Rīgā atkritumus plāno savākt pazemes konteineros 0
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis. Kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22%. Vienlaikus liela daļa sabiedrības joprojām atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri. No atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet.
“Visvairāk atkritumus šķiro zemgalieši. Jelgavā ir ļoti labi attīstīta šķirošanas infrastruktūra, arī Bauskā. Pēc tam seko Vidzeme, kā arī Kurzeme un Latgale. Rīgai ir kur tiekties!” uzsvēra “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis, kurš zināja teikt, ka Rīgā līdz šī gada beigām būšot apmēram 2,5 tūkstoši atkritumu šķirošanas punktu. Saskaņā ar iedzīvotāju aptauju Zemgalē atkritumus šķiro 67% iedzīvotāju, kamēr Rīgā tikai 45%. Latgalē un Kurzemē atkritumus šķiro 54%, Vidzemē – 64%.
Latvijā lielākoties atkritumus šķiro sievietes ar vidējo vai augstāko izglītību, kurām ir 45–54 gadi un kuras dzīvo lauku mazpilsētā vai laukos. “Vissliktākie šķirotāji ir jauni rīdzinieki, kurus laikam vairāk interesē naudas pelnīšana,” smej K. Zakulis.
Visbiežāk tiek šķirotas stikla pudeles un burkas, baterijas, plastmasas PET pudeles, papīrs un kartons. Savukārt skārdenes un nolietotās elektroierīces šķiro gandrīz katrs ceturtais respondents, bioloģiskos atkritumus – aptuveni katrs piektais, bet nolietotās riepas – 16%. “Jāpiebilst, ka ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīvē tik bieži izmantotās, bet dabai īpaši bīstamās baterijas. Viena zemē nomesta baterija piesārņo augsni viena kvadrātmetra lielumā,” tā K. Zakulis.
Trūkst šķirošanas konteineru
Kāpēc nešķiro? “Iedzīvotāji ļoti labprāt šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti šķirošanas konteineri. Taču iedzīvotāju pašu iniciatīva iesaistīties atkritumu šķirošanas infrastruktūras uzlabošanā ir kritiski zema, proti, tikai 9% aptaujāto ir izmantojuši iespēju vērsties pie savas mājas vai atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā. Satraucoši daudz ir arī to iedzīvotāju jeb 38%, kuri atzīst, ka nešķiro, jo ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet,” informē “Latvijas Zaļā punkta” vadītājs. “Daudzdzīvokļu māju atkritumu vadus es liktu aizmetināt ciet, jo tie neraisa iedzīvotājos nekādu vēlmi šķirot,” viņš piebilst.
Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) informēja, ka paralēli jau ierasto atkritumu laukumu labiekārtošanai tiek izskatīti divi atkritumu apsaimniekošanas varianti. Viens paredz konteinerus atkritumu laukumā aizstāt ar augstas ietilpības pazemes konteineru. “Tādējādi mazinām iespējas atkritumiem nonākt pilsētas vidē, ja tiek atstāti atvērti konteineru vāki un atkritumus aizpūš vējš vai tie nonāk pie dzīvniekiem,” skaidro RNP runas vīrs Krists Leiškalns. Rīgā plānots arī pilnveidot esošās konteineru novietnes, ieviešot vizuāli pievilcīgākus risinājumus un ierobežojot konteineru laukumu saskari ar vidi. Plānots arī palielināt iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas iespējas, atrodot jaunas vietas šķiroto atkritumu konteineriem.
Šķirošanas punkts ir vieta, kur atrodas viens līdz trīs šķirošanas konteineri stiklam, kartonam, plastmasai. Šķirošanas laukums savukārt ir vieta apmēram divu volejbola laukumu izmērā, kur var uzglabāt ļoti daudzus un dažādus šķiroto atkritumu konteinerus, sākot ar mēbelēm un beidzot ar lietotām riepām. Rīgā, piemēram, ir tikai divi šādi šķirošanas laukumi.
Pēc Eiropas Savienības sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Salīdzinājumam – Vācija pārstrādā gandrīz 70% sadzīves atkritumu. Vidējais atkritumu daudzums ES uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 483 kg, un kopš 1995. gada šis apjoms ir audzis par 2,1%. Savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, bet atkritumu apjoms 20 gadu laikā pieaudzis vairāk nekā uz pusi, sasniedzot jau 410 kg. Tas saistīts ar patēriņa kāpumu, lielāku preču un pakalpojumu piedāvājumu un arī tendencēm iepakojuma izmantošanā.
“Ir vērojama pozitīva tendence – sašķiroto atkritumu apjoms arvien palielinās, taču pieaugumu nevar dēvēt par būtisku. Pēc aizvadītajā gadā realizētās kampaņas stikla konteineru izvietošanai Rīgā ir dubultojies galvaspilsētā savāktā stikla apjoms. Taču kopumā cilvēku aktivitāte atkritumu šķirošanā varētu būt lielāka,” piekrīt atkritumu apsaimniekotāja “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Šķirotājiem sola mazākus rēķinus
Viens no biežāk izmantotajiem argumentiem, aģitējot par atkritumu šķirošanu, ir tas, ka tā var samazināt izmaksas par izvestajiem atkritumiem, jo sašķirotos atkritumus izved bez papildu maksas. Rīgas un daudzu citu Latvijas pilsētas iedzīvotāju atkritumu savācējs “Clean R” pārstāvis skaidro: “Jā. Tā tas ir. Protams, lielā daudzdzīvokļu mājā, kur rēķins tiek dalīts uz daudziem dzīvokļiem, starpību iedzīvotāji nejūt, taču, pieaugot dabas resursu nodoklim, starpība būs katru gadu arvien jūtamāka. Par sadzīves atkritumu izvešanu jāmaksā katru gadu arvien dārgāk, bet par šķiroto atkritumu izvešanu nav jāmaksā vispār.”
