Kā neizmest pārtikas atkritumos 300 eiro gadā? Taupīt vai drīzāk neizšķērdēt 35
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Tāds ir jautājums, jo aptaujas, arī jaunākās*, rāda, ka Latvijā gadā vidēji viens cilvēks atkritumos izmet ap 100 kg pārtikas produktu. Pārrēķinot naudā, mājsaimniecība palaiž pa vējam vairāk nekā 300 eiro. Vai nav vērts pasekot līdzi savam pieliekamajam un ledusskapim, pirms tur kaut kas sāk pelēt vai nelabi ost?
Apmēram puse no Latvijas pārtikas atkritumiem, kas nonāk poligonā, rodas tieši mājsaimniecībās. Visbiežāk uz miskasti aizceļo augļi, dārzeņi, maize, piena produkti un gaļa, tomēr pašā augšgalā vietu ieņem gatavie ēdieni, kas veido ap 70% no kopējām pārtikas izmaksām. Par galveno izmešanas iemeslu aptaujas dalībnieki nosauc pārtikas bojāšanos.
Visā Eiropas Savienībā izšķērdība uz vienu cilvēku gadā veidojas vēl lielāka – 180 kg pārtikas produktu, kas, kopā skaitot, sanāk 90 miljoni tonnu. Pasaulē tie jau ir 1,3 miljardi tonnu pārtikas atkritumu gadā.
Lielāka turība – vairāk atkritumu
“Labi dzīvojam. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai, ļaudis kļūst izšķērdīgāki – jo tā lielāka, jo vairāk radām atkritumus un arī vairāk izmetam pārtiku. Ņemot vērā šā laika situāciju, kad mums ir cilvēki, kuriem ir grūtības ar kvalitatīvas pārtikas iegādi, tas ir absurdi, ka pārtika vispār nonāk atkritumos!” uz galveno izšķērdības cēloni norāda biedrības “Zero Waste Latvija” valdes locekle Maija Krastiņa.
Iemesli gadu gadiem ir vieni un tie paši – ļaudis joprojām neizprot atšķirību starp norādēm uz produktu iepakojuma “Ieteicams līdz” un “Izlietot līdz”, pirkumi netiek plānoti, pārtiku iegādājas par daudz, un tā sabojājas, kur savu artavu dod paradums braukt uz veikalu ar automobili un iepirkumus likt lielos ratiņos, apmeklēt veikalu nepaēdušiem u. c.
Lai nonāktu līdz risinājumam, iesākumā vajadzētu atzīt, ka pārtiku sanāk izmest arī pašiem organizētākajiem un taupīgākajiem, saka vides aktīviste. Kad pati sākusi pētīt savus paradumus, šķitis, ka neko neizmet, bet izrādījies citādi. Parevidējusi ledusskapi mammai, kas dzīvojot taupīgi, un arī viņai bijuši produkti, kas nonāca atkritumos. “Vienam cilvēkam bieži vien ir grūtāk no tā izvairīties, tāpēc ka iepakojumi ir palieli, grūtāk plānot, vecums arī dara savu,” spriež M. Krastiņa.
Viņa iesaka paskaitīt summas, kas uz miskasti aizceļo ar atkritumiem. Paņēmiens ir vienkāršs – katru reizi, kad kaut kas no ēdamlietām tiek ielidināts atkritumu spainī, vajag noglabāt burkā aptuvenu tā vērtību centos vai eiro. Pēc gada varēs izvērtēt, cik tur naudas.
Vienisprāt ar M. Krastiņu, ka izšķērdība nāk rokrokā ar labklājību, ir Latvijas Samariešu apvienības labdarības projekta “Pārtikas bankas paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle. “Ļoti labs piemērs ir Mārupe, kur lielākoties dzīvo turīgi ļaudis, kas arī daudz izmet atkritumus, īpaši bioloģiskos, pārtiku. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka Mārupes “Rimi” veikalos savākto pārtikas paku saturs ir bagātīgs, jo cilvēkiem ir cita izpratne, kādus produktus ziedot. Tā saucamajos guļamrajonos pakās vairāk ir lētāki produkti,” par saviem novērojumiem stāsta M. Krastiņa. Viņas ikdiena ir saistīta ar iedzīvotāju daļu, kuriem ir vajadzīga palīdzība pārtikas sagādē, jo tās trūkst.
