Katru gadu par 10 000 rīdziniekiem vairāk! Galvaspilsētā plāno palielināt iedzīvotāju skaitu 58
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iespējamā attīstība uz kompaktāku Rīgu un plāns palielināt galvaspilsētas iedzīvotāju skaitu par 10 000 katru gadu – šādas tēmas tika apspriestas Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju septītajā forumā.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pilnībā bija veltīts Rīgai un tās attīstībai, centieniem piesaistīt investorus un nekustamā īpašuma attīstības tendencēm. Rīgas attīstībā problēmu pietiek – neskatoties uz to, ka tajā dzīvo tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tā rada 54% no visa iekšzemes kopprodukta.
Neraugoties uz to, ka dzīves līmeņa ziņā Rīga ir sasniegusi apmēram 118% no ES vidējā rādītāja, Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kurās pēdējo trīsdesmit gadu laiku ir samazinājies iedzīvotāju skaits, un abu kaimiņvalstu galvaspilsētas to attīstībā apsteidz.
Šajā sakarā ievērības cienīga bija “Certus” domnīcas vadītāja un Latvijas Universitātes profesora Dauņa Auera uzstāšanās, kurā viņš informēja, ka sadarbībā ar pilsētplānotājiem vairāku gadu laikā veikti pētījumi par Rīgas iespējamajiem attīstības scenārijiem. Šo pētījumu gaitā izstrādāti priekšlikumi par kompaktāku galvaspilsētu, tādu, kurā darba vietas un iepirkšanās centri būtu sasniedzami stundas ceturkšņa laikā.
“Šobrīd galvenie dzīvojamo namu masīvi izvietoti pilsētas nomalēs, kas padara Rīgu par ļoti grūti vadāmu pilsētu, taču pastāv iespēja attīstīt nekustamos īpašumus tuvāk centram, galvenokārt ap dzelzceļa līnijām, kuras varētu kļūt par nākotnes sabiedriskā transporta mugurkaulu,” teica Auers.
Viņaprāt, Rīgai savā attīstībā vajadzētu orientēties uz augstākās izglītības eksportu, proti, ārvalstu studentu apmācīšanu un radošajām nozarēm – šajās jomās Latvija jau šobrīd apsteidz kaimiņvalstis. Līderu lomā šajā ziņā ir Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Pēc Auera aprēķiniem, ārvalstu studenti jau šobrīd atstāj Latvijas, galvenokārt Rīgas, ekonomikā 96 miljonus eiro gadā.
Interesanti arī tas, ka, neskatoties uz Latvijas ļoti augstajiem tēriņiem kultūrai Eiropas Savienības kontekstā – ap vienu procentu no IKP, salīdzinot vidēji 0,4% citās ES valstīs, Rīga un Latvija pagaidām netiek uztvertas kā vietas, kur jābauda tieši kultūra – šeit slēpjas ievērojams attīstības potenciāls, kuru jācenšas izmantot.
Interesi piesaistīja arī Rīgas pilsētplānošanas komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones vārdi, kura, atbildot uz jautājumiem par sarūkošo galvaspilsētas iedzīvotāju skaitu, informēja, ka Rīgai ir plāns, kā katru gadu palielināt pilsētas iedzīvotāju skaitu par 10 000 cilvēku un atkal sasniegt 700 000 iedzīvotāju robežšķirtni 2030. gadā. Sīkākas plāna detaļas gan pagaidām publiski atklātas nav.
