Augļu kokteilis un biezpiena kārbiņa – Rīgas Valda Zālīša sākumskolā skolēni nekurnot izvēlas veselīgus našķus.
Augļu kokteilis un biezpiena kārbiņa – Rīgas Valda Zālīša sākumskolā skolēni nekurnot izvēlas veselīgus našķus.
Foto – Karīna Miezāja

Pagaidām vēl nesoda 7

Televīzijas raidījumā “Bez tabu” žurnālistu nofilmētās joprojām smalkmaizīšu pilnās skolu kafejnīcu letes gan liek jautāt: vai vispār vērts noteikt stingras prasības pārtikai, ko drīkst izplatīt skolās, ja šos noteikumus, kā redzams, var arī nepildīt? Tas, vai skolu ēdnīcas un kafejnīcas ņem vērā visas prasības, kas tām izvirzītas, jāuzrauga Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa gan teic: pārbaudes skolās notiek. Piemēram, pērnā gada laikā pamata un vispārējās izglītības iestādēs kopumā bijušas 2877 pārbaudes. Aptuveni pussimts gadījumos piemēroti sodi gan par noteikumiem neatbilstošu pārtikas produktu izmantošanu, gan par sanitāro un higiēnas normu pārkāpšanu. Piespriesto soda naudu kopējais apjoms – 4300 eiro.

Reklāma
Reklāma
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
Lasīt citas ziņas

Taču šogad pārbaudes PVD tikai pamazām uzsāk. Dati par to, cik skolas janvārī pārbaudītas un kādi ir secinājumi par jauno noteikumu ievērošanu tajās, tiks apkopoti vien tad, kad gada pirmais mēnesis jau būs pagājis.

Šobrīd, atklājot pārkāpumus skolu kafejnīcās, nekādas soda sankcijas netiek piemērotas, jo “ēdinātājiem vēl ļaujam piemēroties jaunajiem noteikumiem, pārskatīt sortimentu; ja nepieciešams, nomainīt piegādātāju”, skaidro I. Zepa. Starp citu, nomainīt piegādātāju, ja ar to noslēgts ilgtermiņa līgums, nav nemaz tik vienkārši. VM attieksme pret skolēnu ēdinātājiem gan nav tik saprotoša. I. Birzniece norāda: jaunie noteikumi valdībā apstiprināti jau vasaras vidū. Tātad skolu ēdinātājiem un piegādātājiem bijis pusgads laika, lai sagatavotos izmaiņām un mainītu kafejnīcu sortimentu.

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Zepa piebilst: ēdinātājiem joprojām ir daudz neskaidrību par to, kādus ēdienus drīkst vai nedrīkst piedāvāt skolēniem. Tāpēc pārkāpumi varot rasties neapzināti. Par nejaušiem pārkāpumiem skolēnu ēdināšanā parasti nesoda. Soda sankcijas piemēro, ja pārkāpumi ir tīši vai atkārtoti. “Mērķis nav sodīt, bet gan panākt, lai noteikumi tiktu ievēroti,” uzsver I. Zepa. Interesanti, ka nav arī viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, kurš tad tiek sodīts tad, kad vadzis ir lūzis: skolas direktors vai skolēnu ēdinātāji? Kā zināms, lielākajā daļā izglītības iestāžu, kaut arī ēdināšana un pārtikas preču tirdzniecība notiek skolas telpās, to veic uzņēmums, ar kuru skola noslēgusi līgumu. Ja vien līgumā iekļauts punkts par to, ka ēdinātājs apņemas nodrošināt noteikumiem atbilstošu skolēnu barošanu, atbildīgs par prasību ievērošanu būs uzņēmums, nevis skolas direktors.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs gan uzskata, ka tieši iestādes direktoram jāseko, lai normatīvie akti skolās netiktu pārkāpti.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.