Katrs trešais – īres ķezā 0
Aizvadītajos desmit gados katrs trešais Latvijas iedzīvotājs iekūlies dažnedažādās nelaimēs, īrējot vai izīrējot mājokli, – liecina februārī Latvijas Zvērinātu notāru padomes un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktā vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Blēdās, kā katrs māk
Aptaujātie īrnieki visbiežāk pieminējuši mājokļu īpašnieku prasības maksāt skaidrā naudā, nedodot pretī nekādu rak-stisku apliecinājumu. No aptaujātajiem īrniekiem 41% maksā izīrētājiem skaidrā naudā, bet 47% pārskaita naudu izīrētāja bankas kontā.
Tikpat bieži izīrētāji nav gribējuši laikus remontēt mājokļus. Citu biežāk minēto problēmu starpā īrnieki nosaukuši izīrētāju atteikšanos noslēgt īres līgumus, īres maksas paaugstināšanu vai pajumtes uzteikšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, tā sauktās drošības naudas neatdošanu.
Savukārt gandrīz puse aptaujāto mājokļu īpašnieku atzīst, ka visbiežāk īrnieki laikus nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem vai nemaksā vispār.
Nejūtas droši
Puse aptaujāto īrnieku gan atzīst, ka ir parakstījuši izīrētāju piedāvātos, tomēr pie zvērināta notāra neapstiprinātos īres līgumus. Bet katram ceturtajam īrniekam par telpu īri ir tikai mutiska vienošanās.
Pēc SKDS direktora Arņa Kaktiņa domām, pastāvot šādām attiecībām, vairāk neaizsargāti jūtas īrnieki. Izceļoties strīdam, bez rakstiskiem līgumiem viņiem grūtāk aizstāvēt sevi tiesā.
Aptauja liecina, ka mutiskās vienošanās, nepilnīgi vai kļūdaini noslēgtie īres līgumi ir galvenie cēloņi īrnieku un īpašnieku strīdiem, kas jāizšķir tiesās. Audzis pret īrniekiem celto izlikšanas prasību skaits (galvenokārt īres parādu dēļ). 2010. gadā tiesās skatītas 363 prasības, toties pērn to jau bija 438.
Negrib maksāt nodokļus
SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka, spriežot pēc aptaujā iegūtajiem datiem, mājokļu īres tirgus ir viena no tām nozarēm, kurā zeļ ēnu ekonomika. Liela daļa īpašnieku izīrē telpas, vienojoties ar īrniekiem mutiski un pieprasot īres maksu skaidrā naudā, lai no īres ienākumiem valstij nebūtu jāmaksā nodokļi.
Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana atzīst, ka īres tirgus ir viena no valsts visvājāk uzraudzītajām uzņēmējdarbības nozarēm. Tā kā vienošanās par telpu īri lielākoties ir mutiskas un tiek maksāts skaidrā naudā, varot pieļaut, ka aptuveni 90 procenti nozarē strādājošo neuzrāda ienākumus un nemaksā valstij nodokļus.
Pastāvot šādām izīrētāju un īrnieku attiecībām, visbiežāk lielākie cietēji ir īrnieki. Pagājušajā gadā Īres valde saņēmusi aptuveni 1000 īrnieku sūdzību par izīrētāju patvaļu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane gan apgalvo, ka pēdējos gados sāktajā cīņā pret nodokļu nemaksātājiem gūti panākumi – pieaudzis oficiāli reģistrēto izīrētāju skaits. 2011. gadā to reģistrējušas 967 personas, paziņojumus iesniegušas vēl 129. Toties pērn oficiāli reģistrēto skaits sasniedzis 3505, bet paziņojumus iesniegušo – 2311. Līdz šim izīrēšanu kā saimniecisko darbību oficiāli reģistrējuši 13 168 iedzīvotāji. Vēl 3225 izmantojuši likumā noteiktās tiesības paziņot par saimniecisko darbību VID bez reģistrēšanās.
Līgums – drošība abām pusēm
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka saka – īrnieki un izīrētāji savas attiecības var sakārtot paši, ja vien ir vēlēšanās to darīt. Var, protams, balstīties uz savstarpēju uzticību un nerakstīt līgumu, jo nekur likumos nav noteikts šāds pienākums.
Tomēr rakstiski noslēgts līgums par telpu īri dod drošību gan īrniekam, gan telpu īpašniekam. Ja viņu starpā izceļas strīds, kas jāizšķir tiesā, šādam līgumam var būt izšķiroša nozīme, jo mutiskas vienošanās bieži ir grūti pierādāmas. Viņasprāt, visdrošākais ceļš – pie zvērināta notāra no-slēgt īres līgumu notariāla akta veidā. Ja īrnieks nemaksā īri, īpašnieks var prasīt īres maksas piedziņu bezstrīda kārtībā, neierosinot prasību tiesā un negaidot uz sprieduma pasludināšanu gadiem ilgi.
Īres līgums notariālā akta veidā ir drošība arī īrniekam – ja viņš nepārkāpj līgumā ierakstītos pienākumus, viņu nevar izlikt no mājokļa agrāk par līgumā noteikto termiņu. Īres līgums notariāla akta veidā aizsargā īrnieku vēl labāk, ja to ieraksta īpašnieka zemesgrāmatā. Ja īpašnieks nolemj pārdod dzīvokli vai namu citam īpašniekam, tad viņam būs saistoši visi šajā īres līgumā ierakstītie noteikumi. Taču ierakstīt īres līgumu īpašnieka zemesgrāmatā var tikai ar viņa piekrišanu. Diemžēl īpašnieki bieži negrib to darīt, tāpēc ka īpašumu ar zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem grūtāk pārdot. Īres ienākumi īpašniekam jādeklarē VID un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt šis pienākums nav noteikts nevienā likumā.
Sandra Jakušenoka uzskata, ka šis ir galvenais iemesls, kāpēc īres līgumus pie zvērinātiem notāriem, noslēdz vien 4% aptaujāto īrnieku.
