“Kaulu Kambars šļūc pa diegu”. Armanda Majevska dzeja 6
Armands Majevskis (1979) ir rīdzinieks, kura kaislību sarakstā savulaik ietilpa indiāņu spēles un štābiņu būvēšana mežā, palaidnības un makšķerēšana, bet tad jau nāca arī ģitāra, dziesmu vārdi, dalība mūzikas grupā “Zondo”, kas esot izjukusi pēc pirmā koncerta. Visbeidzot nācās ķerties arī pie dzejas. Izglītība aizveda līdz grāmatveža amatam, savukārt ilgas pēc dabas – līdz putnu gredzenošanas hobijam. Autors strādā pie savas putniem veltītās mājaslapas “www.visiputni.lv.” Kaulu Kambars ir Armanda dzejas galvenais varonis, kura iepriekš nepublicētos piedzīvojumus tagad var novērtēt arī “Kultūrzīmju” lasītāji.
– Pastāsti, kā izdomāji, ka Kaulu Kambars būs tavs radošais ceļabiedrs līdzās putnu gredzenošanai un tipiskajai ģimenes ikdienai?
A. Majevskis: – Kaulu Kambara tēls radās pirms pāris gadiem Ziemassvētkos, kad sajutos optimistiski apgarots, bet sailgojies pēc vasaras laukos, pēc siena smaržas. Sarakstīju dzejoli par to, kā Kambars uzkāpj uz grābekļa. Šo ainu gribētos likt arī uz vāka manai dzejas grāmatai, ja būs iespēja to izdot.
– Vai Kaulu Kambars varētu būt “vidējais pusmūža latvietis”?
– Kaulu Kambars ir vidusmēra pensijas vecuma vīrs, kurš dzīvo lauku viensētā ar sātīgu kundzi, vārdā Albertīne.
– Vai esi mācījies no kāda cita humoristiskās dzejas autora? Kurš tevi iedvesmoja rakstīt tieši šādi?
– Dzejoļi ir lasāmi Alberta Kronenberga “Jērādiņas” ritmā, no kā arī iedvesmojos. Vienmēr iedomājos Kaulu Kambara dzejoļus Pētera Liepiņa balsī.
– Vai liec arī saviem radiem un draugiem iepazīties ar Kaulu Kambaru? Rīko priekšlasījumus? Sūti palasīt citiem, lai uzlabotu tiem omu?
– Dažreiz kādu dzejoli ielieku sejasgrāmatā (“Facebook”), tur dažiem ļoti patīk. Priekšlasījumi gan izpaliek, jo nekad nav paticis publiski uzstāties, tas rada nelielu satraukumu.
DZEJAS ABC
Jūlija Dibovska, literatūrzinātniece: “Šķiet, ka mūsdienās humoristiskā dzeja visvairāk prieka sagādā tieši pašam autoram, īpaši, ja netiek skandēta no tribīnes, bet paliek dabiska teksta veidā, ienākot ikdienā kā sirsnīga amatnieka darinājums. Tomēr gribētos ticēt, ka nav tik slikti, un dzeja ar atskaņām, vidēja latvieša tipa personāžu un atgādinājumu, ka būtībā pasaule joprojām ir traka, vismaz iedvesmos, ja ne liks kādam pasmaidīt.”
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam jaunākos Armanda Majevska dzejoļus
KOLORĀDO
Šodien lielā talkas diena,
Tikai palīga – neviena.
Kaulu Kambars piepūš vaigus –
Darbi vienmēr jāsāk laikus,
Metis ķeseli pār plecu,
Tajā stikla burku vecu,
Iet uz kartupeļu lauku
Piepildīt līdz ūkai trauku,
Kolorādo tur jau rosās,
Lapas grauž un dīki knosās,
Tāpēc jānokārto lietas –
Šādiem knišļiem šeit nav vietas!
Meties nežēlīgā kaujā,
Kaulu Kambars tver tās saujā
Un ar nosodošu seju
Traukā met uz bezizeju.
Burka pilna ir līdz malām,
Tomēr darbs nebūt nav galā.
