Katrs septītais cilvēks miegā krāc. Kad tas ir bīstami un kā pārstāt trokšņot 0
Katrs septītais (15 %) Latvijas iedzīvotājs miegā krāc, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Turklāt vīriešu vidū krāc 21 %, bet sieviešu vidū 10 %. Miega apnojas speciālists Jānis Labucis apstiprina, ka krākšana vīriešiem raksturīga divtik biežāk nekā sievietēm.
Ārsts skaidro, ka krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja (pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā), kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas – sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku.
Eksperts skaidro, ka izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.
Krākšanu veicina iedzimtība, liekais svars un alkohola lietošana
J. Labucis stāsta, ka cilvēki iedalāmi trijās grupās – tādi, kas guļ mierīgi un nekrāc; tādi, kuri miega laikā mēdz skaļāk elpot vai iekrākties, taču bez elpošanas traucējumiem; un tādi, kas krāc tieši elpošanas traucējumu dēļ. “Elpošanas traucējumus miegā var veicināt anatomiskas īpatnības, proti, šauri augšējie elpceļi, nozīme ir arī ģenētiskai nosliecei – kaulu un audu īpatnībām, bet visbiežākais cēlonis miega apnojai ir liekais svars, kas rada papildu spiedienu uz augšējiem elpceļiem, tos sašaurinot.
80 – 90 % gadījumu, ja cilvēkam ir liels liekais svars, visticamāk, būs arī elpošanas traucējumi miegā”.
Indekss rāda, ka teju divreiz biežāk krākšana raksturīga personām ar neveselīgu dzīvesveidu – šajā grupā miega laikā krāc 21 %, kamēr cilvēku ar veselīgu dzīvesveidu vidū – 13 %. J. Labucis apstiprina, ka neveselīgs dzīvesveids var veicināt elpošanas traucējumus miegā.
“Kādēļ cilvēki krāc tieši miega laikā – jo aizmiegot mums atslābinās augšējo elpceļu muskulatūra, kas notur elpceļus atvērtus. Muskulatūras atslābināšanos var radīt arī, piemēram, liels nogurums, miega vai citu nomierinošo zāļu lietošana, smēķēšana un alkohola patēriņš. Tieši šī iemesla dēļ cilvēki, kas pirms miega lietojuši alkoholu, nereti krāc biežāk un skaļāk,” komentē mediķis.
Par miega apnoju var liecināt ļoti skaļa, līdzcilvēku mieru traucējoša krākšana
J. Labucis norāda, ka ļoti skaļa krākšana lielākajā daļā gadījumu liecina par elpošanas traucējumiem miegā, īpaši, ja cilvēkam ir arī liekais svars. “Ja tā krākšana ir tāda, ka to dzird arī aiz aizvērtām durvīm, no citām telpām, tad ir ļoti liela iespējamība, ka cilvēks sirgst no miega apnojas. Vēl viena pazīme, kas var liecināt par šo problēmu, ir miegainība un enerģijas zudums pa dienu – pat, ja šķiet, ka esi labi un netraucēti gulējis. Nepārprotams simptoms ir pēkšņas elpošanas pauzes miega laikā,” dalās speciālists.
Viņš norāda, ka miega apnojas pacients pats var arī neapjaust, ka cieš no elpošanas traucējumiem, tāpēc ieteicams ieklausīties līdzcilvēkos, ja viņi pauž satraukumu krākšanas un ar to saistītu veselības problēmu sakarā. “Nereti līdzcilvēki pamana, ka otram miega laikā, piemēram, apraujas elpa, pacients elpas trūkuma dēļ var “mētāties”, bieži grozīties, un tad parasti līdzcilvēks novēro, ka kaut kas nav lāgā un aicina doties pie ārsta.
Smagos miega apnojas gadījumos pacienti var arī paši naktīs mosties no elpas trūkuma,” stāsta miega apnojas ārsts.
Krākt mēdz iedzīvotāji visās vecuma grupās
Veselības indeksa dati liecina, ka, jo vecāks cilvēks, jo biežāk šāda problēma raksturīga, tomēr krākt miega laikā mēdz arī katrs desmitais (10 %) 18 – 24 gadu vecumā. Krākšana raksturīga arī katram piektajam (19 %) iedzīvotājam 45 – 75 gadu vecumā. J. Labucis skaidro, ka no elpošanas traucējumiem miegā un to izraisītas krākšanas cieš visas vecuma grupas.
“Ļoti būtiski ir miega apnoju ārstēt 25 – 50 gadus veciem pacientiem, jo tas ir produktīvais vecums, kad cilvēki ikdienā strādā, ap 25 gadu vecumā parasti sāk domāt par ģimenes veidošanu, un neārstēti elpošanas traucējumi var ievērojami samazināt dzīves kvalitāti, mazināt darba spējas – ar to nevajag sadzīvot un samierināties.”
Speciālists stāsta, ka terapijas metodes ir dažādas un ļoti individuālas –piemēram, pieejamas dažādas palīgierīces, kas notur elpceļus vaļā, bet dažkārt nepieciešama var būt arī ķirurģiska iejaukšanās.
Lai nesasirgtu ar miega apnoju, būtiski izkopt veselīgus ikdienas paradumus
“Dzīvesveids tiešā veidā ietekmē veselību, un arī elpošanas traucējumi miegā var būt jau neveselīgu ikdienas paradumu sekas,” norāda Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Viņa uzsver, ka pret liekā svara problēmu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi – katram ieteicams apdomāt savu uzturu, sabalansējot ēdienkarti un ievērojot mērenību ēšanā.
“Iesaku arī iemācīties ikdienā uzņemt pietiekami daudz tīra ūdens (1,5 – 2 l visas dienas laikā), jo tas normalizē vielmaiņu un palīdz izvairīties no lieko kilogramu uzkrāšanas. Un, protams, ikdienas fiziskās aktivitātes – katru dienu iziet nelielā pastaigā, izvēlēties kāpnes lifta vietā, ik pa laikam ar vienkāršiem vingrinājumiem izstaipīt muskuļus, ja ir sēdošs darbs.
Ideāli, ja vismaz divreiz nedēļā veltām laiku arī lielākai fiziskajai slodzei, dodoties garākā pastaigā vai ieplānojot treniņu sporta zālē vai varbūt aerobikas nodarbību, baseina apmeklējumu u.c.
Galvenais izvēlēties sportisku aktivitāti, kura raisa patīkamas emocijas un labsajūtu,” rekomendē eksperte.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
