Kaut grūti, paliks Latvijā 0
Jau piekto gadu četriem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem ir iespēja saņemt Kārļa Ulmaņa stipendiju. Lai pie tās tiktu, jāizstrādā zinātnisks darbs par kādu vēsturisku tēmu.
Šā gada stipendiātus aicināja pētīt 20. gadsimta divdesmito gadu agrārās reformas aspektus, Kārļa Ulmaņa lomu un atbildību Latvijas valsts demontāžas procesā, nacionālo politiku pirmskara Latvijā, aizsargu organizācijas darbību un citas tēmas.
Lemjot par to, kam stipendija pienākas, pirmkārt ņem vērā darba kvalitāti, taču, lai uzvarētu stipendiju konkursā, noder arī labas sekmes, sabiedriskā aktivitāte, darbs zemnieku saimniecībā. Tāpat konkursa komisija izskata potenciālo stipendiātu motivācijas vēstuli un CV. Šogad tika izvēlēti četri stipendiāti. Sarunājos ar diviem no viņiem.
Patīk studēt Jelgavā
Anda Ābolkalna nu jau ceturto gadu LLU studē Lauksaimniecības inženieru fakultātē studiju programmā “Vide un ūdenssaimniecība”. Esot bijis grūti izvēlēties studiju programmu, jo patikušas un interesējušas daudzas jomas. Galu galā gandrīz nosapņojusi, ka jāstudē kaut kas saistībā ar vidi un ekoloģiju.
Savukārt Matīss Pērkons ir Ekonomikas fakultātes otrā kursa students. Studēt šo jomu puisis izvēlējies cerībā, ka tā ļaus dzīvē sasniegt finansiālu neatkarību. “Domāju ne tikai par sevi, bet arī par ģimeni un nākotni,” saka Matīss.
Abi jaunieši nāk no Saldus novada: Matīss no pilsētas, bet Anda – no Kursīšu pagasta. Kopumā no četriem stipendiātiem šogad trīs nāk no Saldus puses.
Motivācija, kāpēc studēt tieši Jelgavā, Matīsam un Andai ir dažāda. Meitene te nonāca galvenokārt tāpēc, ka nevēlējās studēt Rīgā. “Esmu tiešām laimīga, ka esmu Jelgavā. Dziedu LLU korī “Liepas” un jau tagad zinu, ka studiju gadus atcerēšos ar prieku.” Matīss atzīstas, ka Jelgavā ir tāpēc, ka Rīgas universitātēs netika budžeta grupā. Kad izpētījis studiju programmu sīkāk, secinājis, ka LLU ekonomistu programma viņam pat ir piemērotāka, jo iekļauts arī lekciju kurss filozofijā, kas Matīsu ļoti interesē. “Negribu būt ekonomists – sausiņš, gribu attīstīt savu inteliģenci,” piebilst puisis.
Jautāju jauniešiem, kā viņi vērtē šobrīd daudz kritizēto augstākās izglītības kvalitāti. Anda teic, ka pārmaiņas būtu vajadzīgas.
Studente neizprot, kāpēc vienu un to pašu jomu var studēt tik daudzās augstskolās. Pašas studiju programma meitenei šķiet pārāk izstiepta. Līdzīgs viedoklis ir Matīsam, kuram jāstudē četri gadi, bet viņš būtu gatavs mācīties intensīvāk, lai pie bakalaura grāda tiktu gadu agrāk.
Anda arī atzīst, ka jau tagad studiju programmā šis tas tiek mainīts. Labi esot, ka studiju programmā ir daudz prakšu: katru vasaru jādodas apgūt praktiskas zināšanas par ūdenssaimniecību. “Man dažkārt liekas, ka vairāk iegūstu nedēļu ilgā praksē nekā semestri garās lekcijās,” tā Anda. Matīss piebilst: teoriju studenti mēdz iekalt bez iedziļināšanās, tāpēc to aizmirst uzreiz pēc kontroldarba, kamēr praktiskās iemaņas tiek apgūtas ar izpratni.
Uzzināja daudz jauna
“Par stipendiju zināju jau vairākus gadus, taču īsti nevarēju saņemties, lai tai pieteiktos,” stāsta Anda. “Sākumā likās arī, ka piedāvātās pētījumu tēmas ir pārāk grūtas, taču, kad ķēros klāt darbam, bija ļoti interesanti.” Anda pētīja aizsargu darbību pirmskara Latvijā, jo arī pati vēlējās par to vairāk uzzināt. “Bija prieks pie šīs tēmas strādāt. Katrs fakts, ko uzzināju, manī pamodināja vēl lielāku interesi,” teic Anda. Tiekoties arī ar jauniešiem, kuri mūsdienās atjaunojuši aizsargu organizāciju, Andu pārsteidzis, ka aktīvi ir tieši jaunieši, ne tikai veci ļaudis, kuri no savas jaunības atceras pirmskara aizsargu darbību.
