Katrs ceturtais parks Rīgā ir kritiskā stāvoklī 2
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti, veicot inventarizāciju, konstatējuši, ka kritiskā stāvoklī ir 25% jeb aptuveni 30 galvaspilsētas parku teritorijas, un remontdarbus tajos nepieciešams veikt tuvākā gada vai divu laikā, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Šī gada maijā Rīgas domes vadība Mājokļu un vides departamentam uzdeva veikt visu pilsētas parku inventarizāciju ar mērķi noteikt to tehnisko stāvokli un nepieciešamos uzlabojumus.
Kopumā apsekoti un novērtēti infrastruktūras elementi 116 teritorijās, kas kopumā aizņem aptuveni 311 hektārus.
Apkopojot apsekošanas rezultātus, departaments uzskata, ka steidzamākie nepieciešamie darbi infrastruktūras atjaunošanai un uzlabošanai ir Esplanādes celiņu atjaunošana, Dzegužkalna kāpņu un atbalsta sienas gar Daugavgrīvas ielu atjaunošana, Arkādijas parka Mārupītes krastu stiprināšana un celiņu atjaunošana, Pļavnieku parka celiņu atjaunošana un Sarkandaugavas parka celiņa gar Sarkandaugavas ielu atjaunošana.
Apsekošanā vizuāli tika vērtēti celiņu segumi, kāpnes, atbalsta sienas, veloceliņi, soliņi, atkritumu urnas, norobežojošie labiekārtojuma elementi, ūdenstilpju aizauguma pakāpe, erozija, bērnu rotaļu laukumi un citas lietas.
Pēc vizuāli nosakāmā tehniskā stāvokļa elementi tika iedalīti piecās grupās.
A grupā iekļauto teritoriju stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, jo tas atrodas avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un remontdarbi jāplāno tuvākā gada vai divu laikā. B grupā iekļautajām teritorijām remontdarbi nepieciešami divu līdz trīs gadu laikā, bet C – trīs līdz piecu gadu laikā. Divās grupās iedalīti arī parki, kuros nesen veikti remontdarbi, kā arī tie, kuri ir apmierinošā stāvoklī.
Vienā parkā vai skvērā infrastruktūras elementiem vai to daļām gan varēja būt vairāki vērtējumi. “Piemēram, Arkādijas parkā pēdējos gados ir atjaunoti atsevišķi celiņi, bet joprojām viena daļa celiņu ir avārijas stāvoklī,” skaidroja pašvaldībā.
Pārsvarā A kategorijā iekļautajās teritorijās jāveic gājēju celiņu atjaunošana vai izbūvēšana, kāpņu, atbalsta sienu atjaunošana, ūdenstilpju krastu stiprināšana, nogāžu stiprināšana un apgaismojuma ierīkošana. Kopumā šajā kategorijā iekļauti 25% apsekoto teritoriju.
A prioritāte gājēju celiņu atjaunošanai vai izbūvei noteikta aptuveni 30 teritorijām – Esplanādē, Alberta laukumā, Pēterbaznīcas skvērā, Pļavnieku parkā, Krišjāņa Valdemāra un Šarlotes ielas skvērā un citur. A prioritāte kāpņu atjaunošanai noteikta Dzegužkalnā, Ebreju kapos, Gogoļa-Strūgu ielas skvērā, Bastejkalnā, skvērā pie Zunda kanāla un Arkādijas parkā. A prioritāte atbalsta sienu atjaunošanai noteikta Dzegužkalnā, Alberta laukumā, Arkādijas parkā, skvērā Slokas un Pulka ielas stūrī.
Savukārt A prioritāte ūdenstilpju krastu stiprināšanai noteikta Arkādijas parkā, Māras dīķa apstādījumos, Kronvalda parkā un Nordeķu parkā.
A prioritāte nogāžu stiprināšanai noteikta Dzegužkalnā, Kronvalda parkā un Arkādijas parkā, bet apgaismojumu primāri nepieciešams ierīkot Nordeķu parkā, Ēbelmuižas parkā un Arkādijas parka neapgaismotajā daļā.
Apmierinošā stāvoklī atrodas Herdera laukums, Sadovņikova ielas skvērs, Spilves skvērs, Anniņmuižas un Vecumnieku ielas skvērs, Bāriņu- Smiļģa iela skvērs un vēl vairāki desmiti skvēru.
Lai nodrošinātu plānveidīgu un nepārtrauktu infrastruktūras atjaunošanu, departaments ir sagatavojis pieprasījumu jaunas budžeta programmas “Publisko apstādījumu infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana” izveidei 2020.gadā.
Ja līdzekļi tiks piešķirti, pirmkārt, tiks uzsākta Esplanādes celiņu atjaunošana. Cik kopumā naudas būtu nepieciešams visu remontdarbu veikšanai departamentā gan neatklāja, norādot, ka par to tiks diskutēts lemjot par nākamā gada budžetu.