Šobrīd visvairāk atkritumu šķirošanas ietekmi uz rēķinu jūt Jūrmalas iedzīvotāji, kuri maksā par atkritumu izvešanu pēc to svara. “Ja analizējam sadzīves atkritumu konteinera saturu, lielāko svaru veido stikls. Nošķirojot atsevišķi kaut vai tikai stiklu, Jūrmalas iedzīvotāji jau jūt starpību rēķinā. Runājot par atkritumu apjomu, visvairāk vietas aizņem plastmasas un papīra vai kartona iepakojums. Tāpēc arī pārējās pašvaldībās iedzīvotāji var būtiski samazināt sadzīves atkritumu apjomu, aktīvāk šķirojot. Nākotnē šis paradums atmaksāsies!” uzskata G. Levics.
Arī Madonas novada iedzīvotāji par atkritumiem norēķinās pēc svara. Tarifā ir divas izmaksu pozīcijas – savākšanas izmaksas un noglabāšanas izmaksas. Katru mēnesi atkritumi tiek nosvērti, iegūstot kubikmetra svaru, no kā atkarīga noglabāšanas izmaksu daļa. Jo mazāk un vieglākus atkritumus izmet iedzīvotāji, jo mazāk jāmaksā.
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām visus atkritumus mēdz izmest vienā sadzīves atkritumu konteinerā, apgrūtinot gan atkārtoti izmantojamo atkritumu pārstrādi, gan iecērtot robu savos maciņos. Aptauja rāda, ka vien retais redz saistību starp atkritumu šķirošanu un pārstrādi kā iespēju taupīt gan dabas resursus, gan savus līdzekļus, kas ik mēnesi tiek atvēlēti, maksājot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,” skaidro K. Zakulis.
Atkritumu apsaimniekotājam nav jāsavāc riepas
“Ir vietas Rīgā, kur vietas sadzīves atkritumu konteineriem pārvēršas par izgāztuvēm, piemēram, tiek likti veci dīvāni vai matrači. Bet “Clean R” reizi pāris nedēļās atsūta mašīnu, kas kaut ko aizved, bet, ja paņem lielgabarītu, riepas atstāj, jo tas nav tai mašīnai paredzēts.” Aiga Purvciemā
Guntars Levics, “Clean R” valdes loceklis: “Lielgabarīta atkritumu izvešanu koordinē namu apsaimniekotājs, kurš rūpējas par to, lai pie daudzdzīvokļu nama neveidotos stihiskas izgāztuves. Pirms atstāt lielgabarīta atkritumus pie konteineriem, iedzīvotāju pienākums ir paziņot par to nama apsaimniekotājam, kurš tad pasūta lielgabarīta atkritumu izvešanu “Clean R”. Nepieteiktu lielgabarīta atkritumu izvešanu mēs neveicam. Runājot par riepām, tās nedrīkst nekādā gadījumā atstāt pie konteinera. Rīgā ir vairākas vietas, kur četras autoriepas bez maksas var nodot ikviens iedzīvotājs. Atkritumu apsaimniekotājam nav pienākums savākt nevietā izmestas riepas. Mēs to darām, ja riepu izvešanu pasūta namu apsaimniekotājs. Dalīti vākto atkritumu izvešanas grafiku nosaka namu apsaimniekotājs. Aicinām iedzīvotājus par pārpildītajiem konteineriem ziņot namu pārvaldei! Arī mūsu darbinieki, novērojot šādas situācijas, aicina namu apsaimniekotājus veikt atbilstošas izmaiņas izvešanas grafikā, pasūtot konteineru izvešanu biežāk.”
Krists Leiškalns, “Rīgas namu pārvaldnieka” speciālists: “Riepas nav lielgabarīta atkritumi. Riepas nedrīkst nolikt pie atkritumu savākšanas konteineriem. Lielgabarīta atkritumi ir tādi, kurus to izmēru dēļ nevar un nedrīkst ievietot atkritumu tvertnēs (mēbeles, matrači u.c.). Par lielgabarīta atkritumiem nav uzskatāmi videi kaitīgie atkritumi. Lielgabarīti tiek izvesti no visām RNP pārvaldīšanā esošajām mājām pēc nepieciešamības. Ir mājas, kur lielgabarīta atkritumu izvešana tiek veikta pēc grafika. Tās pārsvarā ir lielās mājas, kur lielgabarīti ir regulāri. Ir arī mazākas mājas un mājas, kur lielgabarīta atkritumi tiek novietoti reti, tur izvešana notiek pēc pieteikuma. Par nepieciešamību izvest lielgabarītus vislabāk ir informēti sētnieki – viņi uzkopjot piefiksē, ir vai nav lielgabarīta atkritumi. Par nepieciešamību izvest lielgabarītus sētnieks informē uzkopšanas darbu meistarus, kuri piesaka izvešanu atkritumu apsaimniekotājam.”
