Katrs desmitais bērns ģimenē jūtas slikti 35
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas iedzīvotāji, kam jau ir bērni, vairāk nekā citi apzinās, cik liela vērtība ir ģimene ar bērniem, un biežāk vēlas 3–4 bērnus. Tāpēc viens no demogrāfiskās situācijas uzlabošanas virzieniem varētu būt iedrošināt radīt bērnus tos cilvēkus, kas šobrīd nevēlas būt vecāki. Patlaban Latvijā desmit procenti bezbērnu ļaužu atzīstot, ka vēlas visu savu dzīvi pavadīt bez bērniem.
Tā ir tikai viena no atziņām, kas radusies Latvijas Universitātes pētniekiem, aptaujājot vairāk nekā 2000 cilvēkus “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpētē”. Tās ietvaros aptaujāti studenti, 12. klašu skolēni, 5. un 9. klašu skolēni un viņu vecāki.
Tāpat aptaujāti vecāki, kam ir pirmsskolas vecuma bērni, un Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav bērnu. Pētījumu pasūtījis Pārresoru koordinācijas centrs, un tādi paši jautājumi vecākiem un jauniešiem uzdoti 2004. gadā, tāpēc pētniekiem bija iespēja salīdzināt, vai un kā šajos astoņpadsmit gados mainījusies sabiedrības attieksme pret ģimenes vērtībām.
Interesanti, ka arī laikā, kad veikts iepriekšējais pētījums, Latvijā bija dzimstības kritums – 2004. gadā piedzima tikai vidēji 9,1 bērns uz 1000 iedzīvotājiem, bet pērn šis rādītājs otro gadu pēc kārtas bija 9,2, kamēr 2019. gadā tas bija 9,8.
Salīdzinot ar 2004. gadu, nav mainījies tas, ka tāpat kā iepriekš Latvijas iedzīvotāji vēlas 2–3 bērnus. Visvairāk bērnus vēlas sievietes un vīrieši, kuriem jau ir bērni – 5. un 9. klašu skolēni. Pat ar labiem finansiāliem apstākļiem un bērnu uzraudzības iespējām aptuveni desmitā daļa aptaujāto bērnus negribētu, un tikpat daudz aptaujāto pat labos apstākļos negribētu vairāk par vienu atvasi.
32% vīriešu un sieviešu teikuši, ka vēlas divus bērnus, bet 37% sieviešu un 38% vīriešu – trīs bērnus. Pārējie sapņo par vēl kuplāku ģimeni.
Iemesli, kāpēc Latvijas ļaudis vēlas bērnus, arī kopš 2004. gada nav būtiski mainījušies: visbiežāk aptaujātie šo vēlmi pamatojuši, atzīstot, ka “dzemdējot sieviete rada jaunu dzīvību” un “es vēlos piedzīvot sava bērna izaugsmi”. Trešais biežāk minētais iemesls 2004. gadā bija “mīlestība pret savu bērnu nav aizvietojama”, bet šogad tas bija tikai 5. vietā. Trešais biežāk paustais apgalvojums 2022. gadā bijis “es vēlos justies derīgs un svarīgs savam bērnam”.
Pie iemesliem, kāpēc negribētu bērnus, aptaujātie šogad biežāk nekā agrāk norādījuši, ka nākotne ir nedroša un viņi baidās pakļaut bērnus bīstamām situācijām. Taču labā ziņa ir tā, ka 2022. gadā retāk atzīts, ka trūkst valsts atbalsta ģimenēm. Vienlaikus šogad arī aptaujātie retāk nekā agrāk apgalvojuši, ka bērni ir dzīves jēga.
Pieaugusi vardarbība?
Būtisks ir pētnieku secinātais, ka biežāk bērnus nevēlas tie, kuri paši bērnībā piedzīvojuši fizisku vai emocionālu vardarbību, nav jutuši atbalstu no savas ģimenes. Tas nozīmē: ja vēlamies, lai Latvijā arī nākotne dzimtu bērni, jāgādā, lai mūsdienu jaunā paaudze savās ģimenēs justos labi. Tāpēc satraucoši ir izpētē gūtie dati, ka mūsdienās bērni biežāk nekā 2004. gadā atzīst, ka piedzīvojuši emocionālu, fizisku vai pat seksuālu vardarbību. Biežāk vardarbību piedzīvo meitenes, tātad nākamās mātes.
9. klašu meitenes 49,4% gadījumu atzinušas, ka ģimenē pret viņām izturas emocionāli vardarbīgi. Tas ir par 14% biežāk nekā pētījuma rezultātos pirms astoņpadsmit gadiem. Piektā daļa devītklasnieču apgalvo, ka izjutušas arī seksuālu vardarbību. Kopumā secināts, ka ļoti slikti savās ģimenēs jūtas desmitā daļa aptaujāto bērnu.
Skaidrojot šos datus, Latvijas Universitātes pētniece, psiholoģijas doktore Laura Pirsko sacīja – attiecībā uz fizisko vardarbību svarīgi atcerēties arī par citiem pētījumiem, kas parāda, ka tā pieaugusi kovida pandēmijas laikā, tāpēc būtu vērts skolēnus aptaujāt pēc kāda laika vēlreiz.
Augstie vardarbības rādītāji varētu apliecināt arī to, ka ne tik daudz pieaugusi vardarbība, cik bērnu spēja to atpazīt un atzīt. Agrāk to bieži mēdza slēpt vainas apziņas un kauna dēļ. “Tātad šie dati var nozīmēt to, ka mēs kā sabiedrība esam augusi,” teica pētniece, piebilstot: tas gan nenozīmē, ka varam neuztraukties.
Arī Ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs Imants Parādnieks pētījuma prezentācijā teica: jo sevišķi seksuālās vardarbības apmērus pret devītklasniecēm būtu nepieciešams pētīt sīkāk.
Vairāk novērtē mieru
Aptaujātajiem tika arī lūgts ranžēt dažādas vērtības: 1. vietā nonāca ģimenes drošība, bet otrajā – veselība. Trešā lielākā vērtība šogad bija miers pasaulē, kamēr 2004. gadā tas bija tikai 11. svarīgākā vērtība. Valsts drošība kā vērtība 2004. gadā bija tikai 24. vietā, bet šogad tā bija 8. vietā. Jāpiebilst, ka tie, kas nevēlas bērnus, kā svarīgāko vērtību toties minējuši “Domu un rīcības brīvību”, kamēr vidēji starp aptaujātajiem šī vērtība ir 5. vietā.
Tas licis I. Parādniekam secināt: lai veicinātu dzimstību, svarīgi ir skaidrot sabiedrībai, ka bērns automātiski nenozīmē atteikšanos no brīvības. Jāparāda labais, kas ienāk dzīvē līdz ar bērnu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs piebilda: būtiski arī turpināt vairot valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem. Latvijas Universitātes profesore Sandra Sebre piekrita: “Valsts politikai jābūt tādai, lai jaunie vecāki zinātu, ka nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu atbalstu.”