Aizdarījis cieši vāku,
Palaiž Daugavā kā bāku,
Kaulu Kambars gandarīts
Atviegloti sēž pie plīts –
Ja nav iespēja ar kājām,
Straume nesīs tās uz mājām.
LATS
Zemes klēpī guldījis latu,
Kaulu Kambars ar sērīgu skatu
Pagriež galvu uz Eiropas pusi:
Dusi, Milda, saldi dusi…
SAITES
Šodien magnētiskās saites
Izārstē jebkuras kaites.
Kaulu Kambars vienu tādu
Aptinis ap veco ādu.
Nēsā mēnesi no vietas,
Kamēr kājas akmens cietas,
Lūpas sastingst smaidā plati,
Izbirst zobi, izbirst mati.
Apgarotu, skatu liegu
Kaulu Kambars šļūc pa diegu,
Miesa neprātīgi knieš,
Saitēm liegums jāievieš.
Špagatā uz vienas slēpes
Kaulu Kambars norauj drēbes
Un ar kiberspriedzes spēku
Pārvēršas par necilvēku.
Magnētiskā lauka varā
Kambars ieskrien dzērvju barā
Un ar ultraviļņu skaņu
Lido prom uz bezsamaņu.
KARANTĪNA
Apslimis un seju skarbu
Kaulu Kambars iet uz darbu.
Simptomi jau velk uz drudzi,
Kambars saprot: d….. rudzi.
Sekretāre sāk jau kāsēt –
Zobi iekrīt ūdensglāzē;
Finansistam raustās plecs;
Burbuļodams polku lec;
Jurists, draudēdams ar tiesu,
Atkailina savu miesu;
Grāmatvedis stūrī trīc –
Smaidīgs, tikai bāls kā krīts;
Datoriķis slapju pieri
Trojas zirgam pārdod nieri;
Darba inspekcija klāt:
“Telpas vajag vēdināt!”
Un, kad ieradusies valde,
Mierīgs viss un tīri galdi,
Tikai pagaldē kāds sīc:
“Darbs ir labi padarīts!”
SPA
Kambars plāno brīvo laiku –
Dosies nolaist lieko tvaiku.
Dūnu praķi virsū rāvis,
Aiziet maku cieši skāvis.
Atgūlies uz darba galda,
Kambars knapi prieku valda,
Nu to masēs, nu to spaidīs,
Gurdā miesā nagus laidīs.
Masiere to glāsta kairi,
Rokas tai kā laivai airi.
Kambars tajās ļum kā ronis,
Veselīgs kļūst ādai tonis.
Masēšanas otrā kārta
Nešķiet vairs tik adekvāta –
Masētājas maigā roka,
Paliek cieta kā no koka.
Kambars staipīts tiek un locīts,
Vārdu sakot, stipri mocīts,
Un pēc lauztu kaulu skaņām
Kambars sabrūk bezsamaņā.
Atģidies no šādām mokām
Burbuļvannā, trīcot rokām,
Tam no stresa raustās acs,
Burbuļus laiž Kambars pats.
Ūdensatrakciju laikā
Kambars vicinās un klaigā,
Tūlīt meistarklasi rādīs,
Visus fakta priekšā stādīs.
Laizdamies pa trubu lejā
Panēsātā apakšveļā,
Kambars iekliedzas: “Urā!”
Tikai spilgtā falsetā.
SĒŅU MĒRCE
Savilcis jo cieši jostu,
Kambars uzgrauž zaķkāpostu.
Nav ko sēdēt mājās dīki,
Mežā koki – taisni, līki.
Silta saulīte pie viena,
Īsta sēņotāju diena,
Vējiņš liegi sejā pūš,
Mežā paiet viss mans mūžs.
Bruņojies ar sviesta nazi,
Tomēr panākumi mazi:
Sapņodams par sēņu mērci,
Kambars pārnes mājās ērci.
Sanīcis kā zivs pēc nārsta,
Nu ir jādodas pie ārsta,
Lai tas ārstē miesas vājās.
Varbūt labāk sēdēt mājās…
