Katram savas galvassāpes. Par ko tās var liecināt? 0
Ārsti ir satraukti, ka ikdienā galva sāp 5% aptaujāto iedzīvotāju, bet vidēji pasaulē šis skaitlis ir 2%. Kāpēc tas ir bīstami?
Kas notiek?
Vienam kaprīzo asinsvadu vētrainu sašutumu var izraisīt jebkurš iemesls, kas otram nešķiet nekas īpašs. Piemēram, troksnis vai mūzika. Ja melodijas ritms, kas neuzbāzīgi fonā skan pa radio, galvā uzsprāgst kā tamtama bungu rīboņa, šaubu nav – tā ir migrēna!
Šīs spējās, pulsējošās, intensīvās sāpes skar noteiktu galvas daļu. Biežs pavadonis ir vairāki maņas traucējumi, piemēram, gaismas uzplaiksnījumi, roku un kāju tirpšana, slikta dūša un paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu.
Par sliktas dūšas iemeslu galvassāpju gadījumā kļūst pēkšņa asinsvadu saraušanās, samazinot asins plūsmu un pasliktinot galvas smadzeņu apgādi ar skābekli un barības vielām.
Migrēnas attīstība notiek divās fāzēs. Vispirms jūtama miegainība, nelaba dūša, rodas bālums, un tad ir klāt arī galvassāpes, kas turpinās visai ilgi – līdz 15 – 18 stundām vai pat vairākas dienas.
Migrēnas cēloņi var būt dažādi un katram individuāli. Daži var identificēt faktorus, kas izraisa galvassāpes, citi tos nepamana.
Galvenie migrēnas izraisītāji ir alerģija, spilgta gaisma, trokšņi un spēcīgas smakas, fizisks vai emocionāls stress, pārpūle, neregulārs miegs un izmaiņas diennakts režīmā, ķermeņa pārmērīga atdzišana, smēķēšana un alkohola lietošana, neregulāras ēdienreizes un pārtika, kas satur tiramīnu (sarkanais vīns, kūpinātas zivis, vistu aknas, vīģes), mononātrija glutamātu vai nitrātus (bekons, salami), sievietēm – menstruālā cikla, tātad hormonālas izmaiņas. Ir cilvēki, kuriem sāp galva, ēdot šokolādi, riekstus, avokado, banānus, citrusaugļus, sīpolus un pat piena produktus! Daudzi ir jutīgi pret laika maiņām – galvas asinsvadi uztver meteoroloģiskās norises un magnētiskās vētras.
Lai attālinātos un izvairītos no migrēnas, kamēr tā vēl sveša, palīdz asinsvadu sieniņu elastības treniņš. Efektīvākais veids ir kontrastduša. Tā ieteicama vai katru vakaru vismaz kājām un rokām, bet drosmīgākie var pamēģināt visam ķermenim. Šīs procedūras ir jāsāk un jābeidz ar karstu ūdeni.
Tipiski!
Lai arī migrēna ir slimība, no kuras nav iespējams pilnīgi atbrīvoties, ārstēšana ir jāuztic speciālistiem. Neiroloģe, sāpju ārste Daina Jēgere uzsver, ka ļoti būtisks ir laika faktors – svarīgi ir slimību laikus diagnosticēt, lai būtu iespējams to ierobežot.
– Migrēna būtiski traucē darbu un bieži vien liek no tā atteikties, jo nav zināms, kad lēkme var piemeklēt. Ja migrēnu sāk ārstēt laicīgi un pareizi, ir iespējams to ierobežot, – skaidro daktere un piebilst, ka paļaušanās uz parastajiem medikamentiem var izraisīt atkarību, kas savukārt veicina migrēnas hronisku attīstību.
Statistiski vidējais migrēnas pacients Latvijā ir 30 – 40 gadus veca sieviete. Neiroloģe Dace Bērziņa skaidro, ka jauniešiem tā visbiežāk pazūd, kad nostabilizējas hormonālie procesi, tāpēc šī slimība hroniskā formā lielākoties parādās agrā pusmūžā.
Neiroloģe un sāpju ārste Ināra Logina papildina, ka tās lielākoties ir sievietes ar asinsvadu specifiku, kas ārēji nav redzama, un arī tāpēc migrēna uzskatāma par nopietnu slimību. Viņa ir pārliecināta, ka galvassāpes ir pamatots iemesls darba nespējai:
– Mums ir jāpanāk, lai darbinieks apzinātos, ka tā ir slimība, kas jāārstē, un lai arī darba devējam būtu skaidrs, kā palīdzēt, jo tikai vesels cilvēks ir spējīgs labi paveikt savu darbu.
Lai mazinātu migrēnas un citu slimību kairinātāju ietekmi, pietiek nodrošināt kaut vai ar dzeramo ūdeni darba laikā, sagādāt galvassegas, strādājot saulē, utt.
D. Bērziņa uzsver, ka arī darbiniekam ir jābūt atklātam pret darba devēju, lai veidotos savstarpēja izpratne: – Ļoti daudzi cilvēki slēpj savu slimību, jo baidās, ka viņus tāpēc var atlaist. Šādā situācijā nevar būt runa ne par izpratni, ne par abpusēju izglītotību, jo to, ko nezinām, mēs arī nesaprotam. Tāpēc aicinu cilvēkus būt drosmīgiem un atklāti runāt par savām galvassāpēm, lai situāciju vērstu par labu!
