Katram kontam – savu paroli. Kā lai visiem straumēšanas servisiem, sociālajiem tīkliem to atcerēties? 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“0000”, “1234” vai dzimšanas datums nav drošas paroles. Tās gluži vai kliedz, lai hakeri šo “dāvanu” izmantotu un pārņemtu kontroli pār kādu no lietotāja kontiem vai apzagtu bankas kontu. Otra problēma ir paroļu atkalizmantošana. Kiberdrošības uzņēmums “Kaspersky” pērn ziņoja, ka tikai 35% no visiem interneta lietotājiem dažādiem tiešsaistes kontiem veido jaunu paroli, bet 13% visiem kontiem izmanto vienu un to pašu paroli.
Bet kā lai visiem straumēšanas servisiem, sociālajiem tīkliem u.c. vietnēm atceras pa parolei? Tam domāti dažādi paroļu uzraudzības rīki, kas ļauj drošā veidā gan paroles uzglabāt, gan tās ģenerēt.
Viens no populārākajiem šāda veida pakalpojumu sniedzējiem ir “Dashlane”. Jau tajā reģistrējoties, tas neļauj izveidot nedrošu paroli – nākas savērpt veselu burtu un ciparu mučkuli, lai pakalpojumu vispār varētu sākt lietot. Uzreiz pēc reģistrācijas nonākam pakalpojuma sākumekrānā, kurā iespējams gan iesniegt paroles “Dashlane” paroļu glabātavā, gan uzglabāt citu vērtīgu informāciju, piemēram, “WiFi” paroles, ieejas kodus citos servisos u.c. svarīgu informāciju. Tāpat iespējams pievienot bankas kartes datus, kas vēlāk ļaus ātrāk tikt galā ar tiešsaistes maksājumiem, jo vairs nav jādodas pēc makā esošās bankas kartes, lai datus ievadītu kārtējā tiešsaistes e-komercijas veikalā.
Interesanti, ka “Dashlane” ļauj uzglabāt arī elektroniskās ID, pases un autovadītāja tiesību datus. Interesanti, vai mūsu Ceļu policija būtu mierā, ja es autovadītāja tiesības uzrādītu “Dashlane” lietotnē.
Bet tā ir tikai paroļu, kodu u.c. svarīgas informācijas uzglabāšanas sadaļa. Protams, “Dashlane” piedāvā arī paroļu ģenerēšanu. Kad tā tiek radīta, tā jānokopē un jāpievieno paroļu uzglabāšanas sadaļā, atzīmējot, kurai lietotnei tā domāta. Glabātavā attiecīgi iespējams paroli apskatīt, kā arī ar to dalīties – ar ģimeni, kolēģiem u.c. cilvēkiem. “Dashlane” paroļu menedžeris nodrošina arī paroļu uzskaiti, norādot, cik daudzas no lietotajām parolēm ir drošas, cik vājas, cik daudzas ir atkārtoti lietotas, kā arī cik daudzas bijušas pakļautas datu uzlaušanas gadījumiem.
Par maksu (pirmo mēnesi – bez maksas) “Dashlane” piedāvā arī t.s. tumšā tīkla (“darknet”) monitoringu. Tas nozīmē, ka “Dashlane” caurskata tumšo tīklu, meklējot jebkāda veida informāciju, kas saistīta ar reģistrēto e-pastu. Pārbaudot manu personīgo e-pastu, sistēma atrada vienu drošības brīdinājumu. Tajā caur “Canva.com” iegūta informācija par maniem lietotājvārdiem, e-pastiem u.c. personīgo informāciju. Izrādās, ka tas ir pat ļoti liels tiešsaistes dizaina un satura izveides rīks, kas nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku. Ko es tur esmu meklējis, es gan neatceros…
“Dashplane” bez maksas ļauj uzglabāt 50 paroles vienai ierīcei. Par 3,99 eiro mēnesī var iegūt neierobežotu daudzumu paroļu un savienojamo ierīču, kā arī tumšā tīkla aizsardzību un virtuālo privāto tīklu (VPN). Ir pieejami arī gada maksājumu plāni, kas, protams, ilgtermiņā ir vēl mazliet izdevīgāki. Kopumā par 3,99 eiro mēnesī var iegūt ļoti vērtīgus pakalpojumus, ņemot vērā, ka liela daļa par VPN pakalpojumu dažādiem kiberdrošības uzņēmumiem maksā atsevišķi un pat vairāk.
Ērts un viegli saprotams rīks ir arī “LastPass”, kas kopumā strādā ļoti līdzīgi kā “Dashlane”. Tajā var uzglabāt būtībā jebkāda veida sensitīvu informāciju, kas ikdienā jums glabājas makā, ko esat pieglabājis atmiņā, viedierīcē vai pierakstu kladē. Tāpat ir iespēja saglabāt maksājuma karšu datus. Būtībā “Dashlane” un “LastPass” sniegtie pakalpojumi ir gandrīz identiski – “LastPass” nodrošina arī uzglabāto datu drošības pārbaudes, paroļu ģenerēšanu, dalīšanos informācijā ar radiniekiem, kolēģiem un draugiem un dažādu monitoringu nodrošināšanu, saņemot arī paziņojumus par kādiem datu uzlaušanas gadījumiem. Dalīšanās un tumšā tīkla monitorings gan ir par maksu – 38 eiro gadā, bet svarīgākais joprojām pieejams bez maksas.
