Katrs pie sava darba 0
Jaunveidojamais Sociālās atmiņas pētniecības centrs, par kura dibināšanu Latvijas Universitāte un Kultūras ministrija pirms mēneša parakstīja nodomu protokolu, “LA” radīja daudzus jautājumus, kas lasāmi 28. marta publikācijā “Atmiņas – “derīgās” un “pārējās”?”
Tā kā ministres klātbūtne un vienošanās teksts liek domāt, ka šajā iecerē piedalās valdība, redakcija uz sarunu par centra nodomiem ielūdza kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi.
Ministre pauda – tā kā viens no nacionālās identitātes stūrakmeņiem esot sociālā atmiņa, tad ministrija centru atbalstot morāli. Finansiālais atbalsts tam būšot, kā jau nodomu protokolā teikts, ministrijas “iespēju robežās”, jo Kultūras ministrijas budžets integrācijas jautājumiem šogad ir 32 tūkstoši latu.
Ministre plaši citēja pērn klajā laisto LU institūta pārskatu “Latvija – pārskats par tautas attīstību 2010./2011. gadā. Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja”, interesējoties, vai žurnālisti to apšaubot. V. Krustiņš rosināja ministri no definīcijām un teorētiskiem nostādījumiem tomēr pāriet pie neatbildētiem jautājumiem, toskait, par centra darbības ievirzi pašreizējā laika posmā, kad ir ne mazāk aktuāli uzdevumi.
Ž. Jaunzeme-Grende skaidroja, ka centra kā sociālās atmiņas institūcijas dibināšana ir likts kā uzdevums iepriekšējās valdības pērn pieņemtajās “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. – 2018. gadam”, un viņa šo uzdevumu pildīs.
Tā kā nacionālās identitātes pētniecībai paredzētie valsts līdzekļi kopumā ir apmēram viens miljons latu, ministre teicās uzzināt, kam šī nauda tiekot izlietota un “kādā veidā nacionālās identitātes sešas dimensijas tiek pētītas”. “LA” redakcija savukārt turpinās rakstīt par aizsākto tēmu, proti, par zinātnisko izstrāžu ievirzēm un to atbilstību aktualitātēm mūsdienu sabiedriskajā dzīvē.
