Kauns. Vai pamatota kritika sabiedrībai par Dobeles traģēdiju? “LA” nedēļas apskats 15
NEDĒĻAS KAUNS. Vai pamatota kritika sabiedrībai par Dobeles traģēdiju?
Pēc gadumijas svētkiem sabiedrību modināja šokējoša ziņa par kādas ģimenes traģēdiju Dobelē, kur pēc vecāku nāves badā miris zīdainis un vairākas dienas neviena nepamanīti šajā dzīvoklī uzturējušies vēl trīs mazgadīgi bērni. Informējot par šausminošo notikumu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis raidīja pārmetumus līdzcilvēkiem, kuri nav dzirdējuši kaimiņos raudošus bērnus un nav laikus pamanījuši notiekošo. Sabiedrībai veltītā skarbā kritika tomēr izrādījās bez pamata, jo noskaidrojies: kaimiņi pašvaldības policiju saukuši vairākas dienas pirms notikušā nākšanas gaismā, bet policisti ieradušies, pagrozījušies un devušies prom. Līdzīga šķiet arī citu atbildīgo ierēdņu un dienestu reakcija, kuri nesaskata trūkumus savā darbā, jo nekas neesot bijis zināms par daudzbērnu ģimenes vecāku atkarību no narkotikām, nekas neesot liecinājis par antisociāliem apstākļiem utt. Tā vietā, lai apņemtos izvērtēt nepilnības un kļūdas atbildīgajās instancēs, pašvaldība paziņo, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Par to ir vislielākais kauns. Nespēja kritiski palūkoties uz savu darbu vai drīzāk bezdarbību pat tik traģiska iznākuma gadījumā nevieš ne vismazāko cerību uz situācijas uzlabojumiem. Liels kauns, ja kaut daļa taisnības ir medijos izskanējušam viedoklim, atbildīgo iestāžu pozīciju konkrētajā gadījumā skaidrojot ar to, ka runa ir par romu ģimeni.
