Katram vīnam sava glāze! Kādas glāzes piemērotas noteiktiem vīniem? 0
Vīru nevērtē pēc cepures, bet par vīnu gan spriež, kad tas ieliets glāzē. Tās galvenais uzdevums – izcelt dzēriena krāsu, smaržu un garšu.
Labs vīns sagādā īpašus brīžus, bet laba glāze spēj izcelt šī dzēriena īpašības.
Ja vienu un to pašu vīnu ielej glāzēs, kas paredzētas sulai, dzirkstošajam un sarkanajam vīnam, ir atšķirīga krāsa un sajūtas katra malka garšā un aromāta piesātinājumā, jo šo dzērienu uztveram ar visām maņām.
Protams, tikai izsmalcinātiem baudītājiem mājās ir vairāku veidu glāzes dažādiem vīniem. Tomēr universāla glāze ir klasiska – no plāna, smalka, caurspīdīga stikla, tulpes zieda formā. Ieteicama pietiekami liela, lai vīnu varētu saskalināt bez izšļakstīšanās un lai dzēriens tajā spētu brīvi elpot, saskaroties ar gaisu. Sievišķīga, apaļa glāzes forma ieskauj vīnu, ļaujot tam sašūpoties, lai radītu daudz dabiskāku aromātu.
No vienas pudeles parasti piepilda 6 – 8 glāzes, tāpēc pieņemts, ka vīns aizņem trešdaļu līdz pusi katras tilpuma.
Labs vīns pats zinot savu glāzi. Tam ir vairāki zinātniski pamatoti izskaidrojumi.
Viens no tiem ir ķīmiskās īpašības, jo glāzes forma ietekmē fenolus – aromātiskus savienojumus, kas nosaka buķeti un pat vīna garšu. Platā glāzē, kur dzēriena virsmai ir lielāka saskarsme ar skābekli, fenoli ātrāk pārvēršas ēterī, kas rada izteiktāku sausu garšu.
Otram izskaidrojumam ir bioloģiska izcelsme, jo glāze palīdz virzīt vīnu mutē tā, lai īpašākās garšas notis sajustu visupirms, bet dažas nianses padarītu nemanāmākas.
Liela, plata, atvērta glāze ir ērta nelieliem malciņiem, bet gara, šaura liek galvu stipri atliekt teju pie katra malka. Abos gadījumos malki nonāk dažādās garšas zonās, tāpēc vilšanās, baudot vīnu, dažreiz ir nepiemērotas glāzes dēļ, nevis tāpēc, ka pārdevējs nepamatoti salielījis dzērienu.
Glāzes izvēlē noteicošā ir forma, krāsa un stikla biezums. Vīnam – plāna un caurspīdīga, jo iepazīšanās ar šo dzērienu sākas no tā krāsas toņa – salmu vai dzintara, rubīna vai tumšsarkana.
Arī dzirkstošajiem dzērieniem burbulīši kā spožas pērlītes ir tikai pareizajā glāzē, ko apzīmē kā flute. Tā ir ap 170 ml tilpumā, nedaudz sašaurināta augšdaļā, taču ne pārmērīgi izstiepta, lai malkojot nenāktos zodu pārāk pacelti. Dzirkstošo vīnu piepilda apmēram līdz pusei un dzer lieliem malkiem.
Jaunajiem vieglajiem sausajiem vīniem piemērotas vidēja izmēra glāzes. Viegli sašaurinātās nesaglabā aromātu, šāds tilpums ļauj tam ātri pacelties un veiksmīgi sevi pasniegt.
Vācijas un Elzasas rīslingam vai Luāras ielejas Sauvignon Blanc ir izteikts skābums un mineralizācija, tādēļ tiem vajadzīga glāze, kas augšdaļā sašaurināta izteiktāk. Tad dzēriens koncentrējas uz mēles gala, uzreiz notveram saldo garšu, ko vīndaris vēlējies izcelt.
Jo vairāk uz dienvidiem augušas vīnogas, jo piesātinātāka un saldāka ir vīna garša. Tādēļ tas jāpasniedz citādāk, lai mēles galiņš nepaspēj sagaršot saldo, proti, lai dzēriens drīzāk nonāk tajās zonās, kas jutīgākas pret skābām garšām. Šādam vīnam nepieciešamas apaļākas glāzes ar platāku augšdaļu.
Sausajiem rozā vīniem arī piemērotas tulpes zieda formas glāzes ar nedaudz paplašinātu augšdaļu. Tās ļauj izcelt svaigo aromātu un raksturīgās garšas notis, ko labāk sajūt ar mēles galiņu.
Sarkanajam vīnam ar bagātu buķeti izvēlas liela apjoma (ap 500 ml) glāzes, kas ļauj akcentēt skābumu un aromātu daudzveidību.
Bordo vīnu lej izstieptākas formas glāzē, kas augšdaļā sašaurinās, bet burgundieti – gandrīz apaļās, ar platu augšdaļu.
Viegliem augļu un sarkanajiem vīniem, lai sagaršotu svaigumu un noslēpumainību, der vidēja lieluma glāzes, kas atgādina rozes pumpuru.
Deserta vīniem parasti izmanto nelielas (ap 150 ml) glāzes, kas pēc formas atgādina bordo vīna glāzes. Tad būs sajūta, ka nauda par pudeli dārga vīna nav nomesta zemē, un arī lēts dzēriens nešķitīs nekam derīgs.
