Katram savs dārzs: tā plānošanas varianti 0
Pastāv vairāki dārzu plānošanas varianti, un lielākā daļa no jau izveidotajām zaļajām oāzēm atbilst kādam no šiem veidiem, apzinās to saimnieki vai ne.
Dzīvē reti kad sastopami vienas kompozīcijas dārzi tīrā veidā. Biežāk ir kaut kas no viena un kaut kas no cita. Svarīgākais ir saprast, kam dārzā būs galvenā, bet kam – pakārtotā loma, lai sākotnējais haoss pārvērstos ērtā, izplānotā un skaistā vidē.
Dārzs kā istaba
Neliela izmēra dārzs, ko pa visu perimetru norobežo zaļi stādījumi. Visbiežāk iekārtots kā neliels dārziņš aiz mājas, iekšpagalms vai rindu māju dārziņš. Šādā dārzā svarīgi norobežoties no svešiem skatieniem un maksimāli izmantot tā nelielo platību. Līdz ar to galvenā uzmanība jāpievērš pietiekami nosedzošiem, bet tajā pašā laikā dekoratīviem stādījumiem un ērtai atpūtas vietai – tā var būt neliela lapene, tējas namiņš vai terase pie mājas sienas. Vajadzīgi arī daži dekoratīvi stādījumi, kur piesiet aci.
Dārzs – dzīvoklis
Šim dārzam pieejama lielāka platība. Līdz ar to tas ir iepriekšējā dārza – istabas paveids, kurā vairākas istabas it kā seko viena otrai un tiek nodalītas ar vieglām pergolām vai zemiem krūmu/ziemciešu stādījumiem. Šādā dārzā ir vairāk funkcionālo zonu, kurā ērti atpūsties katram ģimenes loceklim. Lielākoties te būs gan aktīvās atpūtas zona – ar basketbola grozu, nelielu peldbaseinu, batutu un smilšu kasti bērniem, klusās atpūtas stūrītis mierīgai zvilnēšanai vai lasīšanai, kā arī viesu uzņemšanas un maltītes zona. Šādā dārzā galvenā uzmanība jāpievērš labam plānojumam – tā, lai zonas nepārklātos un netraucētu to ērtu lietošanu, un pietiekamam apgaismojumam. Svarīgi padomāt par ērtu piekļuvi un staigāšanas ceļu no mājām līdz viesu zonai.
Pastaigu dārzs
Pastaigu dārzam nepieciešama gan liela platība, gan pamatīgi darba un resursu ieguldījumi, jo galvenā funkcija ir pastaiga, kuras laikā jābauda patīkama ainava. Līdz ar to dekoratīviem stādījumiem jābūt viscaur gar taciņu un celiņu tīklu, turklāt vēlams, lai tie neatkārtotos, bet aiz katra līkuma atklātu acij ko jaunu. Vieglāk, ja dārzs ir reljefs un tajā jau ir dabiski lauku ainavas elementi, tad pastaigu maršrutu var veidot brīvāku – dekoratīvos stādījumus iekārtojot ik pēc noteikta attāluma kā atsevišķas atpūtas vietas. Kaut kur tā būs koša dekoratīvo puķu dobe, citur – vienkāršs lauku sols ar skatu uz līdzenu mauriņu vai puķu pļavu, bet tikpat labi tā var būt taka, kas aizvijas cauri ābeļu vai ceriņu dārzam.
Dārzs – glezna
Šā dārza īpatnība – visi stādījumi tiek pakārtoti vienam, konkrētam skatpunktam. Piemēram, skats no terases, guļamistabas loga vai atpūtas vietas dārzā. Protams, tas nenozīmē, ka no citas vietas dārzs izskatīsies pēc džungļiem. Tomēr, to iekārtojot, par atskaites punktu izvēlas konkrēto uzstādījumu. Šāds dārzs var būt gan ļoti neliels – ar pāris dekoratīviem krūmiem, akmeņdārzu vai vienu dobi, gan kā plašāka ainava. Galvenais, lai viss tajā būtu pārdomāts līdz sīkumiem un vienlīdz labi izskatītos ja ne dažādos gadalaikos, tad vismaz visos zaļajos mēnešos.
Panorāmas jeb reljefais dārzs
Šāds dārza veids ļoti izdevīgs izstieptas formas zemes gabalā. Te īpaši noderīgi veidot zaļu vai akmeņainu taku, kas aizvijas tālumā (var būt arī mākslīgs strautiņš), bet gar tā malām iekārtot dažādā reljefā veidotas dobes, krūmus, ik pa laikam miksējot arī lielākus kokus un nedaudz aizaugušus krūmājus. Šādā dārzā labi iederēsies putnu dzirdinātavas, trušu būrīši, aiz līkuma noslēpusies lapene vai zem veca koka iekārts šūpuļtīkls.
