No 2023. gada Latvijas lauksaimniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un mazajām saimniecībām 30
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā plānā ir izstrādāti dažādi atbalsta instrumenti, lai aptvertu plašu pretendentu loku, kas jo īpaši būtiski vides un klimata mērķu sasniegšanai – to Zemkopības ministrijas (ZM) un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konferencē pauda Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna izstrādātāji.
KLP atbalsts plānots, lai sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa atzīmē, ka Lauku attīstībai finansējums diemžēl ir samazinājies par 12%. Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kad Latvijas valsts līdzfinansējums bija 17%, jaunajā periodā būs tikai 7% no visa kopējā lauku finansējuma. Tādējādi kopējais atbalsta pieaugums laukiem būs 11%, ja vien turpmākajos gados valdība nelems citādi.
Līdz šim lauksaimnieki bija pieraduši izpildīt dažādas prasības. Jaunajā periodā, piesakoties atbalstam, būs jādemonstrē savas darbības veikums, vēsta R. Krieviņa. Līdz šim lauku attīstībai un tiešmaksājumiem katram bija sava plānošana, turpretim jaunajā periodā visi atbalsta pasākumi tiek likti vienā stratēģiskā plānā un tiks veikta viena plānošana.
Eiropas līmenī noteikti deviņi mērķi, bet Latvijai noteikti seši stratēģiskie mērķi, kas pielāgoti valsts vajadzībām. Lai arī tika definēts, ka katrai dalībvalstij būs lielāka izvēles brīvība, tomēr plāna izstrādē bija jāņem vērā daudz ES nosacījumu.
Videi un Zaļajam kursam
Kopumā nozīmīgākā finansējuma daļa tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai, kam KLP Stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts – aptuveni 50% no kopējā finansējuma dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Piemēram, ekoshēmām, kas būs jaunums lauksaimnieku dzīvē, kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt vēl citu papildu atbalstu. Jāatceras, ka pašlaik zaļināšanas prasības ir obligātas, bet ekoshēmas būs brīvprātīga izvēle. Tāpat būs jādomā par emisiju atsaisti no ražošanas.
Zaļais kurss ir jaunums visiem ES lauksaimniekiem. Tā galvenais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Zaļā kursa kopējais ES mērķis ir līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un to radīto apdraudējumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu realizāciju.
Tāpat plānots 25% lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet 10% zemes padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi. Uz pusi plānots samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktināsies augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta vismaz par 20%.
ES Lauksaimniecības ministru padomē jūnijā gan panākta vienošanās, ka stratēģiskajiem plāniem jāveicina Zaļā kursa mērķu sasniegšana, bet tie dalībvalstīm juridiski nav saistoši. Tas nozīmē, ka plānā konkrēti procenti nav jāuzrāda. Tomēr, izskatot KLP Stratēģisko plānu, tiks vērtētas katras dalībvalsts ambīcijas Zaļā kursa mērķu izpildē.
Taisnīgāki ienākumi
Šobrīd pastāv būtiska ienākumu atšķirība starp dažāda lieluma, sektoru un reģionu lauku saimniecību ienākumiem, turklāt pat ar KLP atbalstu lauksaimnieciskie ienākumi uz vienu darbaspēka vienību vidēji sasniedz tikai 50% no Latvijas vidējās algas.
Līdzās taisnīgāku ienākumu un konkurētspējas palielināšanai viens no jaunumiem – lauksaimnieku varas līdzsvarošana pārtikas ķēdē, kam līdz šim netika pievērsta liela uzmanība. Te uzsvars būs uz kooperāciju, īpaši, piemēram, olu un gaļas jomā, kurā līdz šim kooperācija nav sekmējusies. Latvijā joprojām ir daudz mazo un vidējo saimniecību, kurām bez mērķtiecīga atbalsta strādāt ir ļoti grūti. Tāpat jādomā par konkurētspējas celšanu, lai varētu ražot eksportspējīgus produktus.
“Kamēr eksportējam izejvielu, līdz galam neesam izmantojuši to potenciālu, kas Latvijā pastāv,” skaidro ZM Lauku attīstības departamenta direktores vietniece Inese Pastare-Irbe. Uzsvars būs uz bioloģisko pārstrādi un nacionālo pārtikas shēmu darbību. Tāpat plānots sekmēt jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu un attīstību, sadarbojoties ražotājiem.
No 2023. gada vienotā platību maksājuma vietā lauksaimnieki saņems ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (ISIP) 92 eiro/ha, kas 2027. gadā sasniegs 101 eiro/ha. Jaunums būs pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ko maksās saimniecībām par pirmajiem trim līdz 100 hektāriem.
