Katru gaida savs kociņš jeb kādēļ izvēlēties eglīti podiņā 0
Ziemassvētkos katrā mājā virmo piparkūku, mandarīnu un egļu skuju aromāts. Šie gaišie svētki būs vēl jaukāki, ja zināsim, ka eglīte pēc Jaunā gada sagaidīšanas varēs augt tālāk. Tik vien vajadzīgs, kā iegādāties eglīti podiņā. LVM kokaudzētavās ikviens var atrast savu domās izloloto sapņu eglīti. Kā saka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Smiltenes kokaudzētavas vadītāja Baiba Miķe: “Katru klientu gaida savs kociņš, tas ir pilnīgi noteikti!”
Kur meklējams podiņos audzēto eglīšu popularitātes noslēpums? Baiba Miķe uzskata, tā ir cilvēciskā sajūta, ka mēs viņu nenozāģējam, bet ļaujam savā pagalmā tai turpināt augt . Ne mazāk svarīgs iemesls ir, ka šādai eglītei, ja vien tā tiek regulāri laistīta, nebirst skujas, tai nav vajadzīga kāja, to var ērti pārvadāt un arī novietot. Turklāt tām var iegādāties arī pavisam nelielas, tādēļ šādu eglīti var nolikt arī uz galda. Zāģētās egles tik mazos izmēros parasti nepārdod.
Kā atrast savu eglīti?
Īstās Ziemassvētku egles atrašana nav viegls uzdevums arī tad, ja esat dabai draudzīgi un svētkiem iegādājaties eglīti podiņā. To klāsts ir ļoti plašs – LVM kokaudzētavās un Latvijas valsts mežu vēstniecībā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, pieejamas LVM kokaudzētavās audzētas dažāda lieluma un šķirņu eglītes podiņos, pārsteidzot ar neparastām formām un dažādām skuju nokrāsām.
Tomēr Ziemassvētku rotas izvēlē ir savi knifi. Baiba Miķe stāsta, ja eglīte tiek pirkta ar domu to vēlāk izstādīt ārā dārzā, tad ar tīkamākās krāsas – smaragdzaļa vai sudrabaināka kociņa izvēli vien būs par maz. “Jau laikos jāzina, cik lielu vietu jūs eglītei esat gatavi atvēlēt un kur to stādīsiet – piemājas dārzā vai kur citur. Tādēļ jau eglīti pērkot jānoskaidro, cik liela tā izaugs. Parastās egles būs patiešām lielas –atkarībā no augšanas apstākļiem, tās var sasniegt astoņpadsmit, divdesmit un pat divdesmit piecu metru augstumu. Savukārt tās eglītes, kuras nākotnē būs vien divus līdz četrus metrus augstas, ir šķirnes egles, un attiecīgi arī cena tām būs augstāka,” skaidro Baiba Miķe.
Pēc viņas teiktā viena no vispopulārākajām ir Serbijas egle “Nana”, ar ļoti skaistu konisku vainagu un sudrabzaļganzilām skujām. Šī egle, izstādīta ārā, divu metru augstumu sasniedz aptuveni 15 gados.
Taujāta, kā gan var zināt, kāda gan nolūkotā meža skaistule būs pēc desmit un vairāk gadiem, LVM Smiltenes kokaudzētavas vadītāja iesaka doties uz Kalsnavas arborētumu, kurš nākamgad atzīmēs piecdesmito gadskārtu, lai pašu acīm skatītu, kā mazās, podiņos augušās eglītes izskatīsies, teiksim, pēc 30 vai 35 gadiem.
Kas jāņem vērā, lai eglīte nenonīktu?
Jebkurai eglei, kuru ienesam no āra istabā, tas ir ļoti liels šoks, jo laukā ir mīnus grādi, bet, nokļuvusi siltumā, egle “saprot”, ka pienācis pavasaris un sāk mosties. “Ja eglīti atbilstoši laista un mitrina arī caur skujām, viņai var sākt plaukt dzinumi un turpināt augt saknītes. Tādēļ ir ļoti slikti pēc svētkiem to tūlīt iznest laukā mīnus grādos. Eglīte vienkārši nosalst – aiziet bojā gan jaunie dzinumiņi, gan jaunās saknītes un jautājums ir, vai viņai pietiks spēka tās pavasarī atkal atjaunot,” saka Baiba Miķe. Vispareizāk būtu eglīti ienest istabā uz maksimāli īsu laiku, bet pēc svētkiem novietot vai nu garāžā vai verandā un pakāpeniski radināt pie aukstākām temperatūrām. Ja ārā ir nulle vai plus grādi, tad risks nav tik liels, bet uzreiz no siltas telpas iznest eglīti pagalmā mīnuss desmit vai pat divdesmit grādos noteikti nav prāta darbs.
Kad eglīte ir iznesta laukā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad podu vēlams ierakt zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, eglīti vēlams ik pa laikam aplaistīt.
Kā noteikt, vai eglīte ieaugs?
Mēdz būt arī tā, ka cilvēks iegādājies eglīti podiņā, cītīgi to laistījis, turējis nepārkurinātā telpā un nesis to ārā, radinot kociņu pie aukstuma, taču zaļā meža skaistule vienalga nokalst. Kādēļ tā notiek? Baiba Miķe skaidro, ka tas ir stāsts par stādu kvalitāti. “Visās Latvijas kokaudzētavās šā gada Ziemassvētku eglītes podiņos tiek sastādītas jau pavasarī un tām podā izveidojas sakņu kamols. Izņemot laukā no podiņa, redzam, ka saknes savijušās podiņa formā un, izņemot laukā, tās netiek traumētas. Daudz bēdīgāka pieredze ir ar tām eglītēm, kuras tiek izraktas un ieliktas podā rudenī. Varbūtība, ka šādas eglītes ieaugs, ir ļoti maza, jo visas saknītes ir apcirstas un tai pat nav, ar ko uzsūkt ūdeni.”
Šis ir ļoti būtisks arguments par labu tam, lai Ziemassvētku eglītes podiņos tiktu pirktas pazīstamās vietās vai kokaudzētavās, kur arī pārdevēji piedalās kociņa augšanas procesā un var nokonsultēt par ienešanu, turēšanu, laistīšanu un pakāpenisko pieradināšanu pie laika apstākļiem.
Tieši šobrīd “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavās audzētajām svētku eglītēm podos ir īpaši izdevīgas cenas. Eglītes podiņos plašā izvēlē pieejamas LVM kokaudzētavās Smiltenē, Strenčos, Valmierā, Kalsnavā un Jelgavā, kā arī LVM vēstniecība Rīgā, Vaiņodes ielā 1.
