Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs savlaicīgi nesaņemtas ārstēšanas dēļ spiests neapmeklēt darbu 0
Katrs ceturtais (26 %) Latvijas iedzīvotājs ir ilgāk neapmeklējis darbu tikai tāpēc, ka savlaicīgi nav varējis tikt uz nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, liecina kustības “Dzīvesspriedums” aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Tostarp 17 % šāda situācija gadījusies vienu reizi, bet katram desmitajam (10 %) – vairākkārt.
Pērn atvērts teju miljons slimības lapu
To vidū, kuri savlaicīgas ārstēšanas nepieejamības dēļ bija spiesti vairākkārt neapmeklēt darbu, visvairāk ir iedzīvotāju 35 – 54 gadu jeb ekonomiskās darbspējas vecumā.Vairums (81 %) aptaujāto iedzīvotāju arī norādījuši, ka viņu ieskatā pamata veselības aprūpes pakalpojumus – izmeklējumus un speciālistu konsultācijas – Latvijā ir grūti saņemt.
Cilvēki Latvijā slimo bieži – kā rāda Nacionālā veselības dienesta dati, 2018. gadā kopumā atvērts teju miljons (966 841) e-darbnespējas jebs limības lapu. Lielākajā daļā gadījumu cilvēki darbnespējas lapas atvēruši, jo sirguši ar elpošanas sistēmas slimībām, kam seko skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas. Biežsiemeslsdarbnespējaslapasatvēršanaibijušasarīgremošanas un asinsrites sistēmas slimības.
Dabspējīgs cilvēks – valsts ekonomiskās attīstības pamats
Uzņēmējs,“Latvijas Finiera” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis skaidro, ka cilvēku darbnespēja atstāj lielu ietekmi uz kopējo valsts ekonomisko attīstību. “Izvērtējot situāciju “Latvijas Finierī”, redzam, ka atvērtajās slimības lapās tiek pazaudēta desmitā daļa no kopējā darba stundu skaita uzņēmumā, kuras cilvēki pavada ārstējoties.
Lai nodrošinātu ražošanas procesu nepārtrauktību, nākas meklēt aizvietotājus vai vienoties par virsstundu apmaksu citiem kolēģiem.Izsakot to finanšu rādītājos, darbinieku aizvietošanas izmaksas un neiegūtie ieņēmumi mērāmi miljonos eiro. Un tas ir tikai viena uzņēmuma piemērs,” stāsta U. Biķis.
Viņš skaidro, ka šo iemeslu dēļ “Latvijas Finieris”no savas puses pastiprināti iegulda resursus darbinieku veselības stiprināšanā. Piemēram, tiek nodrošināta brīvprātīgā veselības apdrošināšana, atbalstīta darbinieku dalība dažādās sporta aktivitātēs, piešķirtas papildu divas apmaksāta atvaļinājuma dienas nesmēķētājiem.
“Par personīgo veselību pirmkārt jābūt atbildīgam katram pašam, taču ļoti būtiska ir arī darba devēja loma. Tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums ir tiešā viedā atkarīgs efektivitātes gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī. Tāpēc arī no valsts mēs sagaidītu sistēmisku rīcību veselības aprūpes sakārtošanā, īpaši kopējās sistēmas efektivitātes uzlabošanā. Turklāt aicinātu nebaidīties salīdzināt to arī ar citām Eiropas valstīm, tai skaitā tepat kaimiņos,” uzsver U. Biķis.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS pēc kustības “Dzīvesspriedums” pasūtījuma. Tā tika veikta 2019. gada augustā, visā Latvijā tiešās intervijāsaptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
“Dzīvesspriedums” ir jaunizveidota kustība ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei un līdzekļu neapdomīgs izlietojums, un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu.
Kustībā apvienojušies Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, pacientu organizācija “ParSirdi.lv”, atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija u. c. pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas.
Plašāka informācija par kustību pieejama www.dzivesspriedums.lv. Vietnē ikviens, parakstoties ar savu sociālo tīklu pasi, var atbalstīt iniciatīvu palielināt veselības budžetu.