20 tonnu gadā
Ļaužu atbalstam darbojas 37 “Pārtikas bankas” atbalsta punkti, kas aptver visas lielās un arī daudz mazo pilsētu, ciemu un ik mēnesi palīdz vismaz 6,5 tūkstošiem cilvēku, to vidū ģimenēm ar bērniem, vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar invaliditāti un viņu tuviniekiem. Daļu no viņiem nepieciešamā apjoma veido pārtika, kurai beidzies vai tuvojas nobeigumam derīguma termiņš, ko atbilstoši likuma normām mazumtirgotāji drīkst ziedot labdarībai. Par lielāko šādas pārtikas ziedotāju ar 20 t gadā A. Kraukle nosauc “Rimi”, kura apjomi sasnieguši vienu trešdaļu, ko “Pārtikas banka” piegādā cilvēkiem visā Latvijā.
Kā rāda pētījumi, līdzās mājsaimniecību apmēram 53% pārtikas, kas nonāk atkritumos, pārējos 47% veido pārstrādātāji (19%), sabiedriskie ēdinātāji (12%), ražotāji (11%), vairumtirgotāji un mazumtirgotāji (5%).
No 133 “Rimi” veikaliem 66 notiek tieša sadarbība ar “Pārtikas bankas” Rīgas vai reģionālajiem “Paēdušai Latvijai” labdarības projekta īstenotājiem. To pārstāvji regulāri vairākas reizes nedēļā brauc pie tirgotājiem pēc pārtikas, kur to nodod darbinieki, kas šos produktus ir izņēmuši no tirdzniecības, uzglabājuši un iepakojuši.
“Mums tas ir papildu darbs, bet esam to apņēmušies, darām un attīstām un vēlamies attīstīt vēl vairāk, ņemot vērā arī ekonomisko situāciju, kāda ir šobrīd,” mazumtirgotāja ilgtermiņa sadarbības plānus apliecina uzņēmuma “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.
Arī otrs lielākais pārtikas tirgotājs “Maxima” pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām ziedo jau pieminētajai “Pārtikas bankai”, kā arī Latvijas Bērnu fondam un žēlsirdības misijai “Dzīvības ēdiens”. Šogad sešos mēnešos novirzīti teju 200 tūkstoši šādu produktu vienību aptuveni 150 tūkstošu eiro vērtībā, informē “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā un piebilst, ka uzņēmums turpina sadarbību arī ar Rīgas Zooloģisko dārzu, dzīvnieku ēdināšanai atvēlot nestandarta augļus un dārzeņus. Ziedotās pārtikas apjoms veido 0,01% no kopējā realizētā preču apjoma.
Ziedotu vairāk, bet likums neļauj
“Ko šobrīd ļoti gaidām no valdības un kas vēl ir izstrādes procesā, lai atļautu ziedot arī dažādus pārstrādātus produktus, t. sk. gaļu vai zivis, piemēram, tā varētu būt žāvēta gaļa ar pēdējās dienas termiņu. Patlaban drīkstam ziedot gaļu vai zivis tikai bez pievienotiem piemaisījumiem un pat bez sāls,” skaidro I. Bite.
Saldēta gaļa vai zivis, kas nonākušas līdz “Pārtikas bankas” klientiem, tiek saņemtas ar lielu pateicību. “Mums ir lasis, tiešām? Vai jūs ziedojat gaļu? Dažs gaļu nav ēdis pusgadu…” šādi komentāri “Rimi” darbiniekus gan aizkustina, gan mudina palīdzēt vēl vairāk.
Noteikumu grozījumus gaida arī “Pārtikas banka”, A. Kraukle domā, ka no jaunās valdības un zemkopības ministra pretestības nebūs. “Gribam palielināt produktu klāstu, lai var ziedot arī saldētas desas, sieru, sviestu un citus augstā temperatūrā apstrādātos produktus, kas ilgi glabājas, kā pienu, jogurtus, pudiņus, arī augu izcelsmes produktus, kas tagad ir populāri vegāniem, piemēram, vegānisko desu. Tikai ar gadiem saproti, kādus vēl produktus vajadzētu iekļaut.”
Viņa lēš, ka straujā apkures un elektroenerģijas izmaksu kāpuma, kā arī pārtikas cenu pieauguma dēļ cilvēku skaits, kuriem vajadzēs palīdzēt ar pārtiku, tuvākajā laikā pieaugs par 20% un atbalsts būs nepieciešams jau 8 līdz 9 tūkstošiem.
