“Katru mirkli izbaudīju, kā autobuss brauc” – Alisi līdz sirds dziļumiem aizkustinājusi kāda “Liepājas autobusu parka” šofera rīcība 0
Alise savā “Facebook” profilā dalījusies ar aizkustinošiem novērojumiem starppilsētu autobusā. Viņa vēlas, lai cilvēki ar šo ziņu dalās iespējami plašāk, lai prieks sasniedz arī konkrēto šoferi.
Tas arī ir izdevies, jo “Liepājas autobusu parka” pārstāvji komentāros pie ieraksta norāda, ka ziņu noteikti nodos arī šoferim. Bet kas tad īsti notika?
Alise ar dēlu braukusi no Talsiem uz Liepāju. Iekāpuši autobusā un skatījušies, ka ir pa kādai brīvai vietiņai.
“Šoferis man jautā, vai būs, kur sēdēt. Uz ko atbildu: “Gan jau.” Šis cilvēks izkāpa no sava krēsla, lai pārliecinātos, vai mums būs kur ar dēlu sēdēt. Bērnam ar aci nesaredzama (invaliditāte), bet neesam izvēlīgi, vienīgi tas, ka mums tiešām ir slikta dūša, ļoti nelabi no sēdēšanas tur, kur neredzi ceļu. Maksimāli tuvu jāsēž priekšā.”
Šoferis abiem pasažieriem atbrīvojis divas priekšējās vietas, kurās iepriekš bijušas novietotas viņa paša mantas.
“Tikām pie vietām un biļetēm. Šoferis visiem saka, ka ir jāpiesprādzējas, un pats ar acīm pārbauda, vai visi to ņēmuši vērā. Ātrāk kustību neuzsāk. Visi esam paklausīgi, visi piesprādzējamies.
Braucam un šo vienu reizi, katru mirkli izbaudīju, kā autobuss brauc. Tik forši, un viņš brauc kā visi normāli cilvēki – kur “90”, tur tik arī ir, kur “50”, tad tā arī braucam. Nevis velkamies kā gliemeži.”
Ar to gan pozitīvās emocijas nav beigušās. Kuldīgā iekāpis kāds aptuveni 10 gadus vecs puisis.
“Biļetes divas, puisis viens, bet sabijies. Šoferis puisim jautā, kas noticis. Uz ko puika atbild, ka gaida brāli un biļetes ir viņiem abiem… Šoferītis laipni puisim saka, ka brāli noteikti sagaidīsim, lai droši dodas uz savu vietu un piesprādzējas. Pagāja brītiņš, atskrēja arī puisis sarkaniem vaigiem.”
Šī situācija ļoti sasildījusi Alises sirdi. Viņa zina, ka reizēm šoferi ir neadekvāti pret mazākajiem, bet šim šoferim – cepuri nost.
“Nu tik laipns, patīkams cilvēks. Tādu nav daudz.. Uzslavēšu arī šoferīša darba formu, ļoti pieklājīgi. Pilnīgi viss kā punktiņš uz “i”. Bērns bija tik laimīgs par braucienu, ka ne reizi vien izteica komplimentus soferim. Par ko šoferis dāsni un priecīgi pateicās.”
Ja pamani kādu cilvēku, kurš savā ikdienā paveic vairāk, nekā prasa viņa pienākums, padalies ar mums šajā stāstā, lai mēs to izstāstītu arī citiem, jo labais vairo labo! Raksti uz [email protected]!