Matīss gan stipendijai pieteicās jau pirmā kursa nogalē. Vēlējies pētīt Ministru kabineta darbību brīvības cīņu laikā, taču sapratis, ka šī tēma prasīs pārāk daudz laika un var nepagūt darbu izstrādāt līdz konkursa noslēgumam. Tad jaunietis nolēma pētīt K. Ulmaņa un A. Niedras pretrunīgās personības. “Vidusskolā vēstures stundās noteikti māca par Kārli Ulmani, taču Andrievu Niedru mēdz pieminēt vien garāmejot. Pats skolā uzzināju tikai to, ka bijis valdības vadītājs, kas sadarbojies ar vāciešiem un bijis mācītājs.
Rakstot savu darbu, par Ulmani tikai nedaudz padziļināju savas zināšanas, bet par otru personību uzzināju daudz jauna. Secināju, ka Andrievs Niedra bija cilvēks, kura darbība netika pietiekami novērtēta.”
Jautāju abiem jauniešiem, vai zināt savas valsts vēsturi viņiem ir svarīgi. “Pamatlietas par savas valsts vēsturi būtu jāzina katram. Kopš vidusskolas laikiem nebiju par vēsturi interesējusies un, kad lasīju vēsturiskus materiālus konkursa darba dēļ, atklāju, ka daudz kas ir aizmirsies. Bija vērtīgi atkārtot,” atbild Anda. “Man vēsture vienmēr patikusi. Vidusskolā tas likās visvieglākais priekšmets, jo tajā nav daudz galva jālauza – kas ir bijis, tas ir bijis. Izlasi un zini. Līdz ar to konkursa darba rakstīšanu izbaudīju,” saka Matīss.
Kā K. Ulmaņa stipendiāti paši vērtē šā valstsvīra lomu Latvijas vēsturē? “Man pašai ir pozitīva attieksme pret visu, ko viņš darījis. Daudz kas no Ulmaņa devuma joprojām noder mūsu valstij. Piemēram, viņa dibinātā mazpulku organizācija joprojām darbojas. Pati skolas laikā biju mazpulkā,” spriež Anda.
“Es pret Ulmani esmu nedaudz kritiskāks,” toties teic Matīss. “Tomēr no Ulmaņa mūsdienu valsts vadītājiem vajadzētu ņemt piemēru. Ja paraugās uz viņa darbību kopumā, tad varu teikt, ka nav bijis Latvijā labāka valstsvīra. Ulmanis pierādīja: ja grib, tad valsts labā var paveikt ļoti daudz.”
Ko abi studenti domā par situāciju šodienas Latvijā? Anda saka: žēl noskatīties, ka daudzi jaunieši dodas prom no Latvijas, bet meitene saprot, ka tas ir tāpēc, ka visiem pagaidām labu darba vietu nepietiek.
“Taču uzskatu arī, ka ir vajadzīgs patriotisms un spēja pašam ko sasniegt un panākt. Dažkārt liekas, ka daļa jauniešu gaida, ka nodrošinātu dzīvi viņiem kāds pienesīs uz paplātes,” tā Anda.
Līdzīgi saka Matīss: “Aizbraucējus netiesāju, taču pats pat nevaru iedomāties savu dzīvi kaut kur ārzemēs.” Matīss pēc studijām plāno studēt vēl kādu nozari. Pēc tam cer atrast darbu dzimtajā Saldū un veicināt pilsētas izaugsmi – padarīt to “skaistāku un spožāku”. Vēlētos darboties pašvaldības līmeņa politikā.
Anda cer, ka nākamās prakses laikā varētu izkristalizēties, kur viņa nākotnē varētu strādāt. Ar laiku meitene cer nodibināt savu meliorācijas uzņēmumu, kas darbotos laukos, jo meitene nevēlas dzīvot pilsētā.
Uzziņa Kārļa Ulmaņa stipendijai var pieteikties LLU pamatstudiju vai maģistra studiju programmā valsts apmaksātajās studiju vietās studējošie. Stipendijas apmērs ir 130 lati mēnesī. Nākamā akadēmiskā gada stipendijām varēs pieteikties otrā semestra laikā. LLU studenti var pretendēt arī uz citām stipendijām: LLU Senāta stipendiju, Elzas un Arvīda Lazdupu vārdā nosaukto stipendiju, kā arī dažādām LLU Attīstības fonda piešķirtām stipendijām. |
