Katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski – viss, kas jāzina par valsts atbalstu energokrīzē 97
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Energoresursu straujais cenu pieaugums liek sparīgāk sarosīties pie varas esošajām partijām, jo iedzīvotāju neapmierinātība pieņemas spēkā ar katru dienu, turklāt Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Ir skaidrs, ka neiztikt bez jauniem atbalsta pasākumiem energoresursu izmaksu mazināšanai gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Valdību veidojošie politiskie spēki vakar ir konceptuāli vienojušies par atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, informē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Jaunās atbalsta paketes kopējā summa ir aptuveni 250 miljoni eiro. Galīgo lēmumu plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.
Atbalsts plānots uz četriem mēnešiem līdz šā gada maijam, bet atsevišķus atbalsta veidus, piemēram, palielinātu mājokļa pabalstu, sniegtu līdz šī gada beigām. Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, plānots ieviest jaunu 50 eiro mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tāpat paredzēts ieviest jaunu 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Valsts mājsaimniecībām iecerēts kompensēt siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu. Kā skaidrojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh) robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.
“Atbalstu mēs kompensēsim centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, un katrs iedzīvotājs saņems uzreiz samazinātu rēķinu jau automātiski no šī uzņēmuma, kas viņam nodrošina siltumu,” sacīja ministrs. Dabasgāzei par “ekstremālo” slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021. gada otrajā pusē no jūlija līdz decembrim.
Vidējam termiņam tiks izstrādāta un mēneša laikā valdībā iesniegta atbalsta programma mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem.
Premjers atgādina par citiem atbalstiem
Sabiedrība kritizējusi valdību par ilgstošo muļļāšanos un nespēju operatīvi pieņemt lēmumu. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš argumentējis, ka notiek aktīva diskusija par iespējamajiem risinājumiem gan starp politiķiem, gan arī dažādām sabiedrības grupām un ekspertiem. Viņš atgādina, ka koalīcija jau ir vienojusies un valdība pieņēmusi piecus dažādus atbalsta veidus, kopsummā par aptuveni 200 miljoniem eiro.
Ir palielināts atbalsts aizsargātajiem patērētājiem, dubultots valsts mājokļa pabalsts, ieviests pabalsts vakcinētiem senioriem no 60 gadu vecuma, par 65% samazināta obligātā iepirkuma komponente (OIK) un arī sadales tīklu izmaksas rēķinos samazinātas uz pusi. Bet ar to vien ir par maz, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju spētu pārziemot, neiegrābjoties patēriņa kredītos.
Uztraucas par budžeta ieņēmumiem
Apspriežot atbalsta pasākumus energokrīzē, tika izskatīti dažādi priekšlikumi – gan PVN likmes samazināšana elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, ar kādu klajā nākusi Ekonomikas ministrija, gan maksimāli pieļaujamās cenas griestu noteikšana centralizētai siltumapgādei un gāzes apkurei, gan pabalsta piešķiršana visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām – pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un daudzbērnu ģimenēm.
Vērtējot priekšlikumu samazināt PVN likmi, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka atzīst, ka tas ir veids, kā ātri samazināt energoresursu cenu ietekmi, taču valstij izmaksās dārgi. “Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka plānotais PVN likmes samazinājums līdz 5% elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un kurināmajai koksnei, samazinās budžeta ieņēmumus par aptuveni 10 miljoniem eiro mēnesī. Jāņem vērā, ka šogad plānotais budžeta deficīts ir 4,8% apjomā no iekšzemes kopprodukta.
Ir pamatotas aizdomas, ka budžeta deficīts būs vēl lielāks, ņemot vērā, ka šis ir Saeimas vēlēšanu gads, un nav iespējams prognozēt Covid-19 vīrusa izplatību un ar to saistītos valsts ieguldījumus veselības aprūpes sistēmā un papildu atbalsta pasākumos.
Tā kā šajā ziņā ir sagaidāma liela nenoteiktība, jebkurš ienākumu samazinājums valsts budžetā paaugstina tā deficītu un valsts ārējo parādu. Turklāt jau pērn Latvijā bija viens no augstākajiem valsts ārējiem parādiem Eiropas Savienībā, proti, mūsu valsts ieņēma ceturto vietu starp lielākajām parādniecēm,” norāda I. Šteinbuka.
Viņa uzskata, ka ir jāsniedz atbalsts tiem iedzīvotājiem, kuriem tas tiešām ir vitāli nepieciešams, jo ne visi ir maznodrošināti. Tāpēc, ņemot vērā prognozes, kas liecina, ka energoresursu cenas pieaugums tik ātri vēl nebeigsies, vajadzētu izstrādāt speciālu mērķētu atbalsta administrāciju, kas gan ir daudz sarežģītāk un laikietilpīgāk. Arī vairāku partiju – “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par” – pārstāvji pauduši uzskatu, ka nepieciešami mērķēti pabalsti, nevis PVN likmes samazināšana.
Iespējamais avots – “Latvenergo” peļņa
Arī uzņēmēju organizācijas raida trauksmes signālus par energoresursu cenu pieauguma iespējamajām sekām.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi esot nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – kritiska.
Organizācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, finanšu ministram un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar priekšlikumu izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, atkārtoti izvērtējot kompensācijas uzņēmumiem no valsts budžeta. Par finansēšanas avotu LTRK iesaka izmantot ieņēmumus no valstij piederošām enerģētikas nozares kapitālsabiedrībām, pārskatot arī dividenžu sistēmu, kā arī papildu ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes. Piemēram, “Latvenergo” peļņa 2020. gadā bija gandrīz 155 miljoni eiro.
Tāpat, LTRK ieskatā, nepieciešams pārraudzīt kritiski svarīgas izejvielas un resursus, pašlaik visus ar energoresursiem un to cenu aktuālos jautājumus nododot tiešā Ministra prezidenta atbildībā, kā arī iniciēt izmaiņas, lai esošie atbalsta instrumenti pieejami visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem.
