Katrs 150. rīdzinieks – HIV pozitīvs. Latvijā dubultojies jauno gadījumu skaits informatīvo mēnešu ietvaros 0
2016.gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā reģistrēti 197 jauni HIV pozitīvi gadījumi, bet tikai atlikušajos četros gada mēnešos vien – 168 gadījumi. Šajā laikā publiskajā telpā notika intensīva sabiedrības informēšana par HIV situāciju Latvijā un nepieciešamību veikt HIV testu. Kampaņas laikā dubultojies jaunatklāto HIV gadījumu skaits – rāda jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Pērnā gada nogalē vairāku nevalstisko organizāciju aktivitāšu rezultātā sabiedrība tika aktīvi informēta par HIV situāciju Latvijā un aicināta vismaz reizi gadā veikt HIV testu, jo tas ir vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu. Sabiedrības atsaucība bija augsta, kā rezultātā aktīvas informēšanas apstākļos testēšanas rādītāji pieauga par 15%.Jaunākie SPKC dati liecina, ka kampaņas laikā dubultojies jaunatklāto HIV gadījumu skaits. Ja pērn gada pirmajos astoņos mēnešos fiksēti vidēji 24 jauni HIV gadījumi mēnesī, tad kampaņas laikā – ik mēnesi 42.
Pērn kopumā reģistrēti 365 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir mazāk nekā 2015.gadā – 393. Līdzīgi samazinājums vērojams arī AIDS statistikā – 133 (103 – 2015.gadā). Taču speciālisti šo kritumu saista nevis ar infekcijas samazināšanos, bet laikus neveiktu diagnostiku un sarukušo iedzīvotāju skaitu Latvijā.
Pērn pieaudzis nenoskaidrotos apstākļos iegūto HIV gadījumu skaits 135 (119 – 2015.gadā) – baiļu un sabiedrības aizspriedumu dēļ cilvēki mediķiem neatklāj, kā varētu būt ieguvuši HIV. Tāpat dubultojies gadījumu skaits, kad māte nodevusi infekciju savam bērnam -6 (3- 2015.gadā).
Kopumā samazinājies narkotiku un homoseksuālu kontaktu ceļā iegūtais HIV gadījumu skaits. Galvenais infekcijas izplatības ceļš joprojām ir heteroseksuāls.
Pieaudzis jaunu inficēšanās gadījumu skaits sieviešu vidū – 135 sievietes/230 vīrieši (129/264 – 2015.gadā).
Jaunatklāto gadījumu skaits Rīgā ir samazinājies – 206 (257 – 2015.gadā). Taču iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ – Rīgā nu jau katrs 150-ais* iedzīvotājs ir inficēts ar HIV (iepriekš katrs 200-ais). Palielinājies arī jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits visos reģionos – Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.
“To varētu skaidrot ar izglītošanas darbu, ko esam veikuši reģionos, lasot lekcijas par HIV/AIDS lauku ģimenes ārstiem, kuri ieinteresēti atjaunot savas zināšanas. Acīmredzot arī ģimenes ārsti biežāk piedāvājuši saviem pacientiem veikt testu,” skaidro RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra infektoloģe, 2.HIV/AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja Inga Ažiņa.
Savukārt pieaugumu neizskaidrotā ceļā iegūto gadījumu segmentā I.Ažiņa skaidro ar to, ka cilvēki nevēlas atklāt savu seksuālo orientāciju, atzīt kontaktus ārpus esošajām attiecībām, arī faktu, ka ir bijusi pieredze narkotiku lietošanā. “Šobrīd tiešām redzam jauna tipa pacientus – ar labu izglītību, darbu, sociālo statusu – HIV pozitīva pacienta profils tiešām mainās. Cilvēkiem grūti pieņemt faktu, kas noticis. Ir jāatzīstas, bet slēpties ir vieglāk. Taču mēs, ārsti, neesam policisti.”
Biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace uzsver – “Iedzīvotāju informēšana viennozīmīgi devusi rezultātus, ļaujot atklāt vairāk inficēšanās gadījumu. Vienlaicīgi mazinājies AIDS gadījumu skaits, kas skaidrojams ar to, ka no 2016.gada HIV ārstēšanas uzsākšanas slieksnis tika paaugstināts. Tās ir labās ziņas. Taču kauna traips Latvijai ir fakts, ka pērn dubultojies HIV inficēto jaundzimušo skaits! Šie gadījumi nav analizēti un izmeklēti, kam ar steigu ir jānotiek!”
Atbalsta grupas inficētajiem ar HIV, kā arī AIDS slimniekiem “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks uzsver: “Mūsu valstī HIV pozitīvo pacientu psihoemocionālo problēmu risinājumam netiek pievērsta nekāda uzmanība. HIV inficēto stāvoklis Latvijā ir neapskaužams, un šai grupai domāto “pakalpojumu grozs” ir faktiski tukšs. Diemžēl Latvijā nav pat normatīva dokumenta, kur būtu skaidri definētas prioritātes HIV jomā. Ilgāka vilcināšanās HIV pacientu terapijas uzlabošanā patiešām būtu kliedzoša tuvredzība un kārtējā Latvijas starptautiskā izgāšanās”.
A.Veiķenieks arī uzsver – pērnā gada nogalē nevalstisko organizāciju veidotās kampaņas – #Reizi gadā un “Es zinu! Vai Tu zini?” skaidri pierādījušas, ka, aktīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni informējot līdzpilsoņus, ir veicināta iedzīvotāju vēlme veikt HIV testus. Taču NVO ierobežotie finanšu resursi nevar nodrošināt ilglaicīgu sabiedrības izglītošanas programmu bez pamanāma valsts atbalsta.
Latvija joprojām ieņem 2. vietu Eiropas Savienībā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1. vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita**. Kopš brīža, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēti 6972 HIV pozitīvi cilvēki – no tiem 1712 jau miruši, bet 5260 turpina dzīvot, no kuriem apmēram 35% saņem ārstēšanu.
Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks.
* – Aprēķins veikts, ņemot vērā aktuālos Centrālās statistikas pārvaldes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, SPKC datus. Rīgā reģistrēti 56% no visiem jaunajiem gadījumiem, no kā var secināt, ka Rīgā dzīvo 2966 HIV inficētie, kas ir katrs 150.rīdzinieks darbspējīgā vecumā.
** – Dati – ECDC, WHO HIV/AIDS Report Europe 2014
