Katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst ēdiena 13
Vairāk kā piektdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties pilnvērtīgu pārtiku, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatā par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku.
Pārskatā iekļauta aptauja, kurā respondentiem lūgts atbildēt uz jautājumu “Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir gadījies, ka jums nepietiek naudas, lai iegādātos sev vai ģimenei nepieciešamo pārtiku?”.
Vairāk kā 20% aptaujāto Latvijā uz šo jautājumu atbildējuši apstiprinoši. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem. Vēl biežāk ar pārtikas trūkumu saskaras vien grieķi (25%), meksikāņi (virs 35%) un turki (virs 45%). Visnepatīkamākais, ka šis rādītājs turpina pieaugt. Pirms krīzes veiktajā aptaujā (2006./2007. gadā) problēmas iegādāties pārtiku bija 17% Latvijas iedzīvotāju.
Salīdzinājumam Šveicē, Zviedrijā un Norvēģijā šis rādītājs grozās ap 5%, bet OECD valstīs vidēji tas ir ap 15%.
Tāpat pētījums uzrāda, ka Latvijā gandrīz 20% mājsaimniecību ir problēmas ar regulārajiem tēriņiem kādās no šīm kategorijām: hipotēka vai īre, komunālie maksājumi, kredītu maksājumi, brīvdienas ārpus mājas, maltīte ar gaļu, vistu vai zivi, negaidīti izdevumi, televizors, veļas mašīna, auto un apkure. Šai ziņā gan lietas ir gājušas uz labo pusi, jo 2011. gadā problēmas ar šiem maksājumiem bija vairāk kā 30% Latvijas mājsaimniecību. Tomēr arī pašreizējais Latvijas rādītājs ir divreiz sliktāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (ap 10%).
Jau rakstīju, ka OECD šonedēļ prezentēja organizācijas ekspertu sagatavotu pārskatu par Latvijas darba tirgu un sociālo politiku. Kaut arī OECD Sociālo lietu komiteja jau janvārī pieņēma pozitīvu lēmumu par Latvijas sociālās sistēmas atbilstību organizācijas prasībām, pārskatā dota rekomendācija virknei “mājas darbu” cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību.
