sākumā, un Daress pārcēlās uz Meksiku, kur mira šī gada sākumā.
Vēlāk Maikls nopirka māju no mātes, uzcēla piebūves. Taču atrašanās dzimtajā mājā viņam visu laiku atgādināja par lielo noslēpumu un vecajām baumām par to, kas varētu atrasties mājas pagrabā.
Līdz vienu dienu viņš uzaicināja pie sevis ekstrasensu un paranormālo parādību izmeklētājus, kuri norādīja uz kādu noteiktu vietu pagraba betona grīdā, kur esot jūtama enerģija. Viņam īsti negribējās ticēt, bet, tā kā ģimenes māja slēpa neparastu vēsturi, Maikls nolēma rīkoties.
Lai gan Maikls, pēc profesijas mediķis, vairāk tic zinātnei nekā paranormālām parādībām, pirms trim gadiem viņš sāka drupināt un rakt šajā vietā.
Viņš darbojās viens un betona grīdas izpētīšanai ņēma palīgā arī caurskates iekārtu, kas sešu pēdu jeb teju divu metru dziļumā uzrādīja kaut ko.
Meklēšanas un rakšanas darbu gaitā Maikls saskārās ar dažādām grūtībām – viņam bija bažas, ka var būtiski sabojāt mājas pamatus. Šovasar viņu piemeklēja insults, tāpēc darbu turpināšanai viņš pieaicināja savus divus pieaugušos dēlus.
Kā Maikls stāstījis medijiem, dēli neatteica, jo redzēja, cik viņam tas ir svarīgi.
Šī gada 30. oktobrī viens no dēliem uzskrēja augšā pie Maikla un sacīja, ka viņam kaut kas jāredz pagrabā.
Tur Maikls ieraudzīja cilvēka mirstīgās atliekas – skeletu, ko viņa dēli bija atrakuši.
Savas izjūtas tajā brīdī viņš raksturo kā “pilnīgu mieru” un sajūtu, ka tēvs ir atpestīts no tās šausmīgās vietas un viņa cilvēka cieņa atjaunota.
Kad tiesībsargājošās iestādes paveica DNS analīzes, šonedēļ Maikla ģimene guva oficiālu apstiprinājumu, ka tas ir viņa tēvs, kuru tagad varēs ar militāru godu apglabāt kapsētā.
Lai gan viens noslēpums – kur palicis tēvs – tika atklāts, tas raisījis vēl vairāk jautājumu par to, kas īsti notika pirms 57 gadiem.
Tikmēr policija turpina izmeklēt šo lietu kā slepkavību, jo no atrasto mirstīgo atlieku izpētes ir skaidrs, ka Džordžs nogalināts ar spēcīgu sitienu pa galvu.
Tagad policija secinājusi, ka pēc Džordža pazušanas neviens nebija vērsies pie varas iestādēm ar iesniegumu par viņa pazušanu.
Viņa bijusī sieva ir jau mirusi, kā arī viņas otrs vīrs, kurš šajā mājā ievācās drīz pēc Džordža pazušanas.
