Bīstamā slimība bez simptomiem jeb Kaulu lauzēja – osteoporoze 0
Iedzīvotāju dzīves ilgumam pieaugot, palielinās arī to cilvēku skaits, kas cieš no tā saucamās trauslo kaulu slimības, kurai raksturīga kaulu minerālā blīvuma samazināšanās un izmaiņas kaulaudu struktūrā.
Tā kā slimība var noritēt bez simptomiem, nereti to atklāj tikai tad, kad jau noticis mugurkaula skriemeļu, augšstilba kaula kakliņa vai apakšdelma kaulu osteoporotisks lūzums.
Augums zaudē centimetrus
Zināms, ka kaulu masa pieaug apmēram līdz divdesmit gadu vecumam, bet jau ap trīsdesmit pakāpeniski zūd līdzsvars starp osteoblastu – šūnu, kas veido jaunus kaulaudus, un osteoklastu, kas tos noārda, aktivitāti un kaulu blīvums sāk samazināties, bet pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas šis process kļūst ievērojami straujāks.
Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielāks osteoporozes attīstības risks, jo kaulu struktūra ir smalkāka un mazāka kopējā kaulu masa.
60 gadu vecumā osteoporoze ir pavisam nelielai daļai, taču pēc 80 gadu vecuma – jau vairāk nekā pusei sieviešu. Traumatologs ortopēds Viktors Vestermanis stāsta, ka pēc 70 gadu vecuma katram piektajam vīrietim un sievietei osteoporozes dēļ rodas skriemeļu kompresijas jeb saspieduma lūzumi – augums kļūst īsāks, mugurkauls deformējas un izliecas, veidojot tā saucamo atraitnes kupri.
Turklāt skriemeļu lūzumi maina arī stāju, bet saspiestā krūškurvja dēļ samazinās elpošanas funkcijas. Skriemeļu kompresijas lūzumi reti izraisa nopietnus traucējumus, tādēļ daudzi pacienti par tiem pat nenojauš un neveic nekādus izmeklējumus.
Pirms dažiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki vienā no Latvijas stacionāriem analizēja osteoporozes riska faktorus pacientiem, kuri bija guvuši augšstilba kaula kakliņa lūzumu nelielas traumas iespaidā. 73% gadījumu lūzums bija noticis sievietēm, kuru vidējais vecums bija 80 gadi, taču vīrieši to bija piedzīvojuši agrāk – vidēji 72 gadu vecumā.
Biežākās blakusslimības, kas ietekmēja kaulu vielmaiņu, bija cukura diabēts, hroniska nieru slimība, Pārkinsona slimība,
bet 6,2% lietoja medikamentus, kuri pastiprināti izvada no organisma kalciju un nelabvēlīgi ietekmē kaulu minerālo blīvumu, piemēram, glikokortikosteroīdus, prettrombu līdzekļus. No visiem analizētajiem pacientiem ceturtā daļa jau iepriekš bija guvusi vienu vai pat vairākus lūzumus.
Nozīmīgs osteoporozes izraisītu lūzumu riska faktors ir iedzimtība – šāda veida lūzums pirmās pakāpes radiniekam līdz 45–50 gadu vecumam, augšstilba kaula kakliņa lūzums vienam no vecākiem, kā arī samazināts svars un ķermeņa masas indekss (attiecīgi mazāks par 58 kg vai 18 kg/m²).
Kā izmeklē kaulus
Osteoporozi atklāt ir ļoti svarīgi, lai uzsāktu ārstēšanos un veiktu dažādus profilaktiskus pasākumus, piemēram, parūpētos par mājokļa drošību, lai novērstu kritiena un gūžas kaula kakliņa lūzuma risku, jo aptuveni 90% lūzumu pēc kritiena notiek mājas apstākļos.
Reizēm ir tā, ka pacients domā, ka gūžas kaula kakla galviņas lūzums radies no kritiena, bet patiesībā noticis otrādi – vispirms lūzis trauslais kauls un tikai pēc tam sekojis kritiens.
Ik gadus ar gūžas kaula lūzumu slimnīcā nonāk ap 8000 pacientu.
Pamats osteoporozes diagnozes noteikšanai ir osteodensitometrija (DEXA). Šo metodi, kuras pamatā ir divu dažādas intensitātes rentgenstaru atšķirīgā absorbcija dažāda apjoma un blīvuma audos, izmanto arī lūzumu riska prognozei, kaulu minerālā blīvuma kontrolei un osteoporozes medikamentozās ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai. Tas ir viens no visbiežāk veiktajiem izmeklējumiem – ap 35 000 ik gadu.
Osteodensitometrijas laikā, kas ilgst apmēram 15–20 minūtes, pāri pacienta ķermenim virzās skeneris, kas fiksē muguras jostas daļas skriemeļu un abu gūžas kaulu vai kaulu galviņu stāvokli, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu.
