NEDĒĻAS VEIKSME. Latvijas muzeju projektēs britu bruņinieks 15
Iztēli rosinošu ziņu pagājušajā nedēļā uzzināja visi, kam rūp Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) liktenis, kurā izšķiroša nozīme ir kā kvalitatīvam saturam, tā arī arhitektoniskajam risinājumam. Lai īstenotos pēdējais, tagad talkā nāks pavisam īsts bruņinieks. Gan ne spožās bruņās, bet visādi citādi – vārda tiešā nozīmē: arhitektūras portāls “archdaily.com” ziņo, ka LLMM metu konkursā uzvarējušā britu arhitektu biroja “Adjaye Associates” vadītājs Deivids Adžejs tiks iecelts Lielbritānijas bruņinieka kārtā. Ne jau konkrēti par LLMM projektu, kas līdz 2021. gadam Rīgā tiks īstenots tandēmā ar Latvijas partneriem – biroju “AB3D”, bet par ieguldījumu arhitektūrā visas savas karjeras laikā. Viens no tās spožākajiem mirkļiem bija pērnruden, kad Adžejs pabeidza savu vērienīgāko projektu – Smitsona institūta Afroamerikāņu vēstures un kultūras nacionālo muzeju Vašingtonā. “Adjaye Associates” ir arī izraudzīti par Sanfrancisko kuģubūves rūpnīcas rekonstrukcijas projektētājiem, kā arī iekļauti īsajā pretendentu sarakstā uz Apvienotās Karalistes Nacionālā holokausta memoriāla izveidi. Rīgā gala līgums ar arhitektiem par LLMM būvi tiks noslēgts līdz marta sākumam un tad arī tiks sākts konkrēts projektēšanas darbs.
NEDĒĻAS DARĪJUMS. Rietumnieki baidās, krievi – ne
Ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijas uzņēmumos pēdējos gados apsīkusi un vairs nevar mēroties ar pirmskrīzes perioda rezultātiem, liecina “Lursoft” apkopotā informācija. Puse no Arņa Saukas aptaujātajiem investoriem norāda, ka neplāno papildu investīcijas Latvijā, kā vienu no iemesliem minot piesardzību. Kamēr rietumnieki baidās, tikmēr krievi – nebaidās. Krievijas kapitāls ienāk ļoti lielos daudzumos un lielos apjomos.
Pērn Krievijas investīcijas ir bijušas 268 miljonu eiro apmērā, kas ir četras reizes vairāk nekā nākamajiem lielākajiem investoriem – Norvēģijai, Kiprai (aiz tās gan var slēpties kā krievi, tā vietējie), Nīderlandei un Lielbritānijai. Arī investēšanas gadījumu skaits Krievijai trīskārt lielāks (1265) nekā Lietuvai (462) un Igaunijai (434). Kamēr latvieši baidās no Krievijas “zaļajiem cilvēciņiem”, tikmēr NATO specvienība un Kanādas bataljons šeit sargās arī Krievijas investīcijas.
Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gadā (milj. eiro)
Krievija 267,82
Norvēģija 71,71
Kipra 65,61
Nīderlande 61,38
Lielbritānija 60,73
Dati: “Lursoft”
NEDĒĻAS NOSLĒPUMS. “Zaļās beretes” pret “zaļajiem cilvēciņiem”?
ASV laikraksts “The New York Times” šonedēļ pavēstīja, ka ASV Baltijas valstīs neuzkrītoši izvietojušas īpašo uzdevumu vienības. “Viņi dzīvo nāves bailēs no Krievijas,” avīzei paudis Pentagona Īpašo operāciju štāba priekšnieks ģenerālis Reimonds Tomass, pamatojot, kāpēc ASV pieņēmušas šādu lēmumu. Tomēr to var vērtēt ne tikai kā palīdzību, bet arī kā nodrošināšanos – sabiedrotie ir ieinteresētu novērst iespējamo konfliktu jau saknē, nevis gaidīt, kā tas attīstās, un tad lemt par iesaistīšanos. Pati par sevi amerikāņu karavīru klātbūtne Baltijas valstīs nav jaunums, taču līdz šim nav ticis uzsvērts, ka tās ir īpašas vienības. Kādus uzdevumus tās te veic?
Saprotams, ka atbildīgās amatpersonas nav pārāk runīgas par šo tēmu, lai gan atzīmē, ka nav nekā slēpjama. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins sacījis, ka ASV speciālo uzdevumu vienību kaujinieki Latvijā ieradušies operācijas “Atlantic Resolve” laikā – piedalījušies militārajos vingrinājumos un pēc izdarītā darba devušies mājās. Pēc K. Galkina teiktā, viņam pašlaik neesot informācijas, ka kāds no ASV speciālo uzdevumu vienību kaujiniekiem uzturētos Latvijā.
ASV militāro spēku struktūrā speciālo uzdevumu vienībām ir atsevišķa pavēlniecība, kas aptver specvienības dažādos bruņoto spēku veidos. Piemēram, “zaļajām beretēm”, kas ir viens no specvienību veidiem, viens no pamatuzdevumiem ir aizsargāt sabiedroto valstis, arī atbildot uz nekonvencionālo karadarbību, piemēram, nemiernieku grupējumiem. Tas nozīmē, ka šo vienību kaujinieki var sniegt atbalstu un zināšanas, ja Latvijā pēkšņi parādās “zaļie cilvēciņi”. Tas rada papildu drošību un ir arī mājiens Krievijai, ka te Ukrainas scenārijs nav iespējams.
