Izglītošana un naudas sodi. Kā vēl disciplinēt pretlikumīgu peļņu kārojošus uzņēmējus? 0
Katrs desmitais Latvijas uzņēmējs pretlikumīgas peļņas gūšanas dēļ ir gatavs apzināti kropļot konkurenci, liecina Konkurences padomes (KP) trešdien prezentētais sabiedrības domas pētījums.
Pētījums atklāja, ka katrs desmitais Latvijas uzņēmējs būtu gatavs apzināti vienoties ar konkurentiem par cenām, tirgu, vai īstenot citu konkurences kropļojumu, lai gūtu prettiesisku peļņu, tādējādi patērētājiem liekot pārmaksāt par precēm un pakalpojumiem.
Savukārt 27% uzņēmēju atbildējuši, ka nezina, kā rīkotos šādā gadījumā.
Arī 8% aptaujāto pašvaldību pauda gatavību atbalstīt sev piederošās kapitālsabiedrības iesaisti konkurences kropļošanā. 37% pašvaldību atbildējušas, ka nezina, vai iesaistītos konkurences kropļošanā.
KP vadītāja Skaidrīte Ābrama sacīja, ka tikai 83% uzņēmēju zina, ka nedrīkst vienoties par cenu. Ābrama norādīja, ka kartelis ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums un tā ir zādzība no sabiedrības.
Ābrama arī informēja, ka pēdējo piecu gadu laikā atklāts 21 konkurences tiesību pārkāpums, veidojot karteli, kuros bija iesaistīti 103 uzņēmumi. Par šiem pārkāpumiem piemēroti naudas sodi 12 miljonu eiro apmērā.
KP veiktajā pētījumā piedalījās 317 respondenti, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairākus gadus min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos.
KP šī pārkāpuma plašo izplatību skaidro ar karteļu raksturojumu – tie ir viegli noslēpjami no sabiedrības acīm, kā arī uzņēmēji kļūst arvien izglītotāki un tādējādi rūpīgāk slēpj pierādījumus.
Tāpat ievērojama ir iepirkumu rīkotāju tolerance, ignorējot pārkāpumu pazīmes, kas var būt saistīts gan ar iesaistīto personu ierobežotajām zināšanām, gan korupciju.
Kā otru konkurences videi bīstamu problēmu aptaujātie minējuši valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus.
Vairums – 80% uzņēmēju un 76% asociāciju – uzskata, ka valsts un pašvaldības nedrīkst diskriminēt uzņēmējus un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības savām kapitālsabiedrībām, kamēr tikai 15% pašvaldību uzskata, ka KP ir nepieciešams pievērsties šīs problēmas risināšanai.
Lai vērstos pret šāda veida konkurences kropļojumiem, Saeimā pašlaik tiek virzīti grozījumi Konkurences likumā, kas KP paredzētu plašākas pilnvaras.
Izglītošana un naudas sodi. Kā disciplinēt?
Respondenti, vērtējot efektīvākos veidus uzņēmēju atturēšanai no iesaistīšanās pārkāpumos, kā zemākas prioritātes risinājumu ierindo uzņēmēju izglītošanu. Kā efektīvāko disciplinēšanas veidu aptaujātie min tieši lēmumus, ar kuriem piemēroti naudas sodi.
Turklāt vairāk nekā puse, 63 %, uzskata, ka sodu apmērs ir samērīgs, tomēr atbalstītu arī to paaugstināšanu.
Salīdzinājumā ar 2016. gada pētījuma rezultātiem šogad ir pieaudzis uzņēmēju informētības līmenis par Iecietības programmu – 43 % zina vai drīzāk zina par tās iespējām. 23 % uzņēmēju kā izplatītākos iemeslus Iecietības programmas neizmantošanai min neuzticību valsts pārvaldei un bailēm tikt identificētiem.
KP atgādina, ka Iecietības programma ļauj kartelī iesaistītiem uzņēmumiem pirmajiem atzīties iestādei pārkāpumā un, KP neatklājot ziņotāja identitāti, saņemt atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos.
Kopumā 72 % respondentu pozitīvi vērtē KP darbības ietekmi uz konkurences situāciju tirgos. Aptaujātie KP darbībā visaugstāk vērtē to, ka ar iestādi ir viegli sazināties un darbinieki ir atsaucīgi.
Salīdzinājumā ar citu gadu pētījumiem juridisko biroju skatījumā ir paaugstinājusies uzticamība iestādei, tās rīcībā nododot uzņēmumu komercinformāciju. KP kā drošu iestādi atzina 89 % šīs grupas pārstāvju, šo darbības aspektu ierindojot starp augstāk novērtētājiem.
KP sabiedriskās domas pētījums šogad tika īstenots no jūnija līdz septembrim, un tā rezultāti publiskoti Pasaules Konkurences dienā, 5. decembrī. Iestāde pateicas ikvienam respondentam, kas piedalījās aptaujā, tādējādi ļaujot KP gūt padziļinātu ieskatu aktuālajā konkurences situācijā.
Pētījumā iegūtā informācija tiek ņemta vērā, katru gadu plānojot iestādes darbības prioritātes.
