“Kaut kas nav kārtībā ar latviešu tautu.” Kāpēc Latvija kļuvusi par Baltijas vājo posmu? 0
“Par kādu Baltijas vienotību mēs cīnāmies? Mēs esam Baltijas vājais posms – sāpju bērns, kurš pats neko nevar izdarīt. Jānāk lietuviešiem, kas mūs glābs ar saules paneļiem, vai igauņi no Paldiskiem dos mums sašķidrināto gāzi. Ne vienu, ne otru paši mēs 20-30 gados neesam spējuši izdarīt,” tik skarbu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda finansists, bijušais valsts īpašuma un finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
Šim viedoklim piekrīt arī “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Precīzi! Mēs esam vājākais posms. Mēs tiešām neko nevaram – nevaram žogu uztaisīt uz Krievijas, Baltkrievijas robežām. Poļiem, lietuviešiem sen jau gatavs. Mēs pat to nevaram! Mēs pat kameras muitas punktā nevaram uzlikt.”
Viņš piebilst, ka ne vienmēr visās neizdarībās jāvaino tikai ierēdņi vai politiķi – reizēm jāpaskatās arī pašam uz sevi. “Kaut kas nav kārtībā ar latviešu tautu,” sacīja Rēvalds.
Viņš atgādina, ka vēsturiski Rīga un Latvija bija Baltijas stiprākais posms, bet tagad viss ir ar kājām gaisā: “Mēs tiešām esam Baltijas vājākais ķēdes posms. Kāpēc tas ir? Tas droši vien nav atbildams vienā teikumā, bet lielā mērā tā problēma ir jāmeklē mūsos.”
Krastiņš uzskata, ka tās ir okupācijas sekas: “Tā ir slima sabiedrība, kura ražo slimus ierēdņus, slimus politiķus. Un jāārstē ir sabiedrība. Sabiedrību diemžēl nevar izārstēt vienā dienā vai vienā gadā tur ir vajadzīgas paaudzes.”
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija domā, ka pie vainas ir latviešu sadrumstalotība: “Latviešiem ir īpaši raksturīga nespēja uzticēties vienam otram, nespēja vienoties, katram savs kaktiņš tuvāks – tā ir tā mūsu mentalitāte.”
Viņasprāt, šī mentalitāte izpaužas gan politikā, gan ierēdniecībā.
“Ierēdniecība strādā tajā sistēmā, ko viņiem politiķi ir nodefinējuši. Kādā sistēmā viņi ir ielikti – tāds ir rezultāts,” piemetina Krastiņš.
