Katrs trešais pašvaldību administrācijās datortehnikai izmanto vienādu lietotājvārdu 0
Teju katrs trešais datortehnikas lietotājs pašvaldību administrācijās izmanto vienādu lietotājvārdu, veicot revīzijas pašvaldībās, secinājusi Valsts kontrole.
Kā biežāk izmantotos Valsts kontrole min lietotājvārdus “administrator”, “lietotajs” un “user”. Šāda problēma konstatēta arī pašvaldību izglītības iestādēs. Piemēram, Rīgā 85% gadījumu datortehnikas lietotājiem ir identiski lietotājvārdi, piemēram, “skolnieks”, “administrator” un “skolotajs”.
Valsts kontrole skaidro, ka šāda identisku lietotājvārdu izmantošana apgrūtina kontrolētu pieeju dažādiem iestādes informācijas tehnoloģiju resursiem un informācijai. Izņēmumi ir vien dažas pašvaldību administrācijas, kur tiek nodrošināta kontrole, ka lietotājiem piekļuve datortehnikai ir tikai ar unikāliem lietotājvārdiem. Tās ir Rīgas un Ventspils pilsētu un Līvānu novada pašvaldību administrācijas.
Secināts, ka piekļuve katram trešajam datoram pašvaldību administrācijās un katram otrajam datoram izglītības iestādē vai bibliotēkā nav ierobežota ar paroli. Paroles kontroli vien nodrošina Rīgas un Ventspils pilsētās, Līvānu un Alojas novados. Savukārt deviņās pašvaldībās datortehnikā konstatēta datu apmaiņas programmatūra, ar kuras palīdzību lietotāji var lejupielādēt filmas, mūziku, programmatūru, kā arī citus interneta vidē pieejamus autortiesību objektus. Tādējādi tiek paaugstināti nelicencētas programmatūras izmantošanas riski, uzsver Valsts kontrole.
Revīziju laikā konstatētas arī problēmas saistībā ar datorsistēmu aizsardzību pret vīrusiem – atklājies, ka 10% gadījumu datortehnikā antivīrusu programmatūra nebija uzstādīta vai programmatūrai bija beidzies derīguma termiņš, vai ilgāk kā vienu mēnesi nebija saņemts jaunākais antivīrusa bāzes atjauninājums. Savukārt piecos gadījumos datortehnikā bija uzstādīta ļaunprātīga programmatūra, kuru var izmantot neatļautiem mērķiem, piemēram, datortehnikas inficēšanai ar vīrusiem, programmatūrā var būt “lūkas” datortehnikas nelikumīgai attālinātai administrēšanai, iebūvēti klaviatūras nolasītāji vai programmas paroļu lasīšanai.
Revidenti arī noskaidrojuši, ka septiņās pašvaldībās nebija noteikti atbildīgie par informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, deviņās pašvaldībās nebija izstrādāti informācijas tehnoloģiju drošības noteikumi, kā arī tikpat lielā skaitā pašvaldību nebija veikta darbinieku instruktāža informācijas tehnoloģiju drošības jautājumos. Trūkumi informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldībā rada risku, ka netiek laikus prognozēti un novērsti apdraudējumi un tiek radīti draudi pašvaldības un pašvaldības iestāžu informācijas sistēmu darbībai, norāda Valsts kontrole.
Jau ziņots, ka, veicot dokumentu un datortehnikas pārbaudi 14 pašvaldībās, piecu pagastu pārvaldēs, 16 bibliotēkās un 24 skolās, revidenti konstatējuši, ka 975 programmatūras jeb 18% gadījumu no revīzijas izlasē iekļautajām programmatūrām pašvaldībās un pašvaldību izglītības iestādēs tiek izmantotas, neievērojot programmatūru licencēšanas noteikumu prasības vai arī par to iegādi nav pieejami attaisnojuma dokumenti.
Lielākā daļa jeb 58% no gadījumiem, kad nelikumīgi izmantota programmatūra, ir konstatēta pašvaldību izglītības iestādēs, bet 35% gadījumu konstatēti pašvaldību administrācijās. Saskaņā ar revidentu aplēsēm likumīga minēto programmatūru ieviešana izmaksātu 45 075 latus.