Ja vienā gūžas locītavā ievietota endoprotēze, izmeklē tikai veselo gūžas locītavu. Atkārtotu kaulu minerālā blīvuma pārbaudi osteoporozes pacientiem parasti veic pēc viena diviem, bet cilvēkiem ar osteopēniju – osteoporozes priekšvēstnesi, pēc diviem trim gadiem. Šobrīd šo izmeklējumu veic vairāk nekā 20 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Gaidīšanas rinda uz šo izmeklējumu, piemēram, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, ir 40 dienas, bet citviet tas pieejams jau dažu dienu laikā.
Jāņem vērā, ka šim izmeklējumam var būt arī ierobežojumi, piemēram, ķermeņa svars, kurš lielāks par 120–140 kg.
Vairāk kalcija, mazāk kofeīna
“Par osteoporozes novēršanu ir jāsāk domāt jau laikus. Tas nozīmē, ka ļoti svarīgi uzkrāt pietiekami daudz kauliem nepieciešamo vielu jau bērnībā, jaunībā, jo kaulu struktūras veidojas līdz 20–30 gadiem. Un, jo lielāka kaulu masa šajā laikā būs izveidojusies, jo vēlāk cilvēks sasniegs kritisko kaulu masas zuduma līmeni, kad rodas lūzumi.
Jālieto pilnvērtīgs uzturs, produkti, kuros ir daudz kalcija: piena produkti, zivis, bet tad, kad ir pastiprināts kalcija zudums – traumas, grūtniecība, bērna zīdīšana, menopauze – tas jāuzņem papildus,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists akadēmiķis Aivars Lejnieks.
Kaulu veselību veicinošs dzīvesveids – fiziska slodze, pietiekama kalcija un D vitamīna lietošana – nāk par labu ne tikai tiem, kuriem diagnosticēta osteopēnija vai osteoporoze. Pētījumi liecina, ka vīrieši un sievietes pēc 50 gadu vecuma ar pārtiku saņem nepietiekamu kalcija daudzumu dienā – tikai ap 600–700 mg, lai gan norma ir 1000–1200 mg, tāpēc papildus jālieto kalcija preparāti.
Piemēram, 100 g kefīra ir 123, biezpiena – 87, saldējuma – 90, bet jogurta – ap 150 mg kalcija, toties Holandes, Čedaras un citos cietajos sieros – 700 mg. Taču nevajag aizrauties, jo kalcija dienas deva virs 2500 mg var sekmēt nierakmeņu veidošanos. Kalcija uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā veicina D vitamīns, tādēļ tas parasti jau iekļauts kalcija preparātu sastāvā.
Galvenais D vitamīna avots ir tā sintēze ādā saules staru ietekmē, taču nedaudz to satur arī treknās jūras zivis,
olu dzeltenumi un daži citi pārtikas produkti, piemēram, 100 g tunča konservu ir 134 SV vitamīna. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicamā D vitamīna dienas deva ir 800–1000 SV dienā.
To, vai organismā ir pietiekams šī vitamīna daudzums, var noteikt laboratoriski, taču pētījumi liecina, ka ziemeļu valstīs, arī Latvijā, 85–90% iedzīvotāju ir zems D vitamīna līmenis, it īpaši ziemā, tādēļ šis taukos šķīstošais vitamīns jāuzņem papildus.
Jāņem vērā, ka kofeīns veicina kauliem tik nepieciešamā kalcija izvadīšanu no organisma, tādēļ tādi dzērieni, kā, piemēram, kafija, melnā un zaļā tēja, kā arī enerģijas dzērieni jālieto ar mēru – ne vairāk par 300–500 ml dienā.
Kam jāveic osteodensitometrija
* Sievietēm pēc 65, bet vīriešiem – pēc 70 gadu vecuma. Tiem, kuriem vērojama auguma samazināšanās, izteikts mugurkaula krūšu daļas izliekums – kifoze, kā arī ir osteoporozes attīstības riska faktori, pirms šī vecuma sasniegšanas.
* Sievietēm menopauzē un pirms 65 gadu vecuma, kurām ir lūzumu riska faktori, piemēram, smalka ķermeņa uzbūve, samazināts svars, agrīna menopauze.
* Pieaugušajiem, kuriem ir bijis kaula lūzums minimālas traumas dēļ vai bez traumas.
* Cilvēkiem, kas slimo ar reimatoīdo artrītu, nieru un aknu mazspēju, vairogdziedzera vai citām slimībām, kas saistās ar samazinātu kaulu masu vai kaulaudu zudumu.
* Lietojot medikamentus, kuri samazina kaulu masu.
* Ja atklāta osteopēnija vai pirms osteoporozes terapijas uzsākšanas, lai izvērtētu tās efektu.
