Mūsu uzņēmēju rožainie plāni par biznesa veidošanu pamestajos robežkontroles punktos tomēr bieži vien neīstenojas. Kaut vai tādēļ, ka kaimiņi izrādījušies ašāki un savā robežas pusē šajos objektos jau ierīkojuši stāvlaukumus, kafejnīcas un citas garāmbraucējiem nepieciešamas labierīcības. Būvēt identisku objektu tieši blakus jau esošam acīmredzot nerentējas, un ēkas tiek pamestas novārtā. VNĪ pārstāvis skaidroja, ka pašvaldību kompetencē ietilpst būvju izvērtēšana un tās varot likt īpašniekiem sakārtot vai nojaukt nolaistās ēkas. Diemžēl vietvaras ar neapzinīgajiem īpašniekiem cīnoties bez īpašiem rezultātiem. Arī Saeimas deputātiem nekādu instrumentu viņu ietekmēšanai nav, un Saliedētības komisijas pārstāvji varēja tikai pažēloties par nepievilcīgo Latvijas vizītkarti. “Mēs turpināsim uzturēt šo jautājumu darbakārtībā arī rudens sesijā un aicināsim arī Ministru kabinetu pievērst uzmanību šai problēmai,” teica I. Latkovskis. 4
Vairāki parlamentārieši pauda satraukumu ne vien par nolaistajām ēkām, bet arī neapmierinošo ceļu stāvokli pierobežā. Dramatiskais ceļa posms pie Skaistkalnes gan šogad beidzot tikšot sakārtots.
Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš tuvākajās nedēļās, iespējams, kļūs par aizsardzības ministru, uzsvēra, ka robežkontroles punkti uz Šengenas valstu iekšējās robežas esot ne vien prestiža, bet arī drošības jautājums. Piemēram, Vācija G7 samita laikā atjaunojusi robežkontroli uz iekšējās robežas, pie reizes noķerot arī virkni nelegālo imigrantu. “Bet vai mēs maz varam to izdarīt, ja bijušie robežpunkti pāriet privātīpašnieku rokās?” raizējās Bergmanis. Ierēdņi mierināja, ka “stundai X” esot sagatavots plāns un robežsargi kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem tomēr spētu atjaunot robežkontroli arī šajās vietās, izmantojot mobilās stacijas.