Paredzēts 500 eiro atbalsts mazajiem lauksaimniekiem. Īpaša ISIP piemaksa 10 eiro/ha būs novados, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks par 38 ballēm, un tas attieksies galvenokārt uz novadiem Austrumu pierobežā. Interesanti, ka saistītā ienākuma atbalsta saņemšanai tiks ieviesta jauna shēma – par populācijas šķirnes rudzu, tostarp par ‘Kaupo’, audzēšanu, ja ir sertificētas sēklas apliecinājums un noslēgts līgums ar maizes ražotāju.
Būs mērķēts atbalsts
Stratēģiskā plāna projekts paredz mērķētu atbalstu investīciju projektiem saimniecību konkurētspējas celšanai un tirgus orientācijai, atbalstot mazās un vidējās saimniecības, jaunos lauksaimniekus, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Iepriekš atbalstu varēja saņemt divas grupas, toties tagad izveidotas trīs.
Modernizācijas atbalsts plānots saimniecībām ar apgrozījumu no četriem līdz 70 tūkstošiem eiro, kur maksimālās attiecināmās izmaksas būs 250 tūkstoši eiro, otra grupa ar apgrozījumu no 70 līdz 350 tūkstošiem eiro ar maksimālo atbalstu 500 tūkstoši eiro un saimniecībām ar apgrozījumu virs 350 tūkstošiem eiro maksimālās attiecināmās izmaksas būs 700 tūkstoši eiro. Atsevišķs finansējums būs kooperatīvo sabiedrību attīstībai.
Liels izaicinājums būs zaļie mērķi, līdz ar to mazo saimniecību grupā 30% būs jāatvēl vides investīcijām, vidējo saimniecību grupā – 60%, bet lielo saimniecību grupā pēc 2023. gada būs atbalstāmas tikai 100% vides investīciju projekti. Prioritāte plānota zaļajiem ieguldījumiem un, ja iepriekš nav saņemts atbalsts, – būvniecībai, bioloģiskajām saimniecībām un papildu atbalsta intensitāte būs jaunajiem lauksaimniekiem. Finanses plānots piešķirt pēc dalījuma Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.
Arī atbalstam pārstrādei būs svarīgs zaļo ieguldījumu mērķis, turklāt prioritāte būs projektiem, kas vērsti uz vietējo izejvielu izmantošanu, aprites ekonomiku un bioloģisko pārstrādi. Īpašs atbalsts plānots mazo saimniecību attīstībai, kur uz to varēs pieteikties arī tad, ja pretendenta apgrozījums bijis nulle. Šajā pasākumā varēs iegādāties lauksaimniecības dzīvniekus, lietotu vai jaunu tehniku un veikt citas aktivitātes. Priekšroka tiks dota tiem, kas darbosies kādā no kooperatīviem.
Jauns pasākums būs kombinētais finanšu instruments, kas ļaus palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Šis būs kā stimulējošs maksājums jaunajiem lauku uzņēmējiem, uzskata plāna izstrādātāji. KLP stratēģiskais plāns līdz novembra beigām nodots sabiedriskai apspriešanai, savukārt līdz 31. decembrim to plānots iesniegt izvērtēšanai Eiropas Komisijai.
Jāatgādina – pavisam 2021.–2027. gada periodā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums būs 2,475 miljardi eiro. 2021. un 2022. gads noteikts kā pārejas periods, un tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro. Lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027. gadam finansējums būs 765,5 miljoni eiro.
Tiešo maksājumu sasniedzamie rādītāji
* 45 tūkstošiem lauksaimnieku tiks nodrošināts stabils pamatienākumu atbalsts, ienākumu līmeni tuvinot tautsaimniecības vidējam līmenim;
* 15 tūkstošiem mazo lauksaimnieku tiks nodrošināta vienkāršota atbalsta shēma;
* 88,81% no LIZ jeb 1,74 miljoni ha platībā tiks nodrošināts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis;
* Mazajiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības izmērs ir zem 30 ha, tiks nodrošināts par 4,3% augstāks maksājums par ha;
* 27,7 tūkstošiem saimniecību, kas atrodas apgabalos ar specifiskām vajadzībām, tiks nodrošināts par 4,3% augstāks maksājumu īpatsvars par ha;
* 22% no atbalsta pretendentiem jeb 15,4 tūkstošiem lauksaimnieku 14 dažādos lauksaimniecības sektoros ienākumi tiks tuvināti valsts vidējiem ienākumiem, īstenojot saistīto ienākumu atbalstu.
Avots: Zemkopības ministrija
