“Pirmo reizi Latvijā notika šādas mācības mūsu valsts ūdeņos!” Saruna ar komandkapteini Gvido Laudupu 4
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen Rīgas ostā uz vairākām dienām bija pietauvojusies viena no divām lielākajām NATO kaujas grupām četru kuģu sastāvā, kas aktīvi darbojas prāvā reģionā. Par šīs grupas spējām, kaujas dežūru un uzdevumiem “Zemessargam” stāsta Latvijas Bruņoto spēku Jūras spēku štāba priekšnieks komandkapteinis Gvido Laudups.
Kāda ir šī kaujas kuģu grupa, un kādi ir tās uzdevumi?
Gvido Laudups: NATO augstas gatavības vienības sastāv no šādām kuģu grupām. Tādas šobrīd NATO sastāvā ir četras, divas ir fregašu grupas jeb lielās kaujas grupas, no kurām viena bija Rīgā, un divas ir mazās, kas ir pretmīnu karadarbības grupas. Viena atbildības zona ir Ziemeļjūra un Baltijas jūra, otra ir Vidusjūra. Mazajā kuģu grupā arī mēs nosūtām savus spēkus.
Kuģu grupa, kas bija pie mums, bija NATO pirmā pastāvīgā jūras grupa (SNMG1). Spēku deleģēšana šajā grupā ir atkarīga no katras NATO jūras valsts. Tai mēdz pieslēgties kuģi uz noteiktu laiku no dažiem mēnešiem līdz pat veselam gadam. Tas notiek ļoti elastīgi. Šoreiz pie mums bija ieradušies četri kuģi, tā bija visa grupa.
Par ko atbild šī kaujas grupa un kur tā dežurē?
Principā dežurē pa visu Atlantijas okeānu un pieguļošām jūrām. Tas ir Atlantijas okeāna regions – gan ziemeļu regions augšā līdz Norvēģijai – šie kuģi iet lejā līdz Vidusjūrai. Ir divas tādas grupas. Tās ir ļoti kaujasspējīgs un atbild par diezgan plašu reģionu.
Vai tas nozīmē, ka šī grupa lielākoties atrodas kustībā?
Tā tas ir, visām šīm četrām grupām raksturīgi ir tas, ka tās pastāvīgi pārvietojas. Kad tās ieiet citas NATO valsts atbildības ūdeņos, tās praktizē kopējos manevrus ar šīm valstīm. Tad mēdz pievienoties tās NATO dalībvalsts karakuģu vienības arī. Bet tas parasti ir uz īsu laiku, tās ir īslaicīgas militāru manevru mācības.
Vai šoreiz mūsu kuģi pievienojās šai kaujas grupai?
Mūsu kuģis ar šiem kuģiem konkrēti neveica treniņus, bet mēs veicām kopējas mācības Baltijas jūrā pēc Rīgas vizītes, un tās bija jūras artilērijas uguns atbalsta mācības.
Kādi bija mūsu kuģa uzdevumi šajās mācībās?
Šajās mācībās Dānijas kuģis veica artilērijas atbalsta šaušanu, viņi šāva no palielas distances pa mūsu norādītajiem mērķiem jūrā. Liepājas pusē no krasta jūrā tika izvietoti mērķi, uguns koordināciju organizēja Latvijas tuvā uguns atbalsta koriģētāji sadarbībā ar citiem NATO tuvā uguns atbalsta koriģētājiem, un kuģis veica uguns atbalstu simulācijai šaušanai pa sauszemi. Mērķis atradās jūrā, jo mums nav pieejami tādi poligoni, kur kuģis varētu šaut pa sauszemi.
Mēs to organizējām kopā ar apvienoto štābu. Pirmo reizi Latvijā notika šādas mācības mūsu valsts ūdeņos, un tās bija ļoti labi izdevušās. Mūsu tuvā uguns atbalsta koriģētāji bija no Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes, kas veica uguns korekciju artilērijas vai gaisa uzlidojuma ugunij. Tajā laikā mūsu kuģis «Virsaitis» nodrošināja šo mācību drošību Baltijas jūrā, lai šajā zonā neiekļūtu civilie kuģi vai zvejnieku laivas.
Ko šāda kuģu kaujas grupa dara pārvietojoties? Izlūko?
Šī pārvietošanās vairāk ir saistīta ar NATO spēka un klātbūtnes demonstrāciju, kā arī savietojamības un sadarbības veicināšanu ar citām alianses valstīm un partnervalstīm. Savukārt ostu vizītēs tiek organizēta sadarbība gan ar aizsardzības resora vadību, gan ar ostu un pašvaldības autoritātēm. Vienlaikus tiek veikti kopējie manevri ar sabiedrotajiem alinsē un partnervalstīm.
Tātad ierašanās pašā Rīgas centrā arī ir vēstījums, ka mēs – alianse – esam šeit?
