Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs apsver iespēju samazināt gaļas patēriņu vai pat atteikties no tās 0
Katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju apsver domu par uzturā lietoto gaļas un gaļas izstrādājumu apjomu samazināšanu vai atteikšanos no tā pavisam, kļūstot par veģetārieti vai vegānu – tā secināts jaunākajā „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā pētījumā par iedzīvotāju gaļas un gaļas produktu lietošanu uzturā.
Interesanti, ka lielākais īpatsvars šādu plānu kalēju ir Rīgas mājsaimnieču vidū, kā arī Latgales respondentu vidū. Tajā pat laikā vairāk nekā puse jeb 55% respondentu ir pārliecināti, ka tuvākajā nākotnē nemainīs savus gaļas ēšanas paradumus, 5% plāno paplašināt uzturā lietotos gaļas veidus, bet 6% – samazināt. Līdzīga situācija ir arī gaļas izstrādājumu ēšanas paradumu izmaiņu plānos.
Aptuveni puse iedzīvotāju (52%) reti vai dažreiz mēdz aizstāt gaļu un gaļas izstrādājumus ar citiem alternatīviem produktiem: visbiežāk gaļas un gaļas izstrādājumu vietā ēd zivis (87,5%) sēnes (55%) vai pākšaugus (51,5%).
Vērtējot iedzīvotāju attieksmi par veģetārismu un vegānismu, 33% respondentu uzskata, ka tas ir dzīvesveids, kamēr 42% uzskata, ka ziemeļnieku tautām tomēr nav ieteicams atteikties no gaļas un gaļas izstrādājumiem. 26% respondentu ievērojuši, ka pievērsties šādam dzīvesveidam būtu dārgi, bet aptuveni ⅕ jeb 21% respondentu liekas, ka būt par vegānu/veģetārieti ir moderni un populāri. Domājot ilgtermiņā, 37% iedzīvotāju norāda, ka veģetārisms un vegānisms nav veselīgs dzīvesveids, bet 18% aptaujāto radies priekšstats, ka būt par vegānu/veģetārieti ir grūti, jo veikalā ir nepietiekams vajadzīgo preču sortiments.
Pētījums par Latvijas iedzīvotāju paradumiem svaigas gaļas un gaļas produktu lietošanā uzturā tika veikts sadarbībā ar pētniecības centru SKDS 2017. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
