Katrs desmitais vīrietis Latvijā cieš no alkohola atkarības 0
Katrs desmitais vīrietis Latvijā (10 %) cieš no alkohola atkarības, to pārmērīgi lietojot, turklāt vairākums (61%) aptaujāto vīriešu atzīst, ka ik pa laikam mēdz pārsniegt pieļaujamās alkohola normas, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Narkologs Edvīns Jaunušāns atzīst, ka pārmērīgs alkohola patēriņš un tam sekojoša atkarība ir problēma Latvijas sabiedrībā. Eksperts arī norāda, ka, lai gan vīrieši no atkarības cieš biežāk nekā sievietes, pēdējā laikā pie speciālista biežāk vērsušās arī daiļā dzimuma pārstāves.
Sievietēm alkohola atkarība raksturīga piecreiz retāk
Kamēr vīriešu vidū 10 % atzinuši, ka viņiem piemīt alkohola atkarība, to pārmērīgi patērējot, sieviešu vidū tie ir vien 2 %. Aptauja liecina, ka sievietes arī vairāk piedomā pie patērētā alkohola daudzuma – vairāk nekā puse jeb 56 % aptaujāto sieviešu atzina, ka nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas.
E. Jaunušāns skaidro, ka alkohola atkarību izteikti veicina divi faktori – iedzimtība un dzīvesveids. “Nereti atkarība veidojas līdz ar kolektīvo iedzeršanu, kas vīriešiem raksturīga vairāk – darba pasākumos, draugu saietos, arī stresa apstākļos nereti tiek patērēts alkohols. Kad šādas kopīgas alkohola lietošanas reizes kļūst biežākas, nostiprinās alkohola patēriņa regularitāte, un organisms pamazām pierod pie devas, sākot to pieprasīt atkal un atkal,” komentē ārsts.
Viņš norāda, ka izteiktākais signāls, kas liecina par atkarības iestāšanos, ir tā dēvētais “paģiru sindroms”, kad persona sāk lietot alkoholu, lai uzlabotu pašsajūtu pēc pārmērīga alkohola patēriņa. “Tad izveidojas tāda ķēde – iedzer vienu vakaru, iedzer nākamajā dienā, lai justos labāk, tad jau lieto alkoholu arī trešajā dienā,” stāsta narkologs.
No alkohola atkarības cieš arī jaunieši
4 % aptaujāto 18 – 24 gadu vecumā atzīst, ka viņi cieš no alkohola atkarības, turklāt vairāk nekā puse (53 %) jauniešu šajā vecumposmā mēdz ik pa laikam pārsniegt pieļaujamās alkohola devas. Tikmēr visvairāk no alkohola atkarīgo (7 %) ir iedzīvotāju 35 – 44 gadu vecumā vidū, vienlīdz daudz – arī 45 – 54 gadu vecumposmā.
Narkologs atzīst, ka diemžēl ar šo problēmu saskaras arī jaunieši. “Šeit arī bieži vainojams bara instinkts, kopīgas pasēdēšanas ar vienaudžiem, kuru laikā lieto grādīgos dzērienus. Attīstoties tehnoloģijām, jauniešiem mēdz arī sarukt interešu loks, viņi nepiekopj aktīvu dzīvesveidu, nesporto, lielu daļu laika pavada pie viedierīcēm. Šāds pasīvs dzīvesveids var novest pie biežāka apreibinošo vielu, tostarp alkohola patēriņa,” piebilst ārsts.
Viņš arī norāda, ka jaunieši paši nemeklē palīdzību atkarību jautājumos.
“Viņi šādam solim gluži vienkārši nav nobrieduši. Tāpēc, ja jaunietis kā pacients nonāk pie manis, viņu ir atveduši vecāki. Tomēr nereti vecāki arī nepamana, ka viņu atvasei ir šāda problēma, jo aizņemti savos darbos, bet bērns arī lielāko daļu laika pavada ārpus mājas – draugu kompānijā vai pat klaiņojot,” pauž eksperts.
Atkarība pēc ienākumu līmeņa nešķiro
Veselības indekss rāda, ka vairāk nekā puse (51 %) personu ar zemiem ienākumiem nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas, bet iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū tie ir 46 %. Tikmēr atkarības problēmā mēdz iedzīvoties gan aptaujātie ar zemiem ienākumiem, kuru vidū 9 % atzina, ka viņiem piemīt atkarība no alkohola lietošanas, gan arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – šajā grupā ar atkarību cīnās katrs desmitais (10 %).
E. Jaunušāns norāda, ka ienākumu līmenis Latvijā alkohola patēriņu īsti neietekmē, jo izvēle ir liela gan dzērienu, gan cenu ziņā. “Protams, ka tie, kuriem ienākumi ir lielāki, izvēlas dārgākus dzērienus – viskiju, brendiju u.c. stipros, kamēr mazāk situēti ļaudis patērē lētu alu, lētos alkoholiskos kokteiļus. Taču, ja iestājas atkarība, pie sasistas siles cilvēki attopas abos gadījumos,” komentē narkologs.
Starp biežākajām veselības problēmām, ko veicina pārmērīga alkohola lietošana, ir psihoemocionālas dabas problēmas, kā trauksme un pat depresija, miega traucējumi.
Var piemeklēt sirds un asinsvadu slimības, gremošanas sistēmas problēmas, bieži ir kuņģa čūlu gadījumi.
Atkarīgie slimo arī ar hepatītu un epilepsiju.
Alkohola pieejamība – augsta, terapija – bieži vien dārga
Narkologs stāsta, ka pacienti vēršas pēc palīdzības, taču šķērslis daudzos gadījumos ir arī terapijas augstās izmaksas, ko slimnieks bieži vien nevar atļauties. “Ir arī valsts finansētās programmas, bet uz tām liela rinda. Sanāk tāds apburtais loks – alkohola atkarībā iedzīvoties viegli, bet ārstēšanās nereti dārga. Bet, protams, vienmēr, ir iespējams arī atrast prakses ar pieejamām cenām,” skaidro E. Jaunušāns.
Ārsts stāsta, ka ārstēšanās metodes ir dažādas un nav iespējams nosaukt vienu efektīvāko, jo kādam piemērota būs viena, citam – otra metode. Taču bieži pacientiem nozīmē psihoterapiju, ja nepieciešams – kopā ar medikamentozu terapiju. “Svarīgs atspaids cīņā pret atkarību ir atbalstoša ģimene, ja ģimenes dzīvē ir sarežģījumi, atkarīgajam visdrīzāk nebūs motivācijas ārstēties, un alkohola lietošana būs veids, kā aizbēgt no ikdienas pārdzīvojumiem un problēmām,” piebilst speciālists.
