Leļļu teātra aktrise un režisore Santa Didžus teic, ka priecātos, ja skatītāji biežāk ieraudzītu leļļu izrādes aktieru darba „kreiso” pusi, kas parasti skatītāju acīm paliek neredzama. 21. novembrī Leļļu teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos brāļu Grimmu pasakas „Sarkangalvīte un vilks” iestudējums Vijas Blūzmas režijā pašiem mazākajiem skatītājiem. Santa atzīst – darbs sarežģītajā marionešu tehnikā ir pamatīgs izaicinājums aktiermeistarībai.
Aiz princesēm, taurenīšiem, nebēdnīgiem puišeļiem, nāriņām un fejām bērnu iemīļotajā Leļļu teātrī darbojas aktieris, šajā gadījumā – aktrise, kura pati visbiežāk paliek skatītājam neredzama. „Tā nav nekāda nelaime, drīzāk – leļļu teātra aktiera darba īpatnība,” smaida aktrise un režisore Santa Didžus. Daļa skatītāju Santu iepazinuši dažādos projektos ārpus Leļļu teātra, jo aktrise itin labi iejūtas arī teātra izrādēs („Alu sieviete”, „Dostojevsky trip”, „Mēs”), filmās („Prāts vai instinkts”, „Tristans un Izolde”) un televīzijas projektos („Dejo ar zvaigzni”, „Māmiņu klubs”). Tomēr pašlaik aktrise priecājas, ka visu radošo uzmanību var veltīt tikai darbam Leļļu teātrī, un no projektiem ārpus teātra atsakās.
„Esmu laimīga, ka šobrīd varu neko nedarīt ārpus teātra. Šajā sezonā trīs mēnešu laikā gatavojamies jau trešajai pirmizrādei, un tas aizņem visu manu laiku. Varbūt esmu tādā dzīves periodā, kad vēlos būt līdz galam iekšā savā profesijā. Šķiet, ka tikai nesen esmu tā īsti uzķērusi Leļļu teātra aktiera profesijas garšu. Man patīk sajūta, ka līdz pirmizrādei varu izstrādāt savu lomu maksimāli. Jūtu, ka varu strādāt brīvi. Agrāk rīkojos vairāk intuitīvi, tagad klāt nākusi pārliecība, un tā ir laba sajūta, kad dari un saproti, ka izdodas!”
Šajā reizē klasiskajā brāļu Grimmu pasakā „Sarkangalvīte un vilks” iejutīsies reizē Sarkangalvītes mammas un arī – Vecmāmiņas lomā. „Nu jau esam tajā mēģinājumu posmā, kad viss ir sakārtots un izrādē palikuši tikai daži procenti nezināmā, kur vēl iespējamas variācijas,” pirmizrādes priekšvakarā teic Santa. Iestudējums jau piedzīvojis ugunskristības teātra krievu trupā, tomēr aktrise uzsver – latviešu versijā skatītāju gaida gluži citāds stāsts. „Ja viens režisors strādā pie darba otro reizi, viņš negrib, lai iestudējumi ir identiski. Šajā gadījumā būt otrajiem ir pat privilēģija, jo ir iespēja labot iepriekšējās kļūdas. Jau sākumā vienojāmies ar režisori, ka veidosim paši savu izrādi, un bija skaidrs, ko darīsim savādāk.”
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
