Vai “Your Move” pēc savas iniciatīvas privāti dara to pašu, ko pieci reemigrācijas koordinatori par valsts budžeta naudu? 11
Jā un nē. Atšķirība no reemigrācijas koordinatoriem ir tāda, ka “Your Move” mērķis – iekārtot cilvēkus labos darbos un “Ar pasaules pieredzi Latvijā” palīdzam viņiem sociāli integrēties atpakaļ Latvijas sabiedrībā. Portālā informējam par sociālajām garantijām, par to, kā reemigrantu ģimenei atrast skolu bērniem, par nodokļu sistēmu Latvijā, jo desmit vai astoņus gadus esot prom no Latvijas, cilvēki daudz ko aizmirsuši vai nodokļu sistēmā ir izmaiņas.
Jums pašam nav bijusi doma censties pēc darba iespējām, piemēram, Amerikā vai citur Eiropā?
Ir jāsaprot, ka mums, skaitliski samērā mazai tautai, ir liela valsts. Mums katram pieder valsts gabaliņš! Tas nepieder valdībai vai politiķiem, bet katram no mums, un tas ir lieliski. Man šķiet, daudzi to nenovērtē.
Citur var nopelnīt lielāku algu. Taču ārzemēs zini, ka tā nav tava valsts. Ir labi padzīvot, pastrādāt citur, iespēju netrūkst. Bet es vienmēr esmu redzējis savu nākotni šeit. Ja ir, ko labu darīt, un ja pelna normālu algu, tad Latvijā var labi dzīvot. Ja jau salīdzina, cik var nopelnīt šeit un, piemēram, Anglijā, tad jārēķina arī izmaksas. Latvijā diezgan labu dzīvokli var noīrēt par 350, 400 eiro mēnesī, bet diviem maniem draugiem Londonā par apmēram 50 kvadrātmetru divistabu dzīvokli kopējās izmaksas bija divarpus tūkstoši eiro.
Ir tādi algu kalkulatori, ar kuriem var sarēķināt – Londonā ir jāpelna 3,5 tūkstoši “uz rokas” mēnesī, lai saglabātu tādu pašu dzīves līmeni kā Rīgā, pelnot 1,5 tūkstošus eiro “uz rokas”.
Šeit nav milzīgu sastrēgumu, ir svaigs gaiss – arī šie plusi jānovērtē.
Pusotrs tūkstotis mēnesī “uz rokas” tomēr ir alga, uz kādu šeit pretendē labi izglītoti un augsti kvalificēti darbinieki.
Viens no “Your Move” mērķiem ir piedāvāt pārkvalifikācijas iespējas.
Ļoti daudziem šķiet, ka padomju laikā Latvijā visu ko ražoja, bet ka tagad no tā visa ir palikušas tikai šprotes. Bet tā nav taisnība. Izpētījām, ka elektropreču ražošana ir pieaugusi par 350 procentiem salīdzinājumā ar PSRS sabrukuma periodu.
Latvijā cilvēki bieži prāto, kā mēs varam būt labāki par igauņiem vai labāki par lietuviešiem. Bet nav jādomā, kā pārspēt citus. Ir jādomā uz priekšu, jākoncentrējas tieši uz tām nišām, kur jau ir panākumi, un jāattīsta tālāk. Tā ir gan IT industrija, gan finanšu industrija, vēl mums ir labi, profesionāli mediķi.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vēlas parādīt, ka vajag darīt, nevis činkstēt.
Mācīties no jaunlatviešiem un domāt plašāk nozīmē redzēt arī sevi valsts attīstības kontekstā?
Domāju, ka mēs pienesam daļu valsts attīstībai. Cilvēkam nav jābūt pie varas, lai kaut ko pienestu, darot to, kas nepieciešams valstij. Svarīgi novērtēt, ka pagājušajā gadā Latvijā atgriezās ap desmit tūkstošiem to, kuri bija ilgāku laiku dzīvojuši ārzemēs. Vēl gan joprojām izbrauc vairāk nekā atgriežas. Ja tā turpināsies, ir tikai divi varianti – vai nu vedam iekšā darbaspēku no trešajām pasaules valstīm, vai atgriežam atpakaļ savējos. Esmu par to, ka atgriežam savējos! Starp reālistisko un optimistisko scenāriju nākotnē būtu iespēja, ka atgriežas vismaz 15 procenti aizbraukušo. Ja varēsim pateikt, ka esam palīdzējuši atvest desmit vai divdesmit tūkstošus atpakaļ uz Latviju, palīdzējuši atrast viņiem darbu, būsim savu artavu ieguldījuši.
