Katrs trešais Latvijā strādājošais piedzīvojis negodprātīgu attieksmi no darba devēja puses 53
Lai arī konkurence par talantīgiem un spējīgiem darbiniekiem ir sīvāka nekā jebkad iepriekš, virkne darba devēju, veidojot attiecības ar darbiniekiem, izmanto maldināšanas taktiku – pēdējā gada laikā negodprātīgu attieksmi no darba devēja puses personīgi piedzīvojis katrs trešais strādājošais Latvijas iedzīvotājs, liecina pētījumu kompānijas “Kantar” īstenotās aptaujas dati*. Ekspertu vērtējumā šāda darbaspēka pārvaldības stratēģija ir ļoti tuvredzīga, jo ilgtermiņā var radīt būtiskus riskus biznesam.
Aptauja atklāj, ka izplatītākie maldināšanas veidi, ko attiecībās ar esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem piekopj Latvijas darba devēji, ir solīto bonusu nepiešķiršana, solīto izaugsmes iespēju ierobežošana, solīto darba apstākļu nenodrošināšana, kā arī organizācijas “uz papīra” definēto vērtību neievērošana praksē. Negodprātīga atalgojuma politika ir retāk izplatīta prakse, taču arī tā tiek piekopta – to, ka reālā darba samaksa bijusi zemāka, nekā solīts darba pārrunās, ir norādīts līgumā u.tml., atzīmē 12% aptaujāto.
“Diemžēl daudzi Latvijas darba devēji darbaspēka pārvaldības procesus īsteno pēc principa – darbinieks nav zaķis, nekur neaizbēgs. Taču šis uzskats ir maldīgs. Darba tirgu aizvien vairāk diktē darba ņēmēji. Ņemot vērā, ka tieši darbinieki jebkuras organizācijas ilgtspējas un ekonomiskās izaugsmes pamats, kvalitatīvu, cieņpilnās attiecībās balstītu attiecību veidošana ar esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem ir pašu darba devēju interesēs. Darba devēji, kuri to sapratīs šodien, izdevīgākās pozīcijās būs rīt,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Viņa vērš uzmanību uz to, ka maldināšanas stratēģija būtiski veicina uzticības krīzi darba devēju un darba ņēmēju attiecībās, ko uzskatāmi parāda aptaujas rezultāti: esošo un potenciālo darba devēju solījumiem uzticas vien 5% strādājošo Latvijas iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka tieši ierobežotās iespējas saņemt paredzētos bonusus, neatbilstoši darba apstākļi un ierobežotās izaugsmes iespējas ir faktori, kas šo uzticību iedragā visvairāk.
Pret darba devēju solījumiem “imūnākā” jeb piesardzīgākā Latvijas darba ņēmēja portrets, ko ļauj izveidot aptaujas dati, liecina, ka tas ir Pierīgā vai Latgalē dzīvojošs vīrietis vecumā no 40 līdz 49 gadiem – mazkvalificēts strādnieks, kurš strādā rūpniecības vai tirdzniecības nozarē. Viņa personīgie ikmēneša ienākumi bruto ir vērtējami kā vidēji augsti – 501 līdz 700 eiro.
Salīdzināšanai var minēt, ka visaugstākā uzticība darba devēju solījumiem ir vērojama informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošo sieviešu vidū. Ekspertu vērtējumā tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar šā brīža valsts uzstādījumu palielināt sieviešu īpatsvaru IT uzņēmumu komandās.
“Protams, negodprātīga uzņēmējdarbības prakse Latvijas korporatīvajā vidē nav nekas jauns. Un ir maz ticams, ka mums izdosies to izskaust pavisam, jo cilvēku bažas par nākotni, ko veicina ģeopolitiski un ekonomiski satricinājumi, ir laba augsne maldināšanas taktikas īstenošanai,” uzsver D.Helmane. “Tomēr mēs varam būtiski mazināt negodprātīgu darba devēju skaitu, mācot cilvēkus atpazīt maldinošas situācijas un iedrošinot viņus runāt par šīm situācijām. Jo šis ir tas gadījums, kad jāsaka – runāšana ir zelts, nevis sudrabs. Pieredze rāda, ka, tieši reputācijas krīzes motivē darba devējus pārskatīt to nodarbinātības politikas visnopietnāk,” uzsver D.Helmane.
Viņa atgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja ziņot par negodprātīgiem darba devējiem, vēršoties Valsts darba inspekcijā. Tāpat par situācijām, kad organizāciju darbi nesaskan ar vārdiem, var ziņot anonīmi, izmantojot Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta izstrādāto rīku Ilgtspējas radars.