Protams. Pirmkārt, tas ir vēstījums par klātbūtni, otrkārt, tā ir labas sadarbības izrādīšana ar Rīgas pasažieru ostu un Rīgas domi, treškārt, tā ir tāda ierašanās Latvijā un kopīgas mācības ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem.
Kādi kuģi bija ieradušies Rīgā un kādiem uzdevumiem tie ir paredzēti?
Tur bija atbalsta kuģis un trīs fregates. Fregate ir daudzpusīgs karadarbības kuģis, kas vairāk ir orientēts uz pretgaisa un pretzemūdeņu taktiku, kā arī uz virsūdens taktiku. Galvenie šo kuģu ieroči ir pretkuģu raķetes, pretzemūdeņu iekārtas, pretgaisa aizsardzība un arī lielgabalu artilērija. Pietiekami jaudīgi ieroči.
Latvijai šādu fregašu nav. Tik lielu kaujas kuģu uzturēšana ir finansiāli ļoti dārgs pasākums, to apkalpošanai nepieciešams liels cilvēku skaits komandā.
Kā paiet mūsu kara jūrnieku ikdiena?
Pirmkārt, tā ir mūsu atbildības zonas ūdeņu monitorēšana. Kā jau zināt, ir mainījusies ģeopolitiskā situācija Eiropā. Mēs novērojam, kā mainās kuģu kustība jūrā – gan civilā, gan militāro kuģu, ko veic Krievijas kara flote. Tāpat mēs arī uzturam kaujas gatavību un paralēli mums pašlaik jūras spēkos notiek mīnu kuģu modernizācijas projekts, kura ietvaros mīnu kuģiem būs jaunas mīnu karadarbības sistēmas. Mums ir pretmīnu karadarbības kuģi, kas jūrā nodrošina drošu kuģošanas ceļu.
Vai no “neizdevīgā” kaimiņa fiksētas vizītes mūsu teritoriālajos ūdeņos?
Karakuģi var ienākt teritoriālajos ūdeņos, tikai saņemot Ārlietu ministrijas speciālās atļaujas, bet mūsu ekonomiskajos ūdeņos mēs nenovērojam izteiktu palielinājumu, ir starpbāzu pārgājieni. Varbūt nedaudz ir pieaugusi civilo kuģu kuģošanas intensitāte.
Mums, protams, nav zināms, kāda krava ir šajos kuģos. Ekonomiskie ūdeņi ir starptautiskie ūdeņi un tie ir atvērti kuģošanai jebkuram. To nosaka starptautiskais jūras kuģošanas likums.
Kādas būs mūsu jūras spēku lielākās mācības tuvākajā nākotnē?
Mēs fokusējamies uz divām mācībām, kas ir pašas lielākās Baltijas jūrā. Vienas no tām vada ASV 6. flotes vadības štābs – tās ir “Baltops”. Otras mācības ir “Ziemeļu krasts”, ko organizē un vada Vācijas jūras spēki, un tās ir liela apjoma mācības Baltijas jūrā. Pirmās mācības notiks maijā vai jūnijā, savukārt “Ziemeļu krasts” septembrī. Mācībās piedalīsies visu spēku elementi – gan gaisa spēki, gan kaut kāds komponents no sauszemes elementa, gan jūras spēki. Nākamajā gadā Baltijas jūrā mēs – Latvijas Jūras spēki – atkal organizēsim pretmīnu operācijas “Open spirit”.
Neitralizēsim Pirmā un Otrā pasaules kara sprādzienbīstamos priekšmetus – mīnas, torpēdas, aviācijas bumbas, kas atrastas jūrā. Joprojām Baltijas jūrā ir ļoti daudz šādu spridzekļu. Veicot dažādus zemūdens darbus, mēs atrodam šādu nesprāgušu munīciju un to arī neitralizējam. Visi bīstamie priekšmeti atrodas uz grunts, un, ņemot vērā Baltijas jūras specifiku – seklumu un aktīvo grunts pārvietošanos –, bieži nesprāgusī munīcija mēdz ierakties un pēc vētrām un lielas viļņošanās, izmainoties gruntij, šie objekti atsedzas. Tad ir vieglāk atrast un mēs tos arī neitralizējam, iznīcinām.
Vai kopš 24. februāra Baltijas jūras ūdeņi kļuvuši nemierīgāki?
Nē, darba ir vairāk, bet es teiktu, ka situācija ir stabila un gan NATO, gan partnervalstu kuģu klātbūtne vieš drošības sajūtu un gatavību jebkurā brīdī reaģēt uz kaut kādu provokāciju. Mēs arī varam novērot – tas bija “Nord stream” gāzesvada «negadījumā» – pašlaik tur pastāvīgi atrodas kādas tuvumā esošās valsts pārstāvji, kas uzrauga apkārtni. Spriežot pēc atklātajiem avotiem, ar to nodarbojas Vācija, Dānija, Zviedrija, kas novēro gāzesvada teritoriju.