Lai to spētu, “Pārtikas bankai” vajadzīgs lielāks darbinieku skaits un nauda transporta un elektroenerģijas izdevumiem, tāpēc tā lūdz ziedot arī šim mērķim. “Cilvēkiem šoruden un šoziem vajadzēs atbalstu, īpaši ar pārtiku, tas ir vairāk nekā skaidrs. Un ir nejēdzīgi, ja ir, kas ziedo, un to nevaram pieņemt, tāpēc mums jāaudzē savi muskuļi un jāspēj paņemt un izdalīt vairāk,” apņēmības pilna ir “Pārtikas bankas” vadītāja.
Kā iztukšot ledusskapi
“Mazumtirgotāju centieni samazināt pārtikas atkritumus ir apsveicami, taču viņiem nav nekādas motivācijas vai normu, kas to regulētu,” spriež “Zero Waste Latvija” pārstāve M. Krastiņa. Otrs trūkums – nav pieejamu datu, cik pārtikas izmet. Par vienu no labiem piemēriem Eiropā viņa min Franciju, kur lielveikaliem vispār esot aizliegts izmest pārtiku atkritumos, tāpēc tie spiesti organizēt tās izmantošanu – atdot labdarības organizācijām vai izlietot citādi. Latvijai vajadzētu pieņemt līdzīgus noteikumus, jo tagad labdarībai tiek ziedota tikai viena daļa, otra nonāk biogāzes ražošanai vai utilizācijai.
No abiem lielajiem tirgotājiem tikai “Rimi Latvia” informēja, ka pārtikas atkritumi veido apmēram 2% no visiem pārdotajiem pārtikas produktiem. Atzīstot, ka pilnībā bez pārpalikumiem šajā nozarē neiztikt, “Rimi” ir padomā paņēmieni, kā to apjomu samazināt, piemēram, ar īpaši izdevīgām atlaidēm, tuvojoties derīguma termiņa beigām. Novembra nogalē būšot gatava lietotne, kas palīdzēs atrast veikalus ar atlaižu piedāvājumu.
Taču “Rimi” vēlas sabiedrību arī izglītot un iedvesmot, lai ļaudis aiz sevis neatstātu pārtikas atkritumu kalnus. Viens no palīgiem, kas tiek piedāvāts, ir elektroniskais rīks “Iztukšo savu ledusskapi”, kurā mākslīgā intelekta darbinātais šefpavārs no tā lietotājam pieejamiem produktiem iesaka veselīgu ēdienu receptes.
Virtuālais šefs atrodams veikala mājaslapā un dod padomus latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Recepšu klāsts aptver sacepumus, zupas, makaronu ēdienus, picas, salātus, tako, risoto, pīrāgus, sautējumus un daudzus citus ēdienus, tostarp arī veģetāriešiem un vegāniem piemērotas maltītes. Virtuālo šefpavāru ir radījis jaunuzņēmums “Plant Jammer”, apgūstot vairāk nekā vienu miljonu lietotāju pieredzi no viņu lietotnēm, lai noteiktu, kuras sastāvdaļas labāk sader kopā un kā tās var pārvērst receptē un gardā ēdienā.
*2022. gada augusta “Rimi Baltic” pētījums
Der atkārtot!
Ko nozīmē norādes Ieteicams līdz Izlietot līdz
“Ieteicams līdz” apzīmē produkta kvalitāti. Pēc šā datuma produktu ir droši lietot uzturā, bet garša, tekstūra vai smarža var būt nedaudz mainījusies. Šī norāde parasti ir plauktos uzglabājamai pārtikai, kas ir konservēta, kaltēta, žāvēta, sasaldēta, un svaigiem augļiem un dārzeņiem.
“Izlietot līdz” apzīmē pārtikas drošību. Pēc šā datuma produktu lietot nevajadzētu, pat ja tas smaržo vai garšo labi. Šī norāde ir ledusskapī uzglabājamai pārtikai, kas viegli bojājas, piemēram, piena produkti, gaļa, gatavie salāti.
Avots: Pārtikas atkritumu mazināšanas ceļvedis. www.zalabriviba.lv
Uzziņa
Daži padomi, lai mazāk pārtikas atkritumu
Lai atsvaidzinātu savītušus dārzeņus – lapu salātus, svaigus garšaugus, burkānus u. c. –, ievietojiet tos bļodā ar aukstu ūdeni un nedaudz ledus uz apmēram 15 līdz 20 min. Pēc tam nosusiniet un baudiet kā svaigus un kraukšķīgus!
Sasmalcinot ābolus un avokado, pievienojiet tiem nedaudz citrona vai laima sulas, lai tie ilgāk izskatītos svaigi.
Neuzglabājiet kartupeļus kopā ar sīpoliem, jo sīpoli izdala gāzi, kas veicina kartupeļu asnošanu.
