Jau gadus desmit bijušie Latvijas robežkontroles punkti uz Lietuvas un Igaunijas robežas pamestībā sabrūk un aizaug ar krūmiem, radot nepatīkamu iespaidu mūsu valsts viesiem un liekot kaunēties mums pašiem. Pirms diviem gadiem par to “Latvijas Avīzē” rakstīja arī kolēģis Artis Drēziņš (“Latvijas robeža – kauna vieta”, “LA”, 2013. g. 11. oktobris), ironiski vaicājot: “Kāpēc Latvijas robeža Ainažos izskatās kā bojā gājuša kolhoza kūtspakaļa? Turpretī turpat līdzās esošais bijušais Iklas robežkontroles punkts Igaunijā ir sakopts.” Nu beidzot šo problēmu pamanījuši arī Saeimas deputāti, kaut gan risinājumu šai problēmai piedāvāt parlamentārieši nespēj.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

Lasīt citas ziņas

[wrapintext][/wrapintext]

“Tas ir valsts prestiža jautājums. Bijušie robežkontroles punkti ir pirmais, ko, iebraucot Latvijā, pamana mūsu viesi, bet aizvadīto desmit gadu laikā neesam spējuši tos sakārtot,” teica Pilsonības, migrācijas un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Visnepatīkamākā situācija izveidojusies Grenctāles un Ainažu punktos, kur bijušie robežpunkti šobrīd jau pārvērtušies par atbaidošiem graustiem.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Lai meklētu risinājumus, uz komisijas sēdi tika uzaicināti Iekšlietu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ierēdņi. Viņi skaidroja, ka savulaik šie objekti veidoti muitas un robežkontroles vajadzībām, bet pēc iestāšanas Šengenā un Eiropas Savienībā (ES) zudusi nepieciešamība veikt šīs funkcijas uz iekšējās robežas. Atbilstoši ES regulai novākti satiksmes plūsmu ierobežojošie šķēršļi un robežsardze šos punktus pametusi, koncentrējoties valsts austrumu robežas kontrolei.

Ēkas, kas netraucēja satiksmes plūsmu, atstātas un nu lielākoties nokļuvušas privātīpašnieku rokās. Piemēram, Ainažu robežkontroles punkts 2011. gadā ar nomas pirkuma tiesībām pārdots privātpersonai Uldim Laizānam, bet nekāda attīstīšana vai pat sakopšana objektā nenotiek. Savukārt Grenctāles robežkontroles punktu savulaik nomā ieguvusi AS “Kurzemes mehanizators”, bet nav spējusi segt finansiālās saistības, tādēļ līgums lauzts. Pašlaik tiek pabeigti dokumenti, lai objektu nodotu jaunam īpašniekam – SIA “East-West Transit”, kas darbojas zem “Latvijas naftas” zīmola. Uzņēmums sola nolaisto Grenctāles robežkontroles punktu pārbūvēt par multifunkcionālu kompleksu, kurā ietilptu degvielas uzpildes stacija, smago kravas auto serviss, kafejnīca, motelis, stāvlaukums un citas labierīcības. Rucavā ēkas bijušas tik sliktā stāvoklī, ka nu jau ir nojauktas, Meitenē no komersantu puses ir interese par stāvlaukuma iznomāšanu.