Katrs no “airBaltic” valdes locekļiem pērn saņēmis vairāk nekā Rinkēvičs, Siliņa un Briškens kopā skaitot 90
Latvijai pieder daļas 74 uzņēmumos, to starpā ir virkne enerģētikas, transporta, kultūras, veselības uzņēmumu. Uzņēmumiem, kuros valsts ir vienīgais īpašnieks – un tādi kopsummā ir 62 – vadības atalgojuma griestus nosaka likums, savukārt tajās kompānijās, kurās daļas pieder arī citiem akcionāriem, vadības algas ierobežotas netiek.
Starp tādiem uzņēmumiem ir arī “airBaltic”, kas vadības atalgojuma ziņā starp līderiem bijis jau sen, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Pagājušajā gadā “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss atalgojumā saņēma teju 830 tūkstošus eiro, tikmēr katrs no valdes locekļiem – virs 300 tūkstošiem eiro.
Kopš 2022. gada atalgojums kompānijas vadībai sarucis par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro.
Salīdzinājumam – pērn valsts prezidents atalgojumā saņēma gandrīz 106 tūkstošus eiro, ministru prezidente – gandrīz 109 tūkstošus eiro, kamēr satiksmes ministram izmaksāti 89 tūkstoši eiro.
Attiecīgi katrs no “airBaltic” valdes locekļiem pērn saņēmis vairāk nekā Rinkēvičs, Siliņa un Briškens kopā skaitot, savukārt Gausam atalgojumā izmaksāts vairāk nekā divas reizes.
“airBaltic” skaidro, ka uzņēmuma valdes atalgojums Latvijas kontekstā nenoliedzami ir liels, taču, ņemot vērā nozares specifiku un uzņēmuma apmērus, tas vienlaikus ir arī pamatots, lai spētu noturēt un ieinteresēt speciālistus.