Iepirkuma saraksta veidošana un tā ievērošana palīdz samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 4 kg uz vienu cilvēku gadā.
Dāņu pētījums liecina, ka, samazinot šķīvja izmērus tikai par 9%, pārtikas atkritumus var samazināt par 25%.
Lai izvairītos pagatavot pārāk daudz ēdiena, taisiet par 30% mazāk nekā parasti un sanāks tieši tik daudz, lai pietiktu viesiem.
Avots: Apdomīga gardēža piezīmju grāmata. www.zalabriviba
Mana pieredze
Ko iesaka virtuālais šefs?
Vairākas krunkainas paprikas un bēdīga izskata sīpols uz virtuves palodzes savu kārtu gaidīja pāris nedēļu, tāpēc nolēmu izmantot “Rimi” virtuālā šefa “Iztukšo savu ledusskapi” palīdzību. Lai nu iesaka, ko uztaisīt no šiem bēdubrāļiem un vēl vairākiem pamīkstiem tomātiem! No lietotnē piedāvātajiem produktiem izvēlējos papriku, sīpolu un olas, un pati pirmā recepte, kas “izlēca”, bija šakšuka. Sen biju to vēlējusies pagatavot, bet nevarēju vien saņemties.
Šakšuka esot cēlusies Osmaņu valdīšanas laikā Magribā Ziemeļāfrikā pēc tam, kad iekarotājs Ernans Kortess tur ievedis tomātus, jo bez tiem šakšuku nepagatavot. Mūsdienās tā tiek popularizēta kā ebreju ēdiens – uz Izraēlu recepti atveda ebreju imigranti 20. gs. 50.– 60. gados, bet plašāk tā kļuva pazīstama tikai 90. gados.
Šakšuku daudzinājis un, iespējams, radījis asociācijas kā par ebreju ēdienu pasaulslavenais šefpavārs Jotams Otolengi un viņa palestīniešu biznesa partneris Sami Tamimi savā 2012. gada grāmatā par Jeruzalemes virtuvi.
Kā jau daudzām receptēm arī šakšukai ir pieļaujamas variācijas, kas atšķiras pēc izmantotajām garšvielām, salduma un papildu produktiem. Daži pavāri pamata produktiem – paprikai, sīpoliem, ķiplokiem, tomātiem – pievieno arī konservētu citronu, sāļu aitas piena sieru, olīvas, harisu vai pikantu desu u. c.
Es pieliku sarkanās pupiņas no kārbas, lai ēdiens sātīgāks, jo pasniedzu to kā pusdienu maltīti. Pupiņas taču ir viens no afrikāņu tradicionāliem augiem. Lai gan virtuālais šefs piedāvāja ātro versiju, izvēlējos ilgāku ceļu, jo viens no noteikumiem labai mērcei, kurā tiek izmantoti tomāti, ir gatavot to tik ilgi, kamēr iztvaikojis ūdens un tā ieguvusi biezu konsistenci.
Šakšuka
4 personām
Sastāvdaļas
4 olas, 3 paprikas, liels sīpols, 4 ķiploku daivas, 2 čili pipari, tējk. čili pārslu, ap 800 g tomātu, 2 ēd. k. tomātu pastas, medus, nedaudz citrona sulas, mazā kārba konservētu sarkano pupiņu, kumīns, koriandrs, melnie pipari, nedaudz sāls, eļļa cepšanai, pētersīļi.
Gatavošana
Sagriež gabaliņos sīpolu un papriku un cep pannā sakarsētā eļļā, līdz mīksti. Pievieno sakapātu vai spiedē izspiestu ķiploku un cep, pieber sagrieztus tomātus, pieliek tomātu pastu, pieber melnos piparus un cep uz vidējas uguns, līdz iztvaikojis šķidrums. Pievieno piestā saberztu kumīnu un koriandru, kas nedaudz pakarsēts uz pannas, pieliek pupiņas, medu, ja vajag – sāli, kārtīgi samaisa un vēl nedaudz pasautē. Piespiež nedaudz citrona sulas.
Mērcē veido četras iedobes un iesit katrā pa jēlai olai. Uzliek pannai vāku un uz mazas uguns karsē, līdz baltums sarecējis. Ja ir vēlēšanās pēc mīkstāka dzeltenuma, jākarsē īsāku laiku, cietākam vajadzēs ilgāku.
Gatavu šakšuku apkaisa ar sasmalcinātiem pētersīļiem. Var uzbērt sadrupinātu fetas tipa kazas vai aitas sieru, pievienot jogurtu. Pasniedz ar apgrauzdētu maizi.
