Agris Liepiņš: Valodas atmiršana sākas ar tās izzušanu militārajā sfērā, tad zinātniskajā… 0
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu doktora disertācijas turpmāk sagatavot angļu vai kādā citā svešvalodā. Tādējādi augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja. Jaunais promocijas process paredz divu ārvalstu recenzentu dalību promocijas padomē, tāpēc disertācija jāsagatavo angļu vai citā starptautiskā zinātnes valodā, bet valsts valodā jāuzraksta neliels kopsavilkums.
Idejas pretinieki pamatoti norāda ka, ejot šādu ceļu, augstākajā zinātniskajā līmenī latviešu valodas klātbūtne būs izņēmums un zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzudīs. Ilgtermiņā tas apdraudēs latviešu valodas pilnvērtīgu eksistenci un attīstību.
Nepietiekami novērtēts palicis fakts, ka iniciatīvas autore ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, tātad Latvijas valsts oficiāla institūcija, kuras uzdevums ir ievērot Latvijas Republikas Satversmi, aizstāvēt to, nevis rīkoties pretēji valsts pamatlikumam. Satversme sākas ar vārdiem: “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.”
Valodas atmiršana sākas ar tās izzušanu militārajā sfērā, tad zinātniskajā, pēcāk kultūras jomā un visbeidzot to lieto vien sadzīviskajā saziņā jeb, citiem vārdiem izsakoties, tā kļūst par ķēķa valodu.
Bauru valodas statusā latviešu mēle ir bijusi vairākkārt. Savulaik baltvācieši nicinoši izteicās, ka latviešu valodā Gēti nevarot pārtulkot, bauru valoda esot pārāk prasta. Rainis pierādīja, ka mūsu mēle ir gana bagāta un daiļskanīga, lai tajā pārtulkotu jebkuru lielo tautu rakstnieku. Dzejniekam gan nācās daudzus vārdus jaundarināt, izkopjot un pilnveidojot mūsu valodu.
Kaut latviešu strēlnieku bataljoni bija nacionālas vienības un tajās bija atļauts komandēt latviski, šī atļauja nekad netika izmantota. Iemesls ļoti vienkāršs – strēlnieku virsnieki mācījās krievu karaskolās. Reglamenti bija tikai krievu valodā un latviešu virsnieki prata komandēt tikai krieviski. Vecākie virsnieki arī ārpus dienesta parasti runāja krieviski. Nodibinoties Latvijas valstij, militāros terminus nācās izdomāt, tādējādi atgūstot latviešu valodai ļoti būtisku jomu.
Eiroparlamentārietis Roberts Zīle kādā intervijā minēja – Atmodas sākumā viņš ar kolēģiem savā institūtā darba apspriedēs nolēmuši runāt latviski, bet ātri vien sapratuši, ka nekas prātīgs nesanāk, jo garajos padomju okupācijas gados zinātne attīstījusies, bet latviešu valoda tai līdzi nav varējusi veidoties, un tagad latviešu valodā nav zināmi daudzi zinātniskie termini.
Minēt piemērus, kas liecina par valodas atmiršanu, var daudz. Tāpat var minēt apsveicamus piemērus, kad mūsu zinātnieki, valodnieki un rakstnieki ir izvirzījuši sev un apkārtējai sabiedrībai uzdevumu – attīstīt latviešu valodu, radīt jaunvārdus un jaunus zinātniskos terminus, neļaut valodai atmirt. Kaut skaidri apzinājušies, ka latviešu valoda nekad nebūs starptautiska zinātnes valoda.
Vai, zinot vairākas svešvalodas, bet karsti mīlot un cienot savu mātes valodu, viņi kļuva mazāk konkurētspējīgi?
Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu. Valsts valoda pārstāj par tādu būt, ja kādā no jomām trūkst vārdu, lai izteiktu savu domu. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums nākotnē novedīs pie nespējas pilnā apjomā lietot valsts valodu zinātnes jomā. Mūsu zinātnieki nekļūs bagātāki, viņi kļūs nabagāki uz savas valsts valodas rēķina. Valsts prezidents minēja, ka katrai paaudzei ir jāizcīna sava kauja par Latviju. Esmu pārliecināts, ka cīņa par latviešu valodas pilnvērtīgu lietošanu zinātniskajā vidē arī ir kauja par Latviju!
