“Deportācijas lielākoties īstenoja savējie!” Ko krievu mediji raksta pēc 14. jūnija piemiņas dienas 259
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maskavai nav paticis Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas, Latvijas prezidenta Egila Levita un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas kopīgais šī gada 14. jūnija paziņojums, pieminot 80. gadadienu kopš padomju varas organizētajām masu deportācijām un norādot uz padomju komunistiskā un nacistiskās Vācijas režīmu noziedzīgo dabu.
Varētu sagaidīt, ka Kremļa propaganda, līdzīgi kā citus gadus, vienkārši paziņos, ka 1941. gada 14. jūnija deportācijas bija PSRS un Staļina “tālredzīgās” politikas sastāvdaļa kara priekšvakarā, līdz ar to mūsdienu Krievijai ar to nav tieša sakara, tomēr šoreiz akcenti salikti citādi.
“Atmaskosim Baltijas režīmus”
“Baltijas valstu politiķu ikgadējie paziņojumi par 14. jūnija masu deportācijām ir nekas vairāk kā mēģinājumi diskreditēt Krieviju, jo šī vēsturiskā notikuma mērogus viņi (Baltijas politiķi. – Red.) krietni pārspīlē,” pauž vietne “Baltnews”, kamēr “Rubaltic.ru” iet tālāk un apgalvo, ka deportācijas “Rīga, Viļņa un Tallina izmanto, lai attaisnotu savu agresīvo ārpolitiku”, proti, ja jau Staļins bijis ļaundaris (tekstā šis vārds likts pēdiņās), tad vajagot cīnīties arī pret Putinu.
Baltijas valstu politiķiem vēsturisko notikumu patiesuma aizstāvēšana īstenībā nemaz nerūpot, jo īstais nolūks esot apmelot Krieviju. “Baltnews”: “Tamdēļ Baltijas valstu valdošās elites ir gatavas uz visu. Arī lai vēlreiz atraktu savu senču kapus un, kauliem klaudzot, ietu gājienā pa savu pilsētu ielām. Tallinas, Rīgas un Viļņas politiķi to izdarīs ar lielāko prieku.” Šie izteikumi, kas vairāk gan piedienētu 9. maija “Nemirstīgā pulka” gājiena raksturošanai, pieder institūcijas Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas vadītājam Nikolajam Meževičam.
Viņš regulāri atļaujas tamlīdzīgus paziņojumus un apgalvo, ka Krievija deportāciju faktu nemaz nenoliedzot, tikai protestējot pret tā “vairākkārtēju pārspīlējumu”. Kas ar to domāts, pēc iepazīšanās ar “Baltnews” publikāciju “Par ko savā paziņojumā noklusēja Baltijas valstu prezidenti”, skaidrs nekļūst.
Katram 14. jūnijā no padomju okupētās Baltijas izsūtītajam ir pavisam konkrēts vārds un uzvārds, dzimšanas gads, tādēļ absurdi dot mājienus par kaut kādiem “pārspīlējumiem”. Ir īpatnēji, kā to dara “Rubaltic.ru”, operēt ar pašu baltiešu vēsturnieku noskaidroto izsūtīto skaitu katrā no Baltijas valstīm, bet tajā pašā laikā pārmest Baltijas valstu prezidentiem, ka tie savā paziņojumā esot “bēguši no konkrētības” un “skaitļu un faktu vietā izmanto vārdus “daudzi”, “daži”, “gandrīz””. Un vispār, deportācijas kaut bijušas masveida, taču ne tik masveida, lai tās nosauktu par genocīdu.
Rodas iespaids, ka Krievijas propagandas vietnes teju brīnās: varēja taču izsūtīt vēl vairāk! Bet augstāk minētā persona, kas cita starpā apgalvo, ka mūsdienu Baltijas valstīs valdot “kvazifašistiski režīmi”, tikmēr deklarē: “Mums ir jāatmasko Baltijas politisko režīmu spekulācijas gan attiecībā uz deportāciju skaitu, gan attiecībā uz deportāciju apstākļiem, jo šobrīd mēs varam vērot mēģinājumus savienot izsūtīšanu vagonā uz Sibīriju ar Igaunijas, Latvijas, Lietuvas iedzīvotāju iznīcināšanu.”
No tālākā jānoprot, ka, autoraprāt, Baltijas valstu politiķi gan atceroties par padomju deportācijām, taču nerunājot par sekojošo holokaustu. Tā nu atkal ir dezinformācija, jo ebreju masveida nogalināšana vācu okupācijas laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš 90. gadiem ir izpētīta ļoti detalizēti, nenoliedzot, ka eksekūcijās piedalījās arī vietējie iedzīvotāji. Tikai vai par to būtu jārunā 14. jūnijā? Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena ir 4. jūlijā, un Latvijas prezidenti šajā dienā allaž pauduši savu nosodošo nostāju.
Izsūtīšanu piemiņa kā “komikss”
Tomēr vairums Krievijas mediju, ja 14. jūnijā pieminēja Sibīrijas izsūtīšanu gadadienu Baltijā, tad darīja to diezgan tradicionāli, attaisnojoties, ka padomju varai tas esot bijis nepieciešams, “lai nodrošinātu savu pierobežas zonu no neuzticamiem elementiem”, kā to formulējis izdevums “Vzgļad”.
Izrādās, iedzīvotāju deportācija neesot nekas ne jauns, ne īpašs: “Šo metodi toreiz izmantoja daudzas pasaules valstis, ieskaitot ASV un Lielbritāniju.” Tā esot bijusi normāla prakse, lai “novērstu dumpjus pierobežas rajonos”.
Tātad atkal – ko jūs šausmināties, tā taču toreiz darīja visi! Ar ASV laikam domāta japāņu tautības amerikāņu izolēšana īpašās nometnēs Otrā pasaules kara gaitā, bet ar Lielbritāniju – internēto nometnes Menas salā, kur turēja pārsvarā Vācijas un Austrijas pilsoņus, kā arī nacistiem simpatizējošus intelektuāļus no citām Eiropas valstīm.
Velti gaidīt, lai autors, šādus salīdzinājumus minot, painteresētos, vai ASV un Anglijā nometinājuma apstākļi bija kā Sibīrijā un vai arī tur simtiem cilvēku par “pretvalstisku darbību” piesprieda nošaušanu, un vai tūkstošiem, ieskaitot zīdaiņus un vecus cilvēkus, nomira no bada un aukstuma.
Kā apgalvo “Vzgļad”, mūsdienu Baltijā “deportāciju sižets pārvērties par propagandas komiksu, kurā uzskatāmi tiekot demonstrēta tikai valdošajai elitei izdevīgā patiesības daļa”. Apgalvojumi, ka izsūtīt “bīstamos elementus” Maskavu esot lūgtin lūgušas pašu jauno padomju republiku varasiestādes, sarakstus veidojuši, izsūtījuši un visu citu darījuši “vietējie” un Maskavai ar to teju vispār nav bijis nekā kopēja.
Citāts no “Vzgļad” ilustrācijai: “Jāpasvītro, ka arestus un deportācijas visās trijās republikās īstenoja pamatā vietējie Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) un Valsts drošības tautas komisariāta (VDTK) darbinieki. Tas izskaidrojams ļoti vienkārši: no citām PSRS republikām uz Baltiju komandētie nerunāja vietējās valodās, līdz ar to arestētāju specbrigādēs netika iesaistīti. Tādējādi deportācijas lielākoties īstenoja savējie. Virknē gadījumu tas noveda pie patvaļībām un personisko rēķinu kārtošanas.”
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “LA” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”
