Katram savus svētkus. Vai 10. jūlijs būs Karavīru diena? 2
Mediķiem, skolotājiem, robežsargiem, policistiem un ugunsdzēsējiem ir sava profesionālā diena, bet karavīriem neesot. Tāpēc Aizsardzības ministrija ierosinājusi likuma grozījumus, lai 10. jūliju oficiāli atzītu par Latvijas Karavīru dienu. Tas spodrinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tēlu, godinātu mūsu karavīrus un zemessargus.
Gan profesionāļiem, gan rezervistiem
Likumprojekta “Par svētku, atceres un atzīmējamajām dienām” grozījumu iniciators ir Aizsardzības ministrija ar Raimondu Bergmani priekšgalā. Izmaiņu argumentācija saistās ar to, ka NBS karavīri un zemessargi, nododot zvērestu, apliecinājuši gatavību ziedot Latvijas valstij pašu dārgāko – savu dzīvību. Karavīri kalpo savai zemei ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajās operācijās. Šī aroda pārstāvji sniedz atbalstu sabiedrībai, iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā, piedalās dabas katastrofu likvidēšanā un arī novērš draudus, ko rada nesprāgusi munīcija, sekojot vadmotīvam: “Gods kalpot Latvijai!”
“Ja izsludinātais likumprojekts būs saskaņots un stāsies spēkā, tad juridiskais statuss būs “atzīmējama diena”, nevis “svētku diena”, kas tiek izsludināta kā brīvdiena,” ierosinājuma būtību skaidro ministrijas preses sekretāre Anete Gnēze.
Plānots, ka Latvijas Karavīru diena tiktu veltīta arī rezerves karavīriem un zemessargiem, kā arī tiem, kas ir atvaļinājušies no dienesta. NBS šobrīd ir 16 000 karavīru, no kuriem 5000 profesionālā dienesta karavīri, 8000 zemessargi un 3000 rezerves karavīri. Šā gada laikā bruņotie spēki neitralizējuši 7184 sprādzienbīstamos priekšmetus, izglābuši un atraduši 75 cilvēkus, kā arī piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs.
Riskē ar savu dzīvību
Pirmā oficiālā Ugunsdzēsēju un glābēju diena tika svinēta 2011. gadā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha stāsta, ka tradicionāli 17. maijā tiek rīkotas atvērto durvju dienas ugunsdzēsības depo un svinīgie apbalvošanas pasākumi visā Latvijā. “Atvērtās durvju dienas dod iespēju iedzīvotājiem novērtēt VUGD darbu. Šajās dienās apmeklētāju ir patiešām daudz. Gan amatpersonām, gan darbiniekiem tiek pasniegti Iekšlietu ministrijas apbalvojumi par labi padarīto darbu,” skaidro I. Šaboha. “Uzskatu, ka šādas svētku dienas ir vajadzīgas. Tādā veidā tiek celts šīs profesijas prestižs un pašu darbinieku apziņa par valstiski nozīmīgu pienākumu veikšanu. Katru dienu visā Latvijā uz izsaukumiem gatavi doties vairāk nekā 230 specializētie transportlīdzekļi, dežurē 466 ugunsdzēsēji glābēji, 92 daļās un posteņos strādā 2427 ugunsdzēsēji glābēji.”
“Tēla spodrinātājs” Mairis Briedis
Arī Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava uzsver, ka 2015. gadā oficiāli atzītā Policijas darbinieku diena ir liels ieguvums. “Jau pirms tam mēs svinējām šo svētku dienu, bet ir patīkami, ka 5. decembris nu ir atzīts valstiski kā mūsu diena. Tad tiek rīkota svinīga sanāksme, kurā apbalvojumus saņem labākie darbinieki. Arī katrā kolektīvā notiek neliela atzīmēšana.
Tradīcija, kas nāk līdzi ar Inta Ķuža kļūšanu par Valsts policijas priekšnieku, – ik gadu tiek izveidotas piecas nominācijas par dažādiem sasniegumiem. Piemēram, pagājušajā gadā nomināciju “Tēla spodrinātājs” ieguva Mairis Briedis. Šādi apbalvojumi stiprina lojalitāti, akcentē vērtības, kas nav noteiktas darba līgumā, bet atkarīgas no katra cilvēka paša. Atbalstu arī Aizsardzības ministrijas iniciatīvu par Latvijas Karavīru dienu,” saka S. Pildava.
Vjetnamieši nesapratīs
2015. gadā Saeima noteica, ka 7. novembris būs Robežsargu dienu. “Ir ļoti nozīmīga šīs profesijas godināšana valstiskā līmenī, lai atzīmētu Latvijas brīvvalsts robežsargu devumu mūsu valsts labā. Tādēļ pasniedzam arī goda rakstus un pateicības labākajiem,” vēsta Valsts robežsardzes koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Aksels Sadovskis.
Evelīna (vārds mainīts), kura robežsardzē strādā deviņus pilnus gadus, stāsta: “Nekas gan dižs šajā dienā nenotiek. Kopumā un arī mūsu kolektīvā šo dienu atzīmējam vienīgi ar to, ka robežsardzes priekšnieks visiem darbiniekiem (katram individuāli) atsūta apsveikumu, kuru pats ir parakstījis. Šajā dienā notiek svinīga sanāksme, pirms tās tiek apkopots gadā paveiktais darbs. Pasākumā apbalvo labākos darbiniekus. Darbs netiek pārtraukts, bet visi zina, ka šī ir mūsu diena. Robežsargiem nav pieļaujamas tādas “brīvdienas visiem”. Kurš tad laidīs cilvēkus ārpus valsts? Kurš gan pateiks vjetnamiešiem: šodien ne, šodien mums brīvs?”
Vīns, uzkodas un svinīgas sarunas
Medicīnas darbinieku dienu Latvijā svin jūnija trešajā svētdienā. “Centralizēti, lieli pasākumi netiek rīkoti. Katrā ārstniecības iestādē vadītāji izvēlas paši, vai un kādā veidā to atzīmēt. Vai gluži pretēji – neatzīmēt. Tradicionāli veselības ministre apsveic visus šīs nozares speciālistus, izteic pateicību par paveikto darbu. Šis apsveikums tiek ievietots mūsu mājaslapā internetā,” komentē ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Oficiāli pieņemts, ka par savu zināšanu un pieredzes nodošanu bērniem, pedagogiem īpaša pateicība tiek teikta 1. oktobrī. Kādreiz mācību iestādēs Skolotāju dienā skolotājiem piešķīra brīvdienu un viņi devās ekskursijā. Tikmēr pedagoga pienākumus pārņēma vecāko klašu skolēni, kas nu varēja iejusties skolotāja ādā. Tomēr pēdējo gadu laikā tradīcijas ir mainījušās.
Lažas speciālās internātpamatskolas skolotāja Ieva Kronberga dalās pieredzē, kā tagad svētki tiek svinēti, piemēram, Aizputes novadā: “Tradicionāli tā ir saīsinātā darba diena. Bērni skolotājiem veido, raksta apsveikuma kartītes. Šai dienai par godu oktobrī braucam arī ekskursijā, bet sestdienā vai svētdienā. Pagājušajā gadā Kazdangā notika koncerts, kas bija veltīts visiem mūsu novada skolotājiem. Bija arī vīns, uzkodas, svinīgās uzrunas, kuras teica Aizputes mērs un pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja.”
