Igaunijas Nacionālās aizsardzības koledžas augstākās militārās skolas kadeti piemiņas pasākumā 2010. gada 1. decembrī pie pieminekļa Igaunijas Kara skolas kadetiem, kuri gāja bojā 1924. gada notikumos.
Igaunijas Nacionālās aizsardzības koledžas augstākās militārās skolas kadeti piemiņas pasākumā 2010. gada 1. decembrī pie pieminekļa Igaunijas Kara skolas kadetiem, kuri gāja bojā 1924. gada notikumos.
Foto – Postimees/Scanpix Baltics

Pārņemt varu visā Igaunijā bija plānots nākamajā dienā pēc sacelšanās uzvaras galvaspilsētā. Sacelšanās plānotāji gan Igaunijā, gan Padomju Savienībā uzskatīja, ka sekmīga sacelšanās Tallinā izraisīs lavīnveida panākumu visā valstī. Sacelšanās gaitas sekmīgai īstenošanai Tallinā padomju militāro instruktoru vadībā bija veidotas stingri konspirētas kaujas grupas, kas pamatā sastāvēja no vietējiem komunistiem un komjauniešiem. Grupu kaujinieki parasti pulcējās konspiratīvos dzīvokļos, kuri parasti atradās to objektu tuvumā, kurus attiecīgai grupai bija paredzēts ieņemt. Pieejamie dokumenti liecina, ka kopējais kaujas grupu kaujinieku skaits bija vairāk nekā 300 cilvēku. 2


Pučistus sakauj

Komunistu pučs sākās 1924. gada 1. decembrī pussešos no rīta. Iesākums pučistiem bija sekmīgs – komunisti ieņēma Baltijas dzelzceļa staciju, policijas iecirkņus un Valsts vecākā rezidenci. Tiesa, pats Igaunijas Valsts vecākais Fridrihs Akels paspēja no iebrucējiem aizbēgt. Ar Tallinā izvietoto Igaunijas armijas vienību uzveikšanu komunistiem tik labi neveicās. Samērā labi panākumi pučistiem bija autotanku divizionā, kuras personālsastāva vidū bija daudz komunistu saaģitētu karavīru. Komunisti ieņēma tanku parku un ieguva deviņpadsmit tanku un bruņoto automobiļu, taču drīz vien savam pienākumam uzticīgie autotanku diviziona virsnieki ar karavīru atbalstu pārņēma iniciatīvu un dumpiniekus no daļas teritorijas atvairīja.

Pavisam nesekmējās uzbrukums Kara skolai un Apakšvirsnieku skolai. Lai arī komunistu kaujas grupa ieņēma ēkas pirmo stāvu, tomēr nostiprināties ēkā viņi nepaspēja. Kara skolas virsnieki un kadeti, tiesa, ciešot lielus zaudējumus, piespieda dumpiniekus bēgt. Tieši Kara skolas virsnieku un kadetu panākums bija izšķirošais pavērsiens “kaujā par Tallinu”. Tāpat komunistu kaujas grupas tika sakautas arī pie Baltijas dzelzceļa stacijas, pa­triektas no visiem policijas iecirkņiem. Sešas stundas pēc sacelšanās sākuma visi komunistu kaujinieki bija sakauti un atlikušie pučisti bēga prom no Tallinas. Citās Igaunijas pilsētās sacelšanās nenotika. Igaunijas karaspēka un policijas sadursmes ar atsevišķām komunistu grupām turpinājās vēl nedēļu.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.