Kaunpilns balsojums. Tikai mūsu deputāti arī Tīģera gadā ir bailīgāki par trušiem. Egila Līcīša feļetons 30
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušonedēļ Saeima ar vairākuma balsīm pieņēma kaunpilnu lēmumu par to, lai turpinātu strādāt attālinātā režīmā no mājām, neatsākot normālu darbu, neievirzot to konstruktīvā gultnē. Tas neatbilst parlamentārisma kā lietišķas sapulces formai, kur ar aktīvām diskusijām argumentu cīņā tiek noskaidrots un pieņemts labākais lēmums.
Situāciju vēl vairāk pasliktina un dara jo apkaunojošāku fakts, ka Latvijas parlaments ir unikāls pasaulē, jo civilizētajās valstīs, vai tas būtu Igaunijas Rīgikogu, vācu Bundestāgs vai islandiešu Altings, par spīti epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, ievēlētie tautas priekšstāvji nepārtrauc darbu klātienē.
Gluži loģiski, vērodami stāvokli pa dzīvokļa logu, no pagrabstāva vai pa betona bunkura aci, kur nu kurais ir iebarikādējies, Augstā nama locekļi nav spriestspējīgi par apkārt daudz ko notiekošo. Vairākums arī nespriež, nepiedalās debatēs, paliekot kā neredzami cilvēki, mašināli nospiež balsojuma pogas.
Ļoti labi, ka ir vēlēšanu gads – šo neredzamo cilvēku vārdiem jānokļūst vēlētāju melnajos piezīmju blociņos, un par tik mazdūšīgiem deputātiem otrreiz vairs nav vērts balsot. Ja vien vēlētāji aizies līdz balsošanas iecirkņiem, jo kāda joda pēc vajadzīgi deputāti, kas nav gatavi uz lietišķu darbu un nesarunājas ar sabiedrību!
Aicinot balsot par atgriešanos pie darba normālā ritmā, glīti sapucējies un uzfrišinājies opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vērsa uzmanību, ka deviņos no rīta datorsistēmai pieslēgušies 75 deputāti, kurpretī pārējie divdesmit pieci valstās pēļos, pidžamās un naktsmicēs berzē miegu no acīm un meklē pēc iešļūcamajām čībām.
Kāds enerģiskāks varbūt min velotrenažieri, bet liela daļa blisina redzokļus, kā dienas gaismā no pazemes migas izcelti kurmji. Tautas kalpi vēl nav pabeiguši brokastu. Kāds nav paguvis pieveikt sasmērēto desmaižu kalnu, citam jānokopj aromātiski nēģa gabaliņi un ceptas olas ar bekonu.
Parlamentā pārstāvētām dāmām jātiek galā ar pārtikas grozā saliktajiem kruasāniem, bulciņu izlasi un štopkūkām. Ja esat ievērojuši, starp deputātiem neviens nav tievs kā kokteiļsalmiņš! Un tas noteikti nebija dzēriens caffe latte un bumbieru limonāde, ko daudzi bija baudījuši iepriekšējā vakarā, bet pie izslēgtām kamerām, nerādoties publikas skata priekšā, šis atpūtnieku – kūrortnieku pulciņš daudz ko var atļauties.
Pie naudas dalīšanas gan parlamentārieši ir klāt ar garākajām šķērēm, lai sev nogrieztu – šņik, šņak!
Lieciet mūs mierā! – ieraudas deputāti. Ļaujiet gulēt siltumā pie radiatoriem un zelēt īkšķi. Mēs taču inficēsimies, dzīvojot Saeimā, saspiesti kā šprotes konsevbundžā.
Pie ieejas, satiekot tik ilgi neredzētus kolēģus, būs obligāti jāsabučojas katram ar katru, nav iespējams ievērot 2 m distanci, bet plenārsēžu zālē valda tik apdullinošs, traumējošs troksnis! Mums nevienam nav necauršaujamas bruņas pret aplipināšanos ar neganto omikronu!
Tukšiniekiem ir līdz brošai parlamenta bagātnieku bezdarbība. Nepieciešamas debates par sasāpējušiem, būtiskiem jautājumiem – par valsts enerģētisko nākotni, par iekļaušanos Eiropas Zaļajā kursā, par to, vai valdība saprātīgi apkaro kovidsērgu, un daudziem citiem. Bet nekas nenotiek, deputātiem strādājot katram no sava kakta.
Ko vispār skata Mūrnieces valstībā? Gariem zobiem – prezidenta iesniegto likumprojektu par finansējuma atņemšanu sabrukušiem politiskiem spēkiem. Jūtams, cik negribīgi to dara, jo šāds likums traucētu partijām saimniekot ar nodokļu maksātāju naudu, kā vien iegribas, bez nepieciešamās kontroles un uzraudzības.
Finanšu lietas pieskata KNAB, bet arī vēlētāji var partijām uzdot nepatīkamus jautājumus – kur ir jūsu atskaite, cik jaunu biedru esat uzņēmuši? Žurkas sagrauza atskaiti? Reksis aiznesa? Kur ir pārskats par sarīkotām konferencēm par aktualitātēm? Pazudis, tutū? Pagrīdē notika pasākums? Bet tika solīts, ka naudu no valsts kases izmantos lietderīgi.